Muociešona nūgiut eistū kadru. Saruna ar Edgaru Tropu

Muociešona nūgiut eistū kadru. Saruna ar Edgaru Tropu

Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Jau kaidu laiku vysaidūs socialajūs teiklūs, eipaši “Twitter” i “Facebook”, var redzēt breineigys dzeivinīku i putynu biļdis, reizem vyspuor rūnās vaicuojums, kai ir varams nūgiut taidu kadru. Tok izaruoda, ka interesantūs biļžu autors ir latgalīts Edgars Trops, kurs agruok beja grupys “Misters&Nospiedumi” sastuovā, tok niu gondreiž kotru breivu breidi pavoda mežā, giunūt naatkuortuojamus kadrus. 

Parkū jiusu i grupys “Misters&Nospiedumi” celi izaškēre?

Tys ir saisteits ar tū, ka es suoču fotografēt putynus i dzeivinīkus. Maņ ir sādūšs dorbs, muzykys taiseišona ari pryncypā ir sādūšs dorbs sātā pi datora, tys maņ napatyka, deļtam hobijs jēme viersrūku. Mes ar grupu sasatykom, vysu izrunuojom, nūlēmem, ka es turpynuošu fotografēt. 

Es dūmoju, ka “Misters&Nospiedumi” nav izjukuši, cik es saprotu, jim ir dūma turpynuot, par jim vēļ varēs dzierdēt.

Kai aizasuoce dobys, putynu i dzeivinīku fotografēšona?

Fotografēt suoču jau gona seņ, vairuok kai pyrma 10 godu.  Suoču, taipoš kai daudzi, biļdejūt cylvākus, latvīšu repa pasuokumus. Tys beja cīši seņ, veļ Reigā beja taidi klubi “Pulsē”, “Pulkvedim neviens neraksta”, kurim es fotografieju pasuokumūs. Kod suoce gribētīs nazkū sarežgeituoku, suoču biļdēt dobu, dobysskotus. Kod ari tys apnyka, puorguoju iz kū vēļ gryutuoku, kas ir putnu i dzeivinīku fotografiešona. Tys pagaidom ir augstuokais “plaukteņš”, kur dorbuotīs. 

Pļovu tiļbeite. Karteņa: Edgars Trops

Kaidom soveibom raksturā ir juobyun kotram dobys fotografam?

Pyrmuo nūteikti ir pacīteiba. Bīži viņ ir juogaida. Ir vairuoki veidi kai fotografēt, vīns nu tūs ir gaideišona, fotografiešona nu sliepņa. Ūtrais– prasme reikuotīs ar tehniku, juozyna, kurā breidī kaidi īstatejumi juosalīk, kaidu tehniku izmontuot, trešais – byut gotovam staiguot lelus gobolus.

Cik ilgi jums ir daguojs gaideit idealū kadru?

Pyrma goda nūliemu, ka grybu nūbiļdēt zyvu dzeneiti, kai reize beja zyvu dzeneiša gods, tys beja Latvejis goda putns. Vyss tys process kūpā maņ aizjēme puora mienešu – atrast vītu, kur tys dzeneits ir, saprast, kurā vītā jis barojās, zyvu dzeneits ir taids putns, kurs īnyrst iudinī piec bareibys, piec tam sāstās iz zora jū apēst, lobuokais, kai tū nūbiļdēt, byutu pi tuo zora. Atrodu vītu, uzlyku pats sovu zoru, lai maņ byutu ārtuok biļdēt tai, kai maņ pateik. Sliepnī siedieju puora stuņdis. Nu suokuma putneņš atlidoj, tod jam nazkas napateik, jis nūsabeist i aizlidoj, tod vys tik izlam, ka ēst gribīs, i atsagrīž atpakaļ. 

Putyni i zvāri beistās nu sliepņa?

Es izmontoju sliepni, kas ir kai telts, jis sasalīk gon kompakti. Leluokuo daļa beistās, vēļ juosalīk viersā vysaidi zori, bet ir ari nazkaidi bridiejputni, jī var pavysam tyvai daīt, nasabeist, eipaši, kod ir migraceju laiks, eipaši pi jiurys. Raizem braucu iz kaidu vītu, kur jī dyunēs brodoj, jī nu sliepņa vyspuor nasabeist. Tok tys pats zyvu dzeneits pi sliepņa pīrūn tik tod, kod ir jū vairuokys reizis redziejs.

Kadrs ar zyvu dzeneiti. Karteņa: Edgars Trops

Cik daudz kūpumā jiusim ir attālu ar vysaidim putnim i dzeivinīkim?

Kūpumā pa itim godim sasakruojs cīši daudz biļžu. Puora reižu nedeļā braucu biļdēt, kotrā reizē puora symti biļžu, piec tam atlosu 10–20, zīmā pat vēļ mozuok, varbyut pat kaidys četrys pīcys, puorejuos izreiz dziešu uorā. Vysys turēt nav jāgys. Ka skaiteit piec sugom, Latvejā ir nazkur puora symti sugu, nu vysu asu nūbiļdiejs tik kaidu symtu. Vēļ ir cīši daudz sugu, kū var biļdēt. It eipaši kaidus nakts dzeivinīkus, maņ tehnika atļaun tik pa dīnu biļdēt, deļtam naktīs nasaīt. 

Kur jius īsavuicejot fotografēt, salikt uzstuodejumus kamerai?

Puorsvorā pats vuicejūs, niu vyss ir internetā, tī var atrast vysu kū. Daudzi dūmoj, ka cīši gryuši ir nūbiļdēt putnu liduojumā, bet golvonais ir salikt pareizūs uzstuodejumus i giut tū kadru. Ka ir skaidris dabasi, tod ir pavysam vīnkuorši. Piec tam atlīk tik izalaseit lobuokuos. 

Tuos izalaseituos biļdis teik vēļ nazkai apstruoduotys?

Nui! Dobys, eipaši putnu i dzeivnīku, fotografejis vysod gribīs nūbiļdēt tyvuok, bet tyvuok navar. Ar munu  tehniku biļdei saīt gona lels megapikseļu skaits, kas maņ atļaun izgrīzt, pītyvynuot. Cīši ratai saīt nūbiļdēt tai, ka dzeivinīks ir izreiz radzams i biļde saguojuse loba, puorsvorā vysa kompoziceja, kadriešona i apstruoduošona nūteik piec tam – kruosys, gaišums. Tān myusdīnu programuos var taidus breinumus taiseit – ka nūlīku sūpluok biļdi pyrma apstruodis i piec tuos, redzīs, ka pavysam cyta biļde. Es nalīku nikuo līka – tikai sakuortoju kruosys i kompoziceju.

Edgars biļžu giušonys procesā. Karteņa: Edgara personeigais arhivs

Kai jums izadūd nūbiļdēt tik skaidrys i osys biļdis?

Tī ir tik daži kadri. Leluokajā daļā prīškā spuorns voi zori Pats breinojūs, kai agruok fotografi, kas izmontuoja filmenis ar 30 kadrim,varēja dabuot taidus kadrus?! (Smejās.) Maņ tehnika biļdej 10 kadrus sekuņdē, golvonais truopeit centrā, fokusu dabuot. Automatiskais na vysod struodoj, reizem juopaleidz manuali. Cīši bīži saīt tai, ka fotoaparats nasaprūt, kū es nu juo grybu.

Voi jums ir biļde, ar kuru vysvaira lepojatēs?

Tei poša zyvu dzeneiša biļde, kod ir īguļdeits taids dorbs, asu siediejs i gaidejs, ir ari taidys, kurys es nagaideju, pīmāram, Uralu palādys biļde. Guoju pa mežu, dzierdieju, kai dzīd vuolyudzis, es tymā laikā nazynuoju, kai skaņ vuolyudze, telefonā uzlyku vuolyudzis bolsu puorbaudeit, voi teišam tei ir vuolyudze. Tymā breidī, kod es atskaņuoju vuolyudzis bolsu, palāda puorsalaide nu zora, kas beja maņ taišni sūpluok, iz vītu drusku tuoļuok. I es nimoz nazynuoju, ka jei tī sēd! Jū sabiļdieju, byutu jai paguojs garum, ka nabyutu atskaņuojs vuolyudzis dzīsmi. 

Uralu palāda. Karteņa: Edgars Trops

Kuru dzeivinīku voi putnu jau seņ ir gribiejīs nūbiļdēt, bet vys tik vēļ nav saguojs?

Radzu vysaiduos grupuos cylvākim biļdis ar pupuki, tys ir taids putns ar panka grebeni i garu knuobi. Jis eistineibā ir saleidzynūši bīži sastūpams, bet es pa vysu itū laiku naasu juo redziejs. Grybātu vēļ pūcis sabiļdēt, nu tūs tik Uralu palādu i apūdzeņu asu fotografiejs. Nu dzeivinīku, kas pa dīnu sastūpami, praktiski vysus asu sabiļdiejs, lyusi varātu, tok jis nakts dzeivinīks, cīši trameigs. Luoci varātu, bet jū satikt, kuojom īmūt, nagrybu (smejās), vajag mašynu.

Voi asat dūmuojs par fotografeju izstuodi?

Izstuode nav muns mierkis, es līku sovys bildis “Latvijas fauna” grupā “Facebook”, kotru biļžu īlikšona jau ir kai moza izstuode. Maņ ir vīna lopa, kura kolpoj kai portfolio, ka nu kaids maņ pavaicoj, voi var nūpierkt, cytu reizi paprosa biļdis kaidim kalendarim. Pats asu dūmuojs – vabyut kalendaru taiseit, bet pagaidom konkretu dūmu nav, mani vaira interesej pats process.

Cylvāki gon “Twitter”, gon “Facebook” komentej jiusu biļdis, voi ir palics pruotā kaids komentars?

Lela prīca par sevkuru komentaru, puorsvorā tī ir pozitivi, taidu vīnu gryutai nūsaukt. Latvejā ir daudz dobys fotografu, biologu, dobys draugu, kas ar tū nūsadorboj ilgstūši, kurim ir lela pīredze, prīca, ka jī komentej, prīca, ka asu pamaneits. 

Aļņu muoteite i div alnāni. Karteņa: Edgars Trops

Kasdīnā dzeivinīku biļdis saīt “nūgiut”, speciali īmūt i meklejūt voi vīnkuorši staigojūt?

Kotrys breivdīnys aktuals vaicuojums ir na taids – voi biļdēt, bet kur biļdēt (smejās), fotoaparats ari ir gona lels, jū tai eisti navar kasdīnā ledza jimt. Maņ ir maršruti, vītys, iz kurom es grybu braukt. Ir taidi maršruti, kurūs navar paredzēt – šudiņ tī byus taids putns, reitu itaids. Goduos nūbiļdēt arī putnu vai dzeivinīku, kam nav tamā vītā juobyun. Pīmāram, itymā pavasarī beju Latgolā pi Nagļu prūdim ar dūmu biļdēt bridiejputnus, īmu pa dambi, prūdim iudiņs nūlaists, zuolis saaugušys, nu prūda izlein aļņu mama ar div alnānim. Es jūs tī nagaideju vyspuor! (Smejās.) Mudri nūbiļdieju i guoju paceli, deļtam, ka muoteite ar mozajim– tys ir beistamai, aļņs ari leluokais Latvejis dzeivinīks. 

Voi, fotografejūt i meklejūt kadrus, jau ir izbraukuota vysa Latveja?

Es parostai braucu ar sabīdryskū transportu, tī, kur es vīnys dīnys laikā varu aizbraukt, asu izbraukuojs gona daudz – Kolka, Līpuojis gols, Daugovpiļs puse, Keguma puse, Sygulda, Ainaži. Gona daudz vysūs vierzīņūs. Ar vysom deikstuovem Latgolu asu itūgod izbraukuojs vaira, cīši daudzus puytnus beja mierkis nūbiļdēt, pīmāram, laksteigolu, vuolyudzi.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]