Pierk sev parasolis, kamašys i “šolka” skustus… Par mūdi latgalīšu tekstūs

Pierk sev parasolis, kamašys i “šolka” skustus… Par mūdi latgalīšu tekstūs

Rokstu sagataveja: Sintija Augustova, Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Niu dzeivojom “fast fashion” aba dreizuos mūdis laikā, kod tārpu stila tendencis mainuos cīši dreiži, i jaunys, “trendeigys” drēbis ir viņ puora peleitis klikšķu attuolumā, svareigi ir muocēt atrast sev pīmāruotuokū. Kai agruok? Voi sekuošona mūdei 19. g. s. i 20. g. s. I pusē tyka atbaļsteita ci kritizāta? Modnys, mūdeigs ci moderns? Myusu portala skaiteituoju interese par tārpu viesturei veļteitom publikacejom rūsynuojuse nūskaidruot ari itūs vaicuojumus.

Didaktiskys pavuiceišonys meitinem

Plašuokajā 19. g. s. latgalīšu popularzynuotniskajā gruomotā – bazneikunga Jezupa Macileviča dorbā “Pawujciejszona un wyssaydi sposobi del zemniku łatwiszu” (1850) – 12. nūdaļa, “Gobołs 12”, “Ab Drebiom” veļteita pareizys izpratnis veiduošonai par driebu nosuošonu. Feimaņu latvīšu školā bazneickungs bārnus izvaicoj:

Bazniejckungs. Otkon pasokot’ źe mań barni! diel kajdas wajacldziejbas, nosojòm mieś drebiaś. Joniuks, pasok tu?
Joniuks atsacieja: Dieltô: kab nanumiertumem.
Bazniejckungs. Tu lgnatień pasok, kaj tiew redziś dielko nosojom drebies?
Ignatieńś. Dieltô, dieltô: kab mûms saula cisz nadadzynotu; un deltô: kab na byûtu sołts.
Bazniejckungs. Pitiereń pasok źe tu: tiew kaj redziś, dielko nosojòm mieś drebiaś.
Pitiers. Dieltô kab nabyutu sołts; un kauns byûtu płykim stajgot’.”

Puiškinu atbiļdis ir pareizys, viņ Aneitei nasavad ar atsaceišonu, jei kai vysys meitinis caur skaistom drēbem i duorgom zeilem (krellem) grib cytim īsapatikt. Vysi teik pavuiceiti, ka drēbis juotur teirys, tok piec mūdis dzeitīs nav labi. Par pīmāru, teik stuosteits par kungim Francusevičim, kas nu Kaunotys puorguojuši iz Feimanim: tāvs taupejs i atstuojs dālam daudz monta, a tys, graznai dzeivuodams, beiguos palics par ubogu. Taipat izputūts zemnīki, kas drēbis pierk par naudu, na izteik ar sātā austu i šyutu. Tai Batariškūs vysi staigoj sovuos sātā taiseituos drēbēs, a Dručānūs – sīvītis sasaceņš, kura mūdeiguok apsaviļks, pierkūts pat šolku. Tys pavalk, ka vajag i pierktus traukus, i jaunys mebelis, i modnai ustobu īkuortuot. A tod nav, kuo samoksuot kieneņa čiņčūs – nūdūkļūs – i kunga nūdavuos. Moz Inflantejā Batarišku, daudz Dručānu tipa dzerauņu.

Zemnīki ar drēbem demonstrej augstuoku statusu

Zemnīki vaira nav dzymtcylvāki, jī augstuoku statusu grib demonstrēt ari tārpūs. Latgalīšu tradicionalūs driebu napopularitati 19. g. s. II pusē apstyprynoj Stefanejis Uļanovskys etnografiskais tāluojums “Pūļu Inflantejis latvīši, eipaši Rēzeknis apriņča Viļānu pogosta” (1891): “Pošlaik vysi senejī tārpi ir guojuši aizmiersteibā. Veizis volkuot kaunejās pat ganeite, partū puori vysai dzeraunei jei īt bosom kuojom i veizis apaun viņ iz teiruma. Nivīnai sīvai nav krakla ar kruosainu apdari, partū ka cytys izreiz izsmītu. Ka kaidai beja sagša, jei nu tuos pašyva biksis veiram ci drēbis bārnim, tai ka sagša ir palykuse par arheologisku ratumu.” (Piec: S. Uļanovska “Poļu Inflantijas latvieši, 2017, 41. lpp.)

Tūlaik latgalītem nav daīmama plaša informaceja par mūdis tendencem Eiropā, tok var nūsavērt par gobolu iz muižnīku saimis sīvīšu gaiseigajim tārpim… Tom, kas struodoj muižā, reizem kū navajadzeigu nu kundzis voi jaunkundzis garderobis ari paduovynoj. Aristokratu frizuruos i tārpūs var pasavērt Annys Soltanis-Romeris miniaturuos nu “Seņču galerejis” (izdavums “Atsagrīzšona”, 2018).

Izdavuma “Atsagrīzšona” atvārums

Ari 20. g. s. I pusē nosuot modnys drēbis ir duorgai

Latgalīšu avīzē “Drywa” na reizi viņ teik atkuortuota patīseiba, ka sekuošona sova laika mūdei īvāruojami pluonynoj maceņu, kas tuo laika zemnīkam jau tai nabejs cīši bīzs, pīmāram: “Zemnika meitas un dāli dzanas pēc mūdes – pērk sew parasoles, kamašas, kalošas un “šolka” skustus, – te smolki izdawumi palik jau dīsgon rupi, un skaitami jau na kapeikom, bet rublim.” (Drywa, 1908, nr. 8.)

Pasateicūt Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļam, latgalīši dūdās iz Krīvejis imperejis metropoli na viņ struoduot ryupneicuos, tok ari piec izgleiteibys i metropolis kulturys dzeivis baudeišonys. Picerī 90. godūs vyss sakreit, kab nūtikt latgalīšu atmūdai. Picera latgalītis valkās piec vysjaunuokuos mūdis.

Gruomotys atvārums ar Viktorijis Rancānis foto. Karteņa: Antons Rancāns “Pievienoti Latvijai”, 2017

Puorsvorā mūdis lītys saista ar sīvītem i jaunītem, tok ari veirīšam ir sovs obligatūs lītu “komplekts”, kū veidoj gon moderns uzvalks, gon aksesuari, gon ari zyrglītys, kas vyss kūpā moksoj vēļ duorguok, pīmāram: “Puišam del wysaidu gūdu wajag turet malnū “trojku”, tys ir bindžaku, westes un bikses, kojā wajag kamašu ar kalošim un steiwu apkakliti ar galstuku. Ka wel paskaitit gradzynus, stundinikus, auskorus, puškotus imowus, maliawotōs lineikas, komonas un wysaidus cytus smolkumus, tad par šitim smolkumim teik izduta lela nauda.” (Drywa, 1908, nr. 8.)

Sanktpīterburgys latgalīši. Karteņa: CD “Franča Kempa darbi”, 2003

20.–30. godu mūdi uztver kai kailuma propagandu

Latvejis breivvaļsts laika latgalīšu prese turpynoj temu par mūdis sekuošonys sekom – bankrotim, žurnals “Zīdūnis” roksta, ka mūdis apgierbu dabuošona pat mudynoj iz puorkuopumim, pīmāram: “Un cik bīži godōs, ka pōrjemta ar slimeigu steigšonūs pēc mūdes tualetem, sīvīte aizīt moraliskōs pagrimšonas ceļā… Cik bīži mūdes dēļ sīva pīrunoj veiru uz viļteibu un krōpšonu sovā omotā voi dorbā, lai tikai byutu ar kū nūpērkt kaidu mūdes tualetes dali!…” (Zīdūnis, 1933, nr. 5–1)

Tok katuoļticeiguos sabīdreibys leluokuo problema ir mūdis tendence, kas puorlīku atkailynoj sīvītis augumu, pīmāram: “Un tai, jo kas vinai pošai jaunovai pagatavotu “mudes” kleitu, apgrīzdams jai pidurknes un brunčus, augšok celim, izgrizdams jai pamateigu dekoļte, cik gon sakaitynota byutu šaida jaunova. Druši var teikt, ka šaidas kleitas gon ni reizes navylktu jei mugorā. Kod turpretim “mude” šaidu kleitu pijam un vina-utra piļsetneica šaidā kleitā pasaroda uz ilas, tod ari porejos jaunovas nasakaunej staigot plikim celim, kailom rukom un škaunadzes kryutežu.” (Zīdūnis, 1929, nr. 6)

“Acimradzūt modernō mūde nūlaupa sīvītei sirds vīnkōršumu, kauna sajyutu. Skaidru līceibu un rakstureigu laika īzeimi parōdēja pi bazneicom pīstyprinōtī aizlīgumi – napīklōjeigi tārptom sīvītem nōkt svētneicā. Kailuma propaganda panōce sovu: izreikōjumūs, uz īlom, jyurmolā, sanōksmēs radzam sīvītes, kuras nasajyut vairs na tikai pīklōjeibas, bet moraliskō kauna apziņas, kas ir vysuskaistōkō sīvītes rūta, un kuru nūlaupa oklō dzeišonōs pēc mūdes.” (Zīdūnis, 1933, nr. 5–1)

Par napīdīneigi apsavylkušom sīvītem latgalīši ironizej vysūs laikūs, 21. g. s. literaturys pīmāri nu Myusdīnu latgalīšu tekstu korpusa (MuLa): “Tok dekoltē vīnai beja taids, la tī varātu sabērt 5 l spaneiti ar sāklu buļvom…” (Raibīs Suņs, 2009) “Nu, tōs puponeņas to vysom pliceņas, kū padareisi, taida niu mūde.” (Dagutakolna Apaleite, 2008)

Latgalītis, Matiļde sēd. Karteņa: Arturs Dulbe, 1931; Sandrys Ūdris personiskais arhivs

Meklejūt ilustrativū materialu, latgalītis atkailynuotuos suknēs nimoz navar atrast. Fotografejuos dreizuok tārpi izaceļ ar sarežgeitu pīgrīzumu, originalom detaļom, tārpa duorgums ir auduma kvalitatē i šyviejis dorba stuņžu daudzumā. Fotografejuos radzamuo Matiļde 20. godūs kūpā ar cytim latgalīšim davusīs iz Jaunpībolgu peļņā, cīš gribiejuse sapierkt smolkys suknis i saulissorgu kai glaunom jaunkuņdzem. Jei atškireibā nu daža loba muociejuse raksteit i skaiteit puornūvadnīku tekstūs. Nu pyrmuos olgys nūpierkuse smolku sukni i t. s. parasoli, tūšaļt latgalīšu puiši par jū nūsasmiejuši i ar jū vaira narunuojuši, tok ari deļ vītejūs jei napalykuse tyvuoka. Jamā īsaviers lītuvīts Antans, tok vysu atlykušū myužu cantusīs viļktīs piec mūdis i eleganti.

Matiļde. Karteņa: Arturs Dulbe, 1931; Sandrys Ūdris personiskais arhivs

Jau tod – “trend setter” i mūdis cyklyskums

Rokstā “Modernōs sīvītes izprīcas” teik izskaidruots ari tuolaika mūdis jiedzīņs, kai ari tys, parkū par sīvītem, kas caur taidu voi cytaidu īmesli naīvāroj tuo breiža mūdi, var pasasmīt. “Lyuk, – kaidā breidī Parīzē sanōk vairōku mūdes nomu īpašniki un nūlem, ka nu reit dīnas kotrai sivītei jōnosoj taida, navys cytaidōka tualete. Reikōjums dūts… nu nōk caur mūdes žurnalim pa vysu pasauli. Jo kura sīvīte īsadrūšynōtu šū reikōjumu napiļdeit, – draud izsmīšona nu tīm, kuru vydā dzeivoj.” (Zīdūnis, 1933, nr. 5–1)

20. g. s. 20. godu beiguos beja pazeistams ari “trend setter” – cylvāka voi cylvāku, kuri nūsoka tuos šaļts mūdi, tuos teņdeņcis – jiedzīņs. Par tū roksta žurnalā “Zīdūnis”, mynūt, ka raizem vajag tik vīnu piļsietneicu, kas ar konkretys kleitys nosuošonu “pavalk” iz tū ari cytys dāmys. Ari tod, paguojušuo godsymta 30. godūs pastuovēja myusdīnuos popularais uzskots, ka mūde ir cyklyska – ik pa laikam atsakuortoj. Tai raksteits žurnala “Sauleite” rokstā “Bez laika vaci”. Tīsa, roksts vaira vārsts iz tureigu piļsātu īdzeivuotuoju pusi, ka tuo laika jaunīši dzeivojūt puoruok dreizai, izbaudūt vysaidus lobumus, deļ tam dreizai arī nūvacojūt. “Taids pōrtykušais piļsātas jauneklis divdesmit godu myužā jau ir izbaudējis vysu, kū pasauļs spēj dūt. (…) Nadaudzūs godūs jys izmēginōja uz sova augumiņa vysas mūdes trokuleibas un ņyu tik purp, ka mūdēs vairs naasūt nikō jauna, vyss atsakōrtojūt.” (Sauleite, 1933, nr. 5)

Politikā īguojušom sīvītem i politiķu sīvom gon vajadzēja dūmuot par sovim izejamajim tārpim, par tuo laika sabīdreibā pazeistamom dāmom i tū, kū juos valk mugurā, varēja skaiteit presē. Pīmāram, žurnals “Intīmā Rīga” 7. numura rokstā “Mūsu dāmas kā politiķes” (1934) par latgalīšu sabīdryskuo i politiskuo darbinīka Stanislava Kambalys sīvu, režisori i muokslineicu Teklu Kambalu raksteja, ka jei asūt eleganti gierbusīs.

Ari Valerijis Seilis tārpi tyka vārtāti Reigys smolkuokūs apryndu aprokstūs, pīmāram: “No dāmām izcēlās Kvieš kundze baltā satīnā ar tilla garnitūru; Klāra Kalniņ krēmsatīnā ar špicu garnitūru un trenu; Zelmiņ pelēkā; Ivanova zaļā; Teriņ melnā. Ārzemnieces Pirmā maijā vairs nevalkā balles tualetes. Viņas visas ieradās vasarīgās, vieglās iespiestās kleitās un krepžoržetā. Toties mūsu dāmas balles tualetēs, pat ar cimdiem, kas nebija piemērots 1. maijam. Bites kundze baltā šifonā ar zilām puķu un zila samta bantēm Bīdermejera stilā, frizūra Bīdermejera stilā ar zilām puķēm matos, liela piekrišana; Klāra Zišman pelēkā rūtainā taftā; Valerija Seil melnā samtā; Dziļleja, kā jau pirmā maijā pienākas, sarkanā; adv. Dzelša dzeltenā zīdā ar brokātu; Kambala dzeltenā žoržetā ar volāniņiem, ļoti efektīga; Aturater melnā; Ķērste-Grīnberg melnā; Nurok melnā.” (Aizkulises, 1934, nr. 18, 6. lpp.)

Mūdis leksikons

Teksti par tuolaika mūdi atkluoj daudzus vacvuordus, kuru nūzeime damiersta: “Agrok jaunōs meitas staigoja sātas austūs rindakūs un prostos odas kurpēs, kuras satas šaucis taiseja par rubli, bet tagad jaunai meitai kauns atīt uz baznicu “palakūs brunčūs”, tagad wajag “parasolkas” par 2 rubli, uz placim nawar bez “palerinkas” un uz golvas nawar rodetis bez šolka šalites. (Drywa, 1908, nr. 8)  “Mūde ir tik stypra, ka pret jū naleidz nikaidi spaki. Myusu jaunō paaudze lobok paliks bez edinia un bez dzerinia, bet malnos drebes, kalošas un parasoles pērks un moksōs taidu cenu, kaidu žeids sowā kramā pasoka.” (Drywa, 1908, nr. 8)

Augšuok pīmynātuos kamašys/gamašys ir eisi zuoboki ar gumejuota auduma īlaidumim suonūs. Kalošys/galošys ir gumejis apovi, kū volkoj, pīmāram, viers kūrpem, voilokim, kab pasorguotu jūs nu slapņuma i dubļu. Parasole/parasolka ir leita ci saulissorgs, vuords paīt nu franču volūdys. Pelerine/palerinka – eiss apmetnis ar kapuci ci apkakle da alkiuņu, kū izlīk iz suknis. Ryndaks – bruņcs, lyndraki. Krams – veikals.

Mūdeigi apsaviļkt beja par moz, meitom svareigi beja tārpu demonstrēt vysim radzamā veidā. Ar tū saistuos ar vuords “parsēt” ‘izaruodeit, demonstrēt’ nu krīvu “форсить”, 80. godūs gadejuos dzierdēt taidys frāzis kai “smuki apsavylka i nūguoja parsādama”. Latgalīšu folklorys tekstūs vuords “gūļuot” ir gona izplateits, pīmāram: “Guoju pa sadu guļuotu,/ Pa stidzeņu pastaiguotu.” voi “Zam tūs rūžu, zam tū rūžu/ Gūļuoja meiteņa..”

Modnys, moderns, mūdeigs – kurū? Ar MuLu izgiutī dati aplīcynoj: 4 “moderns” lītuojumi, 3 “mūdeigs”, 1 “modnys”, pīmāram: “Lels beja muns pōrsteigums, ka krakls nav ražōts Ķīnā ci, kai tagad modna, PRC, bet gon Nikaragvā.” (Cyxob, 2010) “Lītuvīšu-latvīšu-latgalīšu vuordineica” īsoka “modnys”, kam “mūdeigs” ir literarisms. Sovutīs vuords “mūde” korpusā vysaidūs lūcejumūs lītuots 51 reizi.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]