Saimē kotrā jūmā atrūnam leidzsvoru. Saruna ar Ingūnu Semuli

Saimē kotrā jūmā atrūnam leidzsvoru. Saruna ar Ingūnu Semuli

Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Vys vaira sabīdreibā aktuali palīk vidis vaicuojumi, atkrytumu škiruošona i lītu recikliešona. Puorstruodis uzjāmuma “Puordare” vadeituoja i saimineica Ingūna Semule jau puora godus dzeivoj dobai tyvuok, zaļuok i draudzeiguok. Sarunā ar Ingūnu par “zero waste” principim kasdīnā, dorbu ar jaunīšim i lītu vairuokkuorteju izmontuošonu.

Pyrmū reizi tevi īpazynu caur “zero waste” stuostu raidejumā “5 breinumi”, tys beja pyrma treis godu. Niu verūs, ka dorbojīs sovā uzjāmumā “Puordare” i aktualizej puorstruoduošonys ideju. Kas vēļ ir mainejīs pa itū laiku?

Pyrmais ir tys, ka es nu vīna bārna mamys asmu palykuse par treju bārnu mamu, tys ir leluokais, patīseibā, turpynojom tū, kū bejom īsuokuši, nūpītnuok struodojam. Mes aktivuok struodojom pi saimisteibys, pi mierkim, kas beja izvierzeiti.

Sekojūt leidza “Puordarei” socialajūs teiklūs, pamaneju, ka jius pīduovojat puorstruoduotu papeiru ar puču sāklom. Kur roduos ideja taidam papeiram?

Maņ pateik sajimt kartenis, juos ir skaistys, ar breineigim nūvieliejumim, bet es naasmu kruojieja. Piec laika – kur tū karteņu likt? Sirdsapziņa naļaun svīst uorā, nagrybu, lai ari vītu aizjam. Tod maņ roduos taida ideja, ka tū papeiru varātu īstuodeit. Pat ka nikuo naizaugs, bet pats tys process, ka jū var īstuodeit, ka nazkū esi ar tū darejs, ir svareigs.

Lykuos, ka varātu tai paraudzeit. Tod mes socialajūs teiklūs apsavaicuojom, pīduovuojom vysaiduos grupeņuos myusu ideju – atsauceiba beja vysai lela. Tai roduos pateiceibys zeimeitis. Klients sajam tū, kū pasyuta, bet ir forši sajimt vēļ koč kū kluot, vysmoz “paļdis” zeimeiti.

Karteņa: Ingūnas Semules personeigais arhivs

Maņ ir bejs, ka atīt pasyutejums, puori palīk kaudze ar papeirenim – vizitkarte, bukleteņš, vēļ naz kas, kas izreiz aizīt iz cepli. Labi, ka maņ ir taida īspieja, cytim taidys nav. Taidim papeirenim nav eisti praktiska pīlītuojuma, tok maņ kai praktikam gribīs, lai ir koč kas vaira.

Tū sāklu papeiru, iz kura ir pateiceibys zeimeite, klients, prūtams, var izsvīst uorā, bet var ari īstuodeit. Prūtams, tū ir juolaista nadaudz vaira kai parostu sieklieņu, lai papeirs varātu izškeist, ari eksperimentūs ir pīsaruodejs – ka papeiram, īstateitam uorā vajag mytruma.

 Paguojušu godu taidā veidā īstuodeju samtinis, juos maņ suoce zīdēt tikai rudinī, kod duorzs beja nūvuokts. Cikom tys papeirs izškeist, ka ir sausa vosora, tys papeirs tī vīnkuorši stuov i gaida rudiņa, mytruoka laika.

Cik daudz laika aizīt vīnai puorstruoduotai, ar rūku taiseitai papeira lūksnei?

Vajadzeiga vīna dīna. Prūtams, vīnā tūrē mes taisom vaira kai vīnu lūksni, tok taipoš ir vajadzeigys vysmoz 24 stuņdis, lai tei lūksne dabiski izkolst. Ir raudzeits jū kaļteit ar korstumu, bet tys nastruodoj, jam ir juokolst dabiski. Jam ir vajadzeigs gon syltums, gon viejs. Vosorā, prūtams, tū var izdareit dreizuok, zīmys apstuokļūs tys aizjam vaira laika.

Kaidys puču sāklys ir īškā sāklu papeirā?

Myusim bez eipaša pasyutejuma ir parostuo zuole i boltais uobuleņš, iz pasyutejumu līkam mogonu sāklys, atraitneitis. Juosaver, lai tuos sāklys ir gona smolkys i jom ir loba deigtspieja. Pīmāram, lavanda poša par sevi ir gona kaprizs augs i jei nadeigst sevkurā zemē, jei var naizdeigt ari nu papeira, koč tei sākla ir smolka. Samtiņu sāklys labi deigst.

Karteņa: Ingūnas Semules personeigais arhivs

Ir bejuši vaicuojumi par garšaugu sāklom. Storp cytu, garšaugi labi deigst, dreizuok kai sevkura puču sākla, bet ir vīns “bet”. Mes jamom jau izmontuotu papeiru, respektivi, tam ir bejuse viersā druka. Ka tys ir biroja papeirs, tys ir bejs balynuots, vystycamuok, ar hloru, na ar kreitu. Es tū vysu puorstruodoju, nikuo nalīku kluotyn, vīneigais – pi kruosys dabiskū kruosvīlu, kas ir garšvīla.

Es navaru nūdrūsynuot, ka garšaugu sākluos, kas izdeigs nu tuo papeira, nabyus tūs vīlu, kas teik izmontuotys pyrmreizejā papeira ražuošonā. Es navaru byut 100% drūsa, ka tys garšaugs izaugs teirs, jimā nabyus ni dalenis hlora, ni dalenis tiņtis.

Es tycu, ka varātu veikt ekspertizi, kas varātu byut cīši duorga mozam Latvejis uzjāmumam, ka mes pat tū navarātu atsaļaut. Ka es naesmu drūsa, es nariskeju. Tys “eko” sliepās tymā, ka es jū puorstruodoju, bet juojam vārā, ka papeirs ir lītuots, tī ir bejuse viersā tiņte.

Kaidus “zero waste” principus ar saimi īvārojot kasdīnā?

Gryuši pasaceit. Tys ir godim nūsastabiliziejs tai, ka tei ir niu myusu kasdīna. Kod draugi paprosa, kū es jaunu doru, es atvaicoju – kur? Deļtam, ka vyss, kū doru, ir tik cīši īsasakņuojs i pīrosts. Myusu “zero waste” filozofeja ir aizguojuse tik tuoli, ka es doru tik, cik es varu. Es vaira napuordzeivoju par tū, ka makaronus voi griķus navaru nūpierkt svaramus. Pat ka nūpierku jūs kartona kasteitē, taipat jī ir sadaleiti plastmasa kuleitēs. Cikom munā tyvejā piļsātā nav taida veikala voi “Rimi” naīvīš beramus produktus, es pierku taidus, kaidi maņ ir daīmami.

Pats pyrmais, ar kū vysi suoc atkrytumu škiruošonā, ir kompostiešona, kas ir pamatu pamats. Es vēļ ari reizem, kod ir leluoka kartupeļu myzuošona, sagloboju myzys nu duorziņu, sataisu buļjonu, piec tam tū izmontoju kaidā zupā. Ari bananu myzys es nalīku iz reizis kompostā, bet es juos nu suokuma apleju, nūturu i laistu augus. Taipat doru ari ar makaronu, risu iudini, ka atsaguodoju. Maņ ir bejs tai, ka es nūleju, atstuoju, lai atdzyst, i Juoņam (Juoņs ir Ingūnys veirs – S. A.) līkās – kas tys par nateiru iudini, i jis tū izlej uorā.

Karteņa: Ingūnas Semules personeigais arhivs

Vannys ustobā es nauzstuoju puorejim mozguot motus ar šampunzīpem, teireit zūbus ar zūbu tabletem, deļtam jim kaidu reizi ir sova buteleite. Maiseni ir klasiku klasika, asu nūpierkuse silikona pamatneiti capamuo papeira vītā. Cytu reizi, ka cīši vajag, es capamū papeiru izmontoju, bet puorsvorā tū silikona paliktni.

Trauku mozguošonai es taisu leidzekli nu sodys, ka maņ nav laika, nūpierku eko leidzekli puorstruodojamā īpakuojumā. Taipat ir ari ar driebu mozguošonu. Es nazkai raugu brīst tai bumbeņai, kas izvalk nateirumus, vēļ nikai navaru nūbrīst i jū pasyuteit.

Kimejis leidzekļu myusim praktiski nav. Teireišonys leidzekļus es poša taisu iz iudiņa voi etiķa bāzis, dalīkūt kluot cytronu voi vēļ nazkū, eteriskuos ellis. Taidus kai gaisa atsvaidzynuotuojus, viersmu i greidu teireituojus praktiski napierku.

“Zero waste” ir taida stileiga padareišona, vaira pat pīmāruota piļsātvidei, tok es iz tū vysu verūs drupeit sovaižuok, kai nu suokuma. Niu tys deļ mane ir ilgtermeņa parodumu maiņa – īpierkumūs, plastmasys īpakuojumūs, puortykā, drēbēs, sātys sadzeivē. Maņ ir svareigi audzēt pošai, sagataveit zīmai tū, kas ir izaudzs i piec īspiejis vaira gataveit sātā pošim sovu.

Ir uzskots, ka vīns nu klimata puormaiņu mazynuotuoju ir veganisms, tam es daleji pīkreitu, bet navaru nūsasvērt iz vīnu voi ūtru pusi. Voi vistenis, kas aug babys klāvā, īt uorā staiguot i ād tuorpeņus, ir patieriejušys daudz resursu? Voi lobuok ir audzēt avokado, kas ir pīskaitoms mafejis biznesam, kurā cylvāki teik nūdarbynuoti par mozom samoksom? Cik iudiņa vajag, lai izaugtu vīns avokado, cik vajag, lai jū aizvastu iz Latveju? Tī ir diskutabli vaicuojumi, kotram ir sovs i es īmu tam vysam pa vydu.

Asu vysāduoja, bet gaļa nav muns pamatiedīņs kotru dīnu. Es gataveju vegetari i vegani, i ari ir labi.

Karteņa: Ingūnas Semules personeigais arhivs

Myus ir izaudzynuojuši par patārātuoju sabīdreibu, uotruo mūde aba “fast fashion” nūdora na mozuoku kaitejumu videi. Es 90% sova apgierba pierku humpaluos, ka ir kas jauns, zynu, ka tys nav vīnam godam. Asu taupeiga nosuotuoja, i opovus varu nūnosuot pīcus i vaira godus, ka jī ir lobys kvalitatis. Reizem jau navaru sagaideit, kod sapleiss, deļtam, ka gribīs atsvaidzynuot garderobi, ari tū es raugu dareit pruoteigi i pyrma tam izviertejūt, kas maņ ir, a kū vajag papyldynuot, kū atlikt cytai sezonai, lai naapneik.

Maņ ir pasaveics, ka ir treis dāli, saīt lela naudys i resursu ekonomeja iz montom i drēbem. Puišim svātkūs es parosti soku, kū duovynuot voi jau asu nūsavāruse kū leluoku i duorguoku, kas derēs vysim, tod soku, lai duovynoj naudeņu.

Naseņ jaunuokajam dālam Jurģam beja krystobys, tī es vysim pasaceju, lai duovynoj uobeļneicu i bumbīru stuodus. Īprīškejuos krystobuos Mikeļam ar Krišjāni vysi duovynuoja ūguluojus – avīšys, kazinis, cidonejis, ierškūgys, juoņūgys, deļtam ka myusim nabeja i suods ari juopapyldynoj. I tai mes saimē praktiski kotrā jūmā ceņšamēs atrast leidzsvoru, lai tys iz vidi atstuoj piec īspiejis mozuoku nūspīduma pādu.

Saceji, ka tev ir mozi bārni, kai ir ar bārnu pamperim?

Ar pyrmū es par itū veļ nikuo nabeju zynuojuse, ūtrais maņ izauga tikai ar mozgojamim pamperim, jis ari cīši agri – treis četrūs mienešūs – suoce gulēt bez pamperu naktī, deļ juo tys beja cīš labi, bet maņ tys beja sarežgeiti. Vysu laiku naizaguliejuse, partū ka vysu laiku maineju bārna sačuruotuos biksis.

Karteņa: Ingūnas Semules personeigais arhivs

Ar trešū es saprotu, ka doru tik, cik es doru, es mikseju – mozgojamī i biodegradejamī. Pādejūs mes aprūkam, gluobūt nu suņa, tod jau redzēs, cik dreiži jī sasadola. Saleidzynūši, tys ir lobuok, kai vysu laiku izmontuot myusim pīrostūs pamperus.

Ar veiru kūpā puorveidojot ari vacys kūka mebelis par jaunim interjera prīškmatim. Parkū suocet tai dareit?

Es nazynu – tys ir skūpums voi taupeiba (smejās), bet realitatē, tys ir lobs kūks, lobs materials, jis nav ni sapyvs, ni sapeliejs, jis vīnkuorši ir juonūpucej, juonūsleipej. Voi jū svīst uorā? Prūtams, ka tū var kur naviņ izmontuot!

Kūks ir cīši vierteigs materials, i pi sausa, loba kūkmateriala ir cīši gryuši tikt, vyslobuok tū ir pierkt specialuos kaļtēs, leidz ar tū cena ir cīši duorga. Deļtam mes maksimali izmontojam vysu, kas myusim daīmams.

Ari itamā ustobā, kur es niu siežu, maineja izpyvušūs grīstus, bet daži dieleiši beja lobi. Jūs veirs saglobuoja i piec tam sataiseja nu jūs virtuvē plauktu industrialā stilā. Deļkam pierkt jaunu, ka var izmontuot vacūs materialus?

Ar veiru reikojat ari vysaidys radūšuos darbneicys – sītspīdis darbneicu, bišu voska lupateņu darbneicu. Kaida ir bejuse atsauceiba nu apmaklātuoju i interesentu?

Ar darbneicom itūbreid ir tai, ka mes asam izbraukumā pi cytim iz pasuokumim. Myusu terasi, kurā varēs atbraukt pi myusu iz pasuokumim, gribim pabeigt itūvosor. Dorbu ir gona daudz.

Karteņa: Ingūnas Semules personeigais arhivs

Mes reikojam sītspīdis, papeira līšonys, bišu voska lupateņu, maiseņu šyušonys, pat garšys darbneicu, kuramā gatavejam panini maizeitis. Ka ir kaidam interese, ir vēļ teireišonys leidzekļu darbneica, kuramā paruodu, kai nu sātā asūšuo var sataiseit kaidu gaisa atsvaidzynuotuoju, viersmu teireituoju.

Tī, kas īt, soka, ka jim pateik. Ka runoj par jaunīšu audiotoreju, jim vysvaira pateik sītspīdis darbneicys, deļtam ka tī var tikt voi nu pi maiseņa voi pi krakla. Ar sītspīdis darbneicu asam treis reizis gastejuši ari Eiropys Savīneibys muojā.

Varbyut padūmā ir vēļ kaida darbneica?

Myusim ir cīši daudz vysaidu ideju, kū mes varātu audzēt i dareit. Myusim kotram ir tikai pa div rūkom, iz diveju ir vysi dorbi i treis bārni, deļtam vyss īt cīši lānai itūbreid. Ideju ir daudz, reizem līkās – nu pagaidi, pagaidi, ir daudz cytu lītu, kas juodora. Bet mes pamozom kustomēs iz lelajim mierkim.

Karteņa: Ingūnas Semules personeigais arhivs

“Puordare” kai taida ir paleidziejuse izakustēt, suoču par tū runuot i dorbuotīs, kod mes te tik tikkū bejom suokuši dzeivuot. Pasateicūt tam, ka laiceigi vysu suocem kustynuot, tagad ir leluoka informaceja par myusim, tod, ka mes attaiseisim sovys durovys vysim iz terasi, jī zynuos, iz kurīni jī brauc.

Itūbreid struodoju ari pi sātyslopys izveidis, es jū suoču novembrī, leidz šam jei vēļ nav pabeigta. Izlīku sev vysu laiku termeņus – ituo mieneša beiguos, tuo mieneša beiguos, bet vys vēļ nasaīt. Atsarūn cyti dorbi i projekti, kurim ir dreizuoki termeni, tai tī vysi dorbi myusim īsakavej.

Saimisteibā dzeivojūt, dorbi vysu laiku nasabeidz. Ka atsaļaunu pajimt kaidu dīnu breivu, ir sirdsapzinis puormatumi, varātu tū i itū vēļ izdareit. Tod vēļ ir vysaidys īsaisteituos pusis, kas, pīmāram, naizpylda nazkū laiceigi, nav izpiļdejs sovu dorba daļu. Es cīši tycu tam, ka nasaveic dažuos lītuos, cylvāks turpynoj taipat dorbuotīs, i beiguos tys saīt.

Paraleli “Puordarei”, trejim bārnim, radūšom darbneicom vēļ struodojat ar jaunīšim, reikojot nūmetnis, apvuiceibys, kai vysam pīteik laika?

Es nazynu. Napīteik! (Smejās.) Dorbs ar jaunīšim ir muns pamatdorbs, jau seņ tū struodoju. Suoču , kod myusim nabeja telpu, tod beja telpys bez elektreibys, bez iudiņa, piečuok myusim beja īdūts vacs dzeivūklis, kas zīmā beja solts ar vacajim lūgim, tod niu myusim ir normals jaunīšu centrs, ar vysom lobīrīceibom, sylts, izremontāts, taids, kurā pateikamai struoduot. Vysu itū ceļu asmu nūguojuse, voi es grybu itū dorbu niu atstuot?

Bīži viņ līkās, ka tū dorbu ar jaunīšim pamesšu – nu cik var, bet tod īt kaidi pasuokumi, voi naformalys apvuiceibys. Kod es jiutu tū atgrīzeniskū saiti, ka jim pateik, tys ir forši. Cyti jaunīši ir izauguši myusu ocu prīškā. Ir jaunīts, kurs niu struodoj jaunīšu centrā i kurū pyrma pīcu godu dzynom uorā nu video nūdarbeibu, deļtam ka jis traucēja, uokstējuos, radeja haosu. Niu jis ir izaudzs leidz tam, ka organizej pasuokumus, sauc tyvejūs pogostu jaunīšus, lai īsasaista. Ir izaveiduojuse komuna, jī uzatyc, zyna, kū nu myusu gaideit, mes zynom, kū nu jūs gaideit. Suocam struoduot na tikai ar sovejim, bet ar vysa nūvoda jaunīšim.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]
Oct
3
Svā
17:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Oct 3 @ 17:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]