Lūznovā pīminēs muokslinīku i pedagogu Vladislavu Pauru

Lūznovā pīminēs muokslinīku i pedagogu Vladislavu Pauru

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

18. julī 16.00–17.30 stuņdēs Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā garšu i muokslu festivala “Mākslas pikniks” laikā prezentēs muokslys albumu “Akvarelists Vladislavs Paurs” (dizains Zaiga Protizāne), demonstrēs dokumentalū filmu “Vladislavs – cilvēks, mākslinieks, pedagogs” (režisors Māris Justs) i atkluos V. Paura akvareļgleznīceibys izstuodi. Pyrma filmys par V. Paura dailradi stuosteis Rēzeknis Tehnologeju akademejis (RTA) asociātī profesori Aina i Gunārs Strodi. Pasuokuma laikā muokslys mīļuotuojim tiks duovynuoti itī albumi, informej albuma sagataveišonys projekta vadeituoja, RTA docente Diāna Apele.

Vladislavs Paurs (1945–2019), izcyls Latgolys akvareļgleznīceibys puorstuovs, pedagogs i padūmdeviejs studentim, bejs vīnkuoršs i cīš sirsneigs cylvāks, tai par jū  izasacejuši juo tyvinīki, draugi i kolegys.

Vladislavs Paurs. Karteņa: RTA arhivs

Par muokslinīkam veļteitū albumu D. Apele soka: “Izdūtais muokslys albums “Akvarelists Vladislavs Paurs” ir RTA asociātuo profesora i izcyluo Latgolys akvareļgleznīceibys puorstuova V. Paura muokslys dorbu viesturisks apkūpuojums piec juo aizīšonys myužeibā. Muokslys albums veiduots kai muokslinīka personiskuo skiču gruomota. Vuokam izmontuots autora dorbs “Rūsa” (2015), kas vyslobuok paruoda muokslinīka rūkrokstu. Papyldus muokslys dorbam, vuoka dizainā izveiduots plāsta papeira efekts, izmontuota akvareļu lopys tekstura, simbolizejūt gon pošu muokslys dorba suokumu, gon muokslinīka gleznīceibys tehniku – akvareļgleznīceibu. Konkretajā albumā procentualā puorsvorā teik paruodeita taišni akvareļgleznīceiba.

Nu muokslys albuma “Akvarelists Vladislavs Paurs”

Albuma īvada daļā, pyrmajūs treis atvārumūs, atrūnamys informativys anotacejis latvīšu, latgalīšu i angļu volūdā, papyldynuojumā ar vysaidu nūtikšonu fotoattālim, kas raksturoj muokslinīka vadūšuos dzeivis jūmys. Muokslys dorbi albumā teik grupāti piec muokslys dorbu žanrim: 43 dobys ainovys, 11 klusuos dobys kompozicejis, 32 piļsātu ainovys i 9 figuralys kompozicejis. Kūpā 95 muokslys dorbi.”

Nu muokslys albuma “Akvarelists Vladislavs Paurs”

V. Pauram veļteituos filmys veiduotuojs M. Justs atkluoj: “Tēmu īsaceja magistra dorba vadeituoja. Nu akademejis vadeibys beja vēļme īmyužynuot Vladislava Paura pīmiņu. Suokumā maņ pīduovuoja taiseit katalogu par juo dailradi. Bet es kūpā ar Vladislavu asmu jau taidus taisejs, maņ nasalyka tys tik interesanti. Partū es pīduovuoju sataiseit par jū filmu. Vadeituoja pīkryta, tys akademejā ir vīns nu pyrmūs gadejumu, kod filma teik taiseita kai magistra dorbs.

Vladislavu Pauru pats drupeit pazynu, bet tikai nu vīnys pusis – kai kolegu. Maņ beja interesanti papieteit vairuok, kas jis eisti par cylvāku beja. Vairuok uzrunuoju pat īsasaisteit radinīkus – sīvu, muoseicu. Tys Vladislavu atkluoj nu ciļvieceiguos pusis, na viņ kai sovys jūmys profesionali. Nu tuo atsateisteja filmys koncepceja – viestejums trejūs aspektūs, kur Paurs atsakluoj kai sirsneigs cylvāks, kai muokslinīks, kai pedagogs.”

Interesenti teik laipni aicynuoti pīsadaleit ari cytuos Muokslys piknika aktivitatēs Lūznovā ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
16
Ūtr
17:00 Rezidejūšūs muokslinīku publisku... @ Rotko muzejs
Rezidejūšūs muokslinīku publisku... @ Rotko muzejs
Jul 16 @ 17:00 – 18:30
16. julī 17.00 stuņdēs Rotko muzejā sevkuram byus vareiba īpasazeit tyvuok ar ostonim storptautyskim muokslinīkim publiskajuos prezentacejuos, kurymuos jī īpazeistynuos ar sevi i sovu dailradi.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys[...]
Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]