2022. gods aprelī tiks sasaukts Latgolys kongress

2022. gods aprelī tiks sasaukts Latgolys kongress

Roksta autors: portals lakuga.lv

26. julī Varkļuonu pilī medeju puorstuovus i interesentus iz presis konferenci aicynuoja Latgolys kongresa organizatori – 4. pasauļa latgalīšu saīta rezolucejis izpiļdis komitejis prīšksādātuojs Agris Bitāns i komitejis lūcekli Ilga Šuplinska, Jurs Viļums, kai ari kongresa orgkomitejis gūda lūcekli Anna Rancāne i Vīsturs Kairišs, kab informātu par Latgolys kongresa satura jaunū konceptu, pasuokuma organizacejis plānuotajim pūsmim i atsavārtu iz īprīškejuos rezolucejis izpiļdi.

Presis konferenci atkluoja A. Bitāns, jis izsludynuoja Latgolys kongresa sasaukšonu 2022. gods 27.–28. aprelī Rēzeknē, nūsauce organizatoriskūs pūsmu datumus, pastreipuodams sabīdreibys leluokys i plašuokys puorstuovnīceibys napīcīšameibu. Latgaliskom vierteibom ir vīta nuokūtnis Eiropā, kongresa tēma formulāta kai latgaliskuma kods Eiropā nu volūdys da ekonomikys. Kongresa atkluošona paradzāta 27. aprelī Latgolys viestnīceibā “Gors”, 28. aprelī akademiskuo i diskuseju daļa par Latgolu – Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA). Kongresu nūslēgs rezolucejis pījimšona i strukturys, kas sekoj rezolucejis izpiļdei, īvieliešona.

Kongresā puļcēsīs delegati, daleibnīki i gosti. Delegatim byus bolsa tīseibys rezolucejis pījimšonā, jī puorstuvēs vairuokys grupys: Latgolys īdzeivuotuojus proporcionali skaitam nu teritorejis, kas apstyprynuota Latvejis viesturiskūs zemu lykumā (leidz 2000 īdzeivuotuoju – vīns delegats kongresā, vairuok par 50 000 – 20 delegatu); pošvaļdeibys; Bazneicu; navaļstiskuos organizacejis, kas aktivi dorbojās Latgolā i sevi pīruodejušys latgaliskajā; izgleiteibys īstuodis nu pyrmsškolu da augstškolu, kas pādejūs pīcu godu laikā sevi kaidā ziņā aplīcynuojušys ar latgalīšu volūdu, pīmāram, ar daleibu sotuvis runys konkursā “Vuolyudzāni”; uzjiemiejus; latgalīšus nu cytu viesturiskūs zemu, īskaitūt Reigu; Urpus Latvejis dzeivojušūs latgalīšus nu Rītumu i Austrumu. Delegatim dasasaceišonys elektroniskuo anketa byus juoaizpylda da 10. februara. Ka byus dasasacejuši vaira, kai ir kvotys, cylvāku storpā tiks reikuota sapuļce, lai jī nu sova vyda varātu vīnuotīs par jūs puorstuovūšū delegatu.

Kai daleibnīki Latgolys kongresā varēs pīsadaleit cylvāki ar zynuotnisku interesi par Latgolys vaicuojumim i tī, kam padūmā praktiskys lītys, kū pasaceit i īsaceit par Latgolu. Praktiskī īsacejumi varātu tikt īlykti rezolucejā. Ituogods 26. septembrī Rēzeknē plānuota diskuseja par izgleiteibys vaicuojumim ar akcentim iz jaunīšim, sovutīs 3. decembrī Daugovpilī – diskuseja par ekonomikys vaicuojumim. Da 2022. gods 10. janvara byus elektroniski juopadūt dasacejums daleibai ar referatu ci stenda referatu. Da 10. februara orgkomiteja dūs redziejumu par dasaceitajom temom. Da 1. marta nūtiks tiežu syuteišona publiciešonai (da 3000 rokstu zeimu). Da 2022. gods 1. septembra byus juoatsyuta gotovi roksti, kab 2023. gods janvarī varātu izdūt kongresa rokstu kruojumu.

Vēļ presis konferencē I. Šuplinska atsavēre iz 4. pasauļa latgalīšu saīta rezolucejis izpiļdi, A. Rancāne i V. Kairišs izsaceja sovus pādejuo laika redziejumus par latgaliskū.

Presis konfereņcis īroksts nūsaverams ite:

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]