Kas ir soldons pi latgalīšu?

Kas ir soldons pi latgalīšu?

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Itaids vaicuojums partū, ka vuordu “soldons” latgalīšu tekstūs lītoj na viņ pamatnūzeimē. Vacuos puoteru gruomotuos var atrast lyugšonys i dzīsmis ar vuordim “Jezu soldons”, Latgolā ir taidys vītys kai Soldonī, Saldi i taidis pat saknis uzvuordi. Nūskaidruosim, voi tys vyss ir tik “soldons”, kai izaver.

“Soldons” kai garša

Pyrmuo garša, kurū jaundzymušī bārni īpazeist ar mamys pīnu, ir soldonuo i bārni ar lelu jiusmu prīcojās par soldonumim, a ciļviece daudz agruok īsavuiceja igiut suoli, na cukri. Suoli Kīnā gatavejuši jau pyrma 4000 godim, a cukris tik ap 17. godu symtu Eiropā palyka par vīgli dabojamu preci, tys padareja konditoreju par vīnu nu popularuokūs puortykys ryupnīceibys nūzaru. Da tuo i Latgolā da 20. godu symta iztyka ar soldonys garšys produktim, saldynuoja iedīņus ar madu.

Tok vuordi “suolejs” i “soldons” ir vīnys saknis, i “soldons”, precizuok, “salynuots” nu “suoleja” radīs, nūzeimei atsateistūt: ‘suolejs (suoleits) pretstotā nasuolejam’ → ‘ar pateikamu pīgaršu, gords’ → ‘salynuots/saldynuots, soldons’. Atvasynuojumā “saldynuot” ar pīdiekli -d- nūvārsta obeju fonetiski tyvu vuordu – “salynuot” i “suolynuot”/“suoleit” – homonimeja. (K. Karulis “Latviešu etimoloģijas vārdnīca, II”, 1992, 149)

Leonards Latkovskis rokstā “Senejī latgaļu iedīni” (Acta Latgalica 2, 1968, 289–290) aproksta saladuku i izskaidroj vuorda “salynuot” nūzeimi: “Vasalus rudzu gryudus sadīdzēja, pēc tam izkaļtēja un rupi samola. Pēc tam tūs myltus vōrēja yudinī, cikom iznōce pabīzs vyrums, leidzeigs keiseļam voi marmeladei. Tam beja labi vīn soldona garša. Saladuku ēde vīnu pošu voi kūpā ar rupu maizi. Tys beja īrosts gavēņa ēdīņs, daži tū ēde ari ar pīnu. Šō ēdīņa nūsaukumam ir sakars ar vōrdu “soldons”. Latgolā ir pazeistams vōrds “salynōt”, kū lītoj olu dorūt. Salynōt nūzeimoj aplīt īsolu ar vorūšu yudini kubulā. Yudinī izškeist cukura vīlas, kū īsols satur, un nu tam tys škidrums palīk soldons. Salynēšona ir īsola aplīšona ar vērūšu yudini. Pi tōs pat vōrdu saimes pīdar ari vōrds “īsols”, kas ir caur dīdzēšonu īsoldoni padareiti mīži, nu kurim dora olu.”

Saladukai leidzeigu syrupu vuoreja ari nu runkuļu ci cukra batviņu. Salynuoja ari sodonskuobuos maizis meikli – nūplaucej myltus korstā iudinī i tur sešys stuņdis naapjauktus. Leivuona nūvoda Jersikys pogostā ir cīms Īsaļnīki, kur senejuos dīnuos dzeivojušim ļaudim nūteikti bejs sakars ar itom puortykys tehnologejom.

“Soldons” kai seksuala bauda

Vīna nu vuorda “soldons” puornastūs nūzeimu saistuos ar mīsiskom baudom, ar tū soldonumi simboliski asociejās. Tradicionalā kuozu goldā svareigi ir soldonī iedīni – kab jaunajam puoram lūbtūs seksualuo dzeive, pretstotam bērēs agruok soldonumus naēde.

Soldons ols – naīskobs, nanūsavadejs. Kab taids saītu, kai ruoda folklorys materiali, olu dorūt, minimums puoram juosabučoj. Kur soldons ols, tī mīlesteibys prīcys, pīmāram: “Soldons ols, bolta konna,/ Skaista poša nesiejeņa./ Izdzer olu, sadauz konnu,/ Pajem pošu nesiejeņu.”

“Soldons” kai morali ceists

Kai rodusīs vuorda “soldons” itei puornastuo nūzeime, var nūprast nu kaida Pētera Šmita sakuortuotuo ticiejuma (“Latviešu tautas ticējumi II”, 1940, 1071): “17396. Ka cylvāks grib zynōt sovus grākus, tod lai pyrmā Leldīnes dīnā da paceļšonas krysta padzer auksta yudiņa. Tū dīnu da paceļšonas krysta yudiņs ir soldons. Kod cylvāks padzers yudiņa un yudiņs byus soldons, tod itei pīzīmej, ka pi tuo cvlvāka grāku nav. A ka byus na soldons, taids kai jis ir, yudiņs kai yudins, itys pīzīmej, ka pi tō cylvāka cīši daudz grāku, koč ar maisu nosoj. V. Podis, Rēzekne.”

“Jezu soldons”, “Kungs Jezu Christe – soldonums naizsacits”, “O wysusoldonokajs myusu Kungs Jezu Christe” – 19. godu symta i pat 20. godu symta suoku puoteru gruomotu teksti pat dzili ticeigus cylvākus var uzjautrynuot. Myusu dīnuos vuordu “soldons” taidā nūzeimē nalītoj, tys goreiguos litraturys suokuos īsavīss deļ sveštautīšu bazneickungu slyktys latvīšu volūdys zinuošonys. Nūsamainūt paaudzem, kod bazneickungu vairuokums palyka latgalīši, radikali puorsameja tekstu kvalitate, pīmāram paņteņš nu dzīsmis “Mes ceļūs kreitam”:

  1. g. s.:
    Weris uz liaužu, dweseliu bryutgons,
    Apsažāloj, ok Jezu soldons,
    Uz mums, Pestitojs, apškinkioj satas,
    Dud zemei augļius un drywas latas.
  2. g. s.:
    Svētej myus, Jezus dīviškeigō sirds,
    Lai dzeive skaidra tai kai olūts irdz.
    Nu pūsta sorgoj mōjūkļus, laukus,
    Lai labi klōjās mums pi Tovas sirds.

“Soldons” vītvuordūs i uzvuordūs

Ludzys nūvoda (bej. Kuorsovys) Malnovys pogostā Soldonī, Kruoslovys nūvoda (bej. Dagdys) Konstantinovys pogostā Saldi – kas te soldons? Itūs i cytu ituos saknis Latvejis vītvuordu izceļsmi daļa volūdnīku skaidroj ar vuordu “saļt” – soltim iudinim. (K. Karulis “Latviešu etimoloģijas vārdnīca, II”, 1992, 149) Sovutīs lītuvīšu volūdnīks Aleksandrs Vanags (Aleksandras Vanagas) taidus vītvuordus skaidroj ar tū, ka itamuos vītuos soldons iudiņs. Pretstotam Leitovā sastūpami vītvuordi, kas nūruoda iz suoleju, skuobu garšu. (A. Vanagas “Lietuvių hidronimų žodynas”, 1981, 288–299)

Ilmāra Meža pietejumā “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” (2017, 253) par “soldonim” uzvuordim pīzeiti Soldāns, Soldans, sovutīs Solodkans, Solodskis, Salockis, Salodskis saistomi ar soldonuma i īsola apzeimiejumim slāvu volūduos.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]