Voi Vilhelms Purvītis beja riezeknīts?

Voi Vilhelms Purvītis beja riezeknīts?

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

28.–30. majā nūtykušuo Muokslys i muzykys festivala “Seven Hills 2021” laikā publiski izskanejušuo naprecizuo informaceja par slovonuokū latvīšu ainavista, dobysskotu gleznīceibys školys pamatlicieja, Latvejis Muokslys akademejis dybynuotuoja i pyrmuo rektora Vilhelma Purvīša (1872–1945) saisteibu ar Rēzekni raiseja naizpratni. Socialajūs teiklūs daži pat par vuordu salykumu “rēzeknietis Vilhelms Purvītis” lītuoja apzeimiejumu “viltus ziņa”. Portals lakuga.lv nūlēme nūskaidrot, kaida ir izcyluo muokslinīka saisteiba ar Rēzekni i kai teik uzturāta pīmiņa ar jū saisteituos vītuos.

Muokslys akademejis rektora atvalinuojumi Rēzeknē

Plašuokuo informaceja par V. Purvīša saisteibu ar Rēzekni atrūnama profesora Pītera Zeilis gruomotā “Latgales glezniecība” (2009), tam veļteita nūdaļa “Vilhelms Purvītis Rēzeknē”. Te apkūpuoti tūšaļt vysi zynomī fakti i atminis par juo uzaturiešonu Rēzeknē, publicātys fotografejis nu juo tivinīku arhivu. Taipat atminis par Purvīti Rēzeknē pasaruoda muokslys zynuotneicys Irēnys Vilčukys veiduotajā monografejā “Arvīds Egle Latvijas glezniecībā” (2019), tūpūšais muokslinīks Egle vosoruos vāruojs izcyluo ainavista Purvīša gleznuošonu Rēzeknē. Purvīša pleminīks Kārkliņu Janka bejs juo Arvīda klasisbīdrs i lobs draugs. Napuorstuosteišu V. Purvīša biografeju i davuma nūzeimeibu, interesenti tū var vīgli atrast vysaidūs olūtūs. Itūreiz viņ par Purveiti saisteibā ar Rēzekni.

P. Zeilis gruomotys “Latgales glezniecība” atvārums

Izcylais muokslinīks Rēzeknē nav ni dzims, ni audzs, ni školā guojs, ni oficiali struoduojs, ni bejs pīraksteits, ni mirs. Pyrmuo pasauļa kara laikā muokslinīka tāvs Juris Purvītis (1849–1927) ar ūtrū sīvu Kristīni puorsacēle nu Drysys apriņča, kur Kļastičūs (Boltkrīvejis teritoreja) reņtēja patmalis, iz Rēzekni. V. Purvīša muote Anna, Jura pyrmuo sīva, beja myruse jau daudz agruok. Atmiņuos cylvāki atguodoj, ka Purvīši Rēzeknē dzeivuojuši pošā piļsātys nūmalē. Kurā vītā tys varātu byut, nasajam pasaceit ari muokslys zynuotneica Irēna Vilčuka, koč jei atroduse dokumentalu līceibu, ka Jura sīva Kristīne Purvīte myruse Rēzeknē, Antakolis īlā 7, dūmojams, tei i bejuse Purvīšu sāta. Antakolis īla niule ir Jelgovys īla. Vilhelms, jau byudams profesors i Latvejis Muokslys akademejis rektors, brauce pi tāva pavadeit vosorys glaznuodamam.

Irēna soka, ka nikaidi jauni fakti pi jau publicātūs par V. Purvīti Rēzeknē nav nūskaidruoti. Jei stuosta: “Cikom tāvs beja dzeivs, Purvītis te 20. godūs regulari brauce. Jau nu 30. godu vaira nav informacejis, ka jis te cīš Rēzeknē byutu maneits. Ir nūstuosti, ka jis jiems iz Rēzekni vīnu voi ūtru studentu, ir dzierdāts, ka pīsadalejs vītejūs plenerūs. Naasmu atroduse nikaida dokumenta par tū. Taitod tys tai ari paliks legenduos. Lobuoržu muižā tūlaik puļcējuos krīvu muokslinīki, vīnā rokstā pīmynāts, kai Purvītis, tī byudams, jūsmuojs par vītys skaistumu.” V. Ņikonova nūvodpietnīcyskajā rokstā par Lobuoržu muižu “Šī vieta iedvesmoja jaunradei” ir pīmynāta satikšona ar V. Purvīti. (“Znamja Truda”, 1981, 5. dec.)

Nu jauna izcaltuo Kārkliņu āka Krosta īlā

Kod nūmyruse sīva, Jurs puorsacieļs dzeivuot pi sovys meitys Kristīnis Kārklinis, V. Purvīša muosys, Krosta īlā. Juos veirs Ernests Kārkliņš 20. godūs beja Rēzeknis apriņča vaļdis lūceklis, pošvaļdeibys puorziņā asūšuos agronomiskuos paraugsaimisteibys Vipingys muižā vadeituojs. Jam pīderiejuse ari duorznīceiba Krosta īlā 17/19, bejs zyrgu sporta entuziasts. Saime dzeivuojuse sūpluok duorznīceibai guļbolku ākā. Tok varams, ka 1922. godā Kārkliņu saime suokumā dzeivuojuse Mīra īlys augšgolā, natuoli nu Rēzeknis upis, storp Mīra īlys 11. i 13. sātu, taidys V. Laskovska atminis P. Zeilis gruomotā.

2003. godā guļbyuve Krosta īlā nūdaga, Kārkliņu sātys vītā pošvaļdeobys SIA “Ūdenskanāls” (niule sauktais “Rēzeknes ūdens”) izcēle jaunu sātu, kai roksta P. Zeile, kas dūmuota muokslinīku darbneicai i kafejneicai, varams, ari V. Purvīša pīminis styureišam – taidys idejis rūsynuoja Latgolys Kulturviesturis muzejs i F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” tūreizejuo vadeituoja Valentīna Bruzgule. Irēna atguodoj, ka “Purvīša saisteiba ar Rēzekni sovulaik cīš aizruove Valentīnu, jei “izskraideja”, ka itū muoju izceļ nu jauna, gudruoja, kai tī varātu salikt Purvīša reprodukcejis, apzynuoja Kārkliņu saimis liktiņus”.

Jaunizcaltuo āka Krosta īlā Kārkliņu sātys vītā

Tok jaunizcaltuo āka pi guojieju promenadis padsmit godus i pa šudiņdīnai stuov tukša, nav ari nikaidys informacejis garomguojiejim. Iz vaicuojumu, kai Rēzeknis dūme taisuos jū izmontuot, Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs atbiļdēja: “Ar dūmis lāmumu āka ir nūdūta Rēzeknis pošvaļdeibys puorvaļdeibā. Itūšaļt pošvaļdeibys specialisti struodoj pi ideju, kai pīpiļdeit āku ar saturu, meklejūt ari īspiejis pīsaisteit projektu finansiejumu.”

Vilhelma Purvīšaša īla i Vacī kopi

1990. godā puorsaukt Olega Koševoja īlu Rēzeknē par Vilhelma Purvīša īlu beja pošu riezeknīšu prīšklykums, iz izpyldu komiteju tyka raksteits symtim viestuļu. Par ituos i 18. novembra, Raiņa, Valerijis Seilis īlu nūsaukumim reizē lēme vēļ Rēzeknis Tautys deputatu Padūmis izpyldu komitejis sēdē, kai roksta “Darba Karogs” (1990, 21. juļs).

Mārys Kalninis veiduotais Jura Purvīša kopa akmiņs

Nu kurys pusis pa V. Purvīša īlu ej, vys tiksi Vacajūs kopūs, tok lobuok nu Gruovu īlys pusis, kam tī mozuok sirdeigi rejūšu suņu. Kopi izpļauti, tok sakūpteibys īspaida nav – aizmierstys dūbeitis, nūsaškībuši katuoļu i pareizticeigī krysti, pussadrupuši pīminekli. Tok lutarticeigūs pakaļneņš roda daudz lobuoku īspaidu, jis tyka sakūpts muokslinīka 120 godu jubilejai. Te nav gryuši atrast Jura Purvīša myuža vītu, kas ir tieļneicys Mārys Kalninis darynuots kopa akmiņs. Pa kreisi ari Purvīšu i Kārkliņu saimis kops.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
16:00 Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30
Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms