Latgolys fakti jaunuokajā Latvejis kulturys viesturē

Latgolys fakti jaunuokajā Latvejis kulturys viesturē

Recenzejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Napaseņ apguods “Jumava” izdeve 752 puslopu bīzu “Latvijas kultūras vēsturi”. Gruomotu sastatiejs akademiks i Latvejis Muokslys akademejis profesors Ojārs Spārītis, pi 14 nūdaļu, naskaitūt sastuodeituoja īvodu i Latvejis kulturys viesturis hronologiskū tabulu, struoduojuši 22 autori. Kaidim faktim apjūmeigajā izdavumā puorstuovāta Latgola i cik nūdereigs izzinis leidzeklis tys ir ari par latgalīšu vierteibom?

Latgolys eiropiskuo doba

Pyrmajā šaļtī, kod pajiemu rūkuos itū gruomotu, nūdūmuoju, ka smolkai sainventariziešu faktus – gona voi na tik gona puorstuovāta Latgolys kultura, voi vyss aptvarts, kas mums svareigs. Pasaceišu izreiz, vīlušīs byus tī, kas meklēs lopys, kur kas pīraksteits par Latgolys keramiku voi saaiļuoti latgalīšu sabīdryskūs darbinīku uzvuordi ar jūs davumu. Tuo nav. Itamā izdavumā cyti akcenti, vyspuoreigi formulejūt – kulturys process ir akademiski pieteits, īzeimejūt “Latvijas kultūrainavas eiropisko dabu”.

Mums laikam jau asnī i tai laikam i gribīs, kab vysur byutu pastreipuoti Latgolys gryutuoki apstuokli, ilguo nūškierteiba ar rūbežu nu Vydzemis voi latiņu drukys aizlīgums. Kas Latgolā ir napastorpynuoti eiropisks? Muižu i sakralais montuojums, atguoduosim myusdīnuos puorizdūtū “Terra Mariana”, kas 1887.–1888. godā tyka sagataveits pāvestam Leo XIII prīstereibys 50. jubilejā. Par jū Ojārs Spārīts roksta: “Albuma lappusēs un to saturā vācbaltu vēsturnieks Gustavs fon Manteifels pauda katolisko baznīcu un vācu misiju cildinošus uzskatus un iekļāva pāvestam veltītajā albumā romantizētus vēstures mītus par Daugavas uzzieģelēšanu, pirmā bīskapa Meinarda nozīmi, Rīgas celtniecību, bīskapa Alberta, Zobenbrāļu un Vācu ordeņa panākumiem pagānu pievēršanā kristietībai. Albums ir mākslinieciski skaists vācu kolonizācijas īstenotāju – Baltijas politiskās, garīgās, ekonomiskās un tiesiskās varas mantinieku ideoloģisko uzskatu piemineklis.” (12. lpp.)

Gruomotys “Latvijas kultūras vēsture” atvārums

Ir vārts padūmuot par attīksmi, ar kaidu teik sakūpts i uzturāts, atteistāts i pasauļam ruodeits Latgolys muižu montuojums – viņ prīcojamēs, ka nu asam tūs priviligātūs kungu vītā i reikojamēs ar jūs montu, ci apsazynojam ari seņču, dzymtļaužu, izlītūs svīdrus, bīži i asni, muižu ceļšonā, uzturiešonā, eipašnīka tureibys vairuošonā i ar cīnu pret muokslys i kulturys vierteibom turpynojam jūs dorbu jaunā leiminī. Latgalīšu tekstūs pīmynātuo barona vuocyskū uzvuordu roksta divejaidi – Manteifeļs/Manteifels. Agruok ci vāluok – Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja izsprīss da gola Latgolys kulturai svareigu personu uzvuordu sarokstu. Tok maņ redzīs, uzvuorda raksteibā ari attīksmis vaicuojums – voi īkļaut pi sovejūs, voi atstuot pasvešuoku.

Vēļ nu ituo akademiskuo izdavuma varātu jimt vārā padūmu nakrist ūtrā galejeibā – napataiseit vysu latgalisku i naraksteit latgalisku viesturi, partū ka “griba rakstīt “latvisku” vēsturi” mēdza rosināt starpkaru perioda pētniekus pārspīlēt etnisko faktoru nozīmi. Tas dažkārt deformēja kultūras mijiedarbības procesu izpratni, tendenciozi sašaurināja skatījumu, kas savukārt arī secinājumiem piešķīra provinciālu intonāciju”. (15. lpp.)

Izzinis leidzeklis par obejom latvīšu volūdys tradicejom

Vierteiguokais, pa munam, itymā izdavumā ir Lidejis Leikumys i Pētera Vanaga saraksteituo nūdaļa “Valoda”, kuramā apsavārta latvīšu raksteibys izaveiduošona i rokstu volūdys atteisteiba, vīnleidz jamūt vārā obejis viesturiski izaveiduojušuos latvīšu rokstu tradicejis – vyds dialekta rokstu volūda (myusdīnuos – latvīšu literaruo volūda) i latgalīšu rokstu volūda. Itū terminu vārts atguoduot, da ituo golvys lauzeišonu saguoduojs tys, kai nūsaukt latgalīšim preteju latvīšu volūdys paveidu. “Valodā” ir da šam nabejs objektivs pasavierīņs iz obejom tradicejom kūpā kai leidzvierteigom. Autori pīduovoj boguoteigu ilustrativū materialu i jaunu volūdys viesturis periodizaceju. Partū itū nūdaļu īsaceitu latvīšu volūdys školuotuojim i cytim interesentim.

Gruomotys “Latvijas kultūras vēsture” atvārums

Viestura Zandera saraksteitajā nūdaļā “Grāmatniecība” ir pīmynāts drukys aizlīgums (307. lpp.), tok nav nikas pasaceits par latgalīšu gruomotu izdūšonu 20. i 21. g. s. Sovutīs Jana Dreimane, Lilija Limane nūdaļā “Bibliotēkas” gruomotu kruotivem Latgolā 17.–19. g. s. paredziejušys atsevišku apakšnūdaļu, bet vysa informaceja saguojuse vīnā ryndkūpā. Atsakluoj, ka tys ir napieteits vaicuojums, kur palykušys Latgolys muižu i bazneicu bibliotekys. Pīmāram, Kruoslovā, Grāfu Plāteru īlā atsarūn Plāteru bibliotekys āka, cik gruomotu tī varēja byut!

Piec autoru kompetencis

Vysumā izdavuma nūdaļuos Latgolys fakti puorstuovāti atškireigi, tys atkareibā nu autoru kompetencis. Izaver, ka nav bejs vysim raksteituojim obligatu kritereju, kas juoīvāroj. Tai, pīmāram, Jāņa Krastiņa saraksteitajā nūdaļā “Arhitektūra” vīnleidz arhitekturys stilu pīmārūs puorstuovāta vysa Latveja, maksimali objektivi īturāta nūdaļa par Latvejis teatri, struoduojuši četri autori i par kotru profesionalū teatri, tymā skaitā, Daugovpiļs, veiduots sovs stuosts, izceļūt veiksmeiguokūs īstudejumus i variejuma viersyunis. Pretstotam Edvardys Šmitis i Eduarda Dorofejeva saraksteitajā nūdaļā “Māksla” nu 20. g. s. muokslys procesu apsavārts viņ Reigā nūtīkūšais. Kur Francisks Varslavāns i Rēzeknis muokslinīku grupa, aristokrate i vysvaira ar Eiropys tradiceju saisteituo Anna Soltane-Romere? Kur padūmu laikai muokslys personeibys Osvalds Zvejsalnieks i Leonīds Bauļins? Maņ datryukst itūs ryndkūpu!

Gruomotys “Latvijas kultūras vēsture” atvārums

Latgolys patrioti prīceigi skaiteit nūdaļu par kinu. Storp izcaltajom personeibom – Juoņs Streičs i Hercs Franks, kurs pazeistams pasaulī ar dokumentaluos kinys poetiskū tradiceju, juo “Vecāks par desmit minūtēm” (1978) īļauta Latvejis Kulturys kanonā. Sovutīs par Vīstura Kairiša “Piļsāta pi upis” Zane Balčus roksta: “..filma uzņemta latgaliešu valodā, kas to padara īpaši nozīmīgu latviešu mūsdienu kino vēsturē.” (522. lpp.)

Vairuok pasaceit gribīs par raksteitū vuordu. Nūdaļa par literaturu uztycāta Paulam Daijam, tok interesi par latgalīšu literaturu jis paruodejs nav. Tam, ka gona ryndkūpys par jezuitu dorbuošonūs 18. g. s. i diveju par literarim tekstim latgaliski 19. g. s., pīkrystu, L. Leikuma par ituo laika tekstim daudz sarakstejuse volūdai veļteitā nūdaļā. Varbyut pietnīks varēja pīminēt ari Stefana Bagiņska religiski filozofiskuos dzejis “Kawieklis piestieygs…”

Nu 20. g. s. pīmynāta Vaļža Zepa literaruo puorsoka “Ķēves dēls Kurbads” (1970), 291. puslopā jaunuoku godu Bronislavys Martuževys foto. Tok taids teikums “Annas Rancānes krājumi “Advente” (1991) i “Aizlūgums” (1997) ienāk ar reliģisko tematiku” (292. lpp.) raisa naizpratni, partū ka nikuo napasoka par juos dzejis dziļumu.

Runojūt par latgalīšu literaturu, es īsaceitu nasabeit apzeimiejuma “lokals”, tai kai daudzi teksti sovys kvalitatis deļ nav ruodomi uorpus Latgolys. Tok apsarūbežuot viertiejumā par myusdīnu latgalīšu literaturu ar teikumu “Aktivizējas Latgales jaunās paaudzes dzejnieki, kas raksta dzeju latgaliski, – Anna Rancāne, Oskars Seiksts, Valentīns Lukaševičs u. c. (293. lpp.) ir napasaceit nikuo pat deļ 90. godu situacejis. Voi teišom da Reigys nadaīt viestis, ka Latgolā na viņ paņteņus roksta, a seņ jau izauguši pat da konkurētspiejeigu romanu?

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
24
Sai
20:00 Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Jul 24 @ 20:00 – 21:30
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona kūpā ar grupu "Dabasu durovys" @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
24. julī nu 20.00 leidz 21.30 Rībeņu jaunīšu centrā byus breivdobys gostu ustobys atkluošona i muzykaluo pastaiga kūpā ar grupu “Dabasu durovys”. 
Jul
25
Svā
09:00 Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Jul 25 @ 09:00 – 13:00
Bieržgalī Annys dīnu svieteis ar tiergu, V. Grappys zeimiejumu izstuodi “Rēzeknes novada sakrālais mantojums” bazneicys duorzā voi pi kulturys noma, kai ari ar misi bazneicā. Pi kulturys noma byus ari vysaidys radūšuos aktivitatis. 
Jul
26
Pyr
vysu dīnu Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Jul 26 vysu dīnu
Annys dīnu Nagļūs svieteis ar pogosta saiminīču peiragu izstuodi, rūkdorbu klubeņa “Rītava” darynuojumu izstuodi i folklorys kūpys “Skreine” muzykalu sveicīni vysom Annom i saiminīcem. 
12:00 Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jul 26 @ 12:00
Jaunuo Latgolys kongresa satura koncepcejis prezentaceja @ Varakļuoni, Borhu piļs
Pyrmūdiņ, 26. julī, 12.00 stuņdēs Varakļuonūs (Borhu pilī) prezeņtēs jaunū Latgolys kongresa satura konceptu i planus iz prīšku. Taipat byus vareiba īsapazeit ar padareitū, styprynojūt latgaliskuos vierteibys Latvejis kulturys i izgleiteibys telpā pādejūs četru godu[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]