Marianpole, Marientāle, Maremonts – nalatvyski Latgolys vītvuordi

Marianpole, Marientāle, Maremonts – nalatvyski Latgolys vītvuordi

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Reiz portala skaiteituojs aizdeve vaicuojumu par Latgolys vītvuordim ar “-pole” – voi jim varātu byut sakars ar piļsātys apzeimiejumu “polis” greku volūdā. Aizdūtais vaicuojums īintrigēja – pateišom, Vītvuordu datubāzē pa pylnam vītu nūsaukumu ar “-pole”. Vēļ interesantuoks i Latgolai svešuoks ir vītvuords “Marimonti” – tok vysā pasaulē sastūpams.

Vītvuordūs vyspopularuokais – Marijis vuords

Vītvuordi ar “-pole” sastūpami na viņ Latgolā, a Leitovys, Boltkrīvejis, Pūlejis, Ukrainys teritorejā – bejušajuos Žečpospolitys, Pūlejis–Leitovys kūpvaļsts, (1569–1795) zemēs. Tei bejuse Eiropys mūde i prakse muižys, foļvarkys nūsaukt piec antikus paraugu, senejūs greku volūdā “polis” nūzeimej piļsātu. Vītvuordi paruoda produktivu vuorddarynuošonys modeli: personvuordam dalīk vuordiskū izskaņu “-pole”, pīmāram, Aleksandropole, Dorotpole, Elizavetpole, Juzefpole. Reizem laika gaitā nūsastyprynuojušys raksteibys niansis atškir vīnaidus vītvuordus, kai Janapole Bolvu nūvoda Medņovys pogostā i Janopole Rēzeknis nūvoda Griškānu pogostā. Atrūnami ari nu uzvuordu darynuoti vītvuordi, kai Rykopole, Strodopole.

Vysvairuok taida veida vītvuordūs izmontuots Marijis vuords. Leitovys Marijampolis, naoficialuos Suvalkejis golvyspiļsātys, nūsaukumu skaidroj ar tū, ka te 18. g. s. apsamete mariaņu mūki i nūsauce sovu rezidencis vītu par gūdu sovai aizbiļdnei. Cytūs gadejumūs vītys tai nūsaukuši eipašnīki, pasakļaunūt sova laika mūdei. Ari Latgolā ir Mariampole Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogostā, Marianpole i Marianpoli Preiļu nūvoda Rušyunys pogostā.

Ar Marijis vuordu saisteiti ari ar cytom izskaņom  voi kai saliktini darynuoti vītvuordi, pīmāram, Marientāle (vuocu Tal ‘īleja’) Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā, agruokuo Viļaka – Marienhauzena (vuocu Haus ‘sāta’), Marjanova, ari Marimonti.

Marimonts – vysā pasaulī sastūpams vītvuords, uzvuords, zeimyns

Paserfojūt škārsteiklā, juosacynoj, ka Eiropā myusdīnu Maremont/Marimont kai zeimyns vairuok saisteits ar vīsneicom, bet ASV – ar irūci. Nu 20. g. s. 50. godu ASV armejis ekipiejumā, viņ mainūtīs modifikacejom, ir lūžmetiejs “Maremont” jeb M (+ modeļa identifikacejis kods). Jis ir populars bīžuos filmiešonys deļ – radzams lobūs varūņu rūkuos.  Sovutīs īrūča nūsaukums ir nu jū radejušuos autodaļu ražuošonys korporacejis “Maremont” meitys uzjāmuma, veiksmeigū korporaceju dybynuojs i pyrmais vadejs Arnolds Harolds Maremonts (1904–1978) – lelryupnīks i pīzeits muokslys kolekcionars, Čikagys enciklopedejā jis nūsaukts ari par filantropu; dzimsteibys kontrolis atbaļsteituoju i muojūkļu filozofejis reformatoru. A. H. Maremonts beja ebrejs, itaids uzvuords pasaruoda Pūlejis ebreju datubāzē, bet italīši pret itū kai ebreju uzvuordu nūteikti protestātu – ari Italejā sastūpams uzvuords Marimonti ci Maremonti.

Katuoliskajā pasaulī pazeist storptautyskū katuoļu “Marymount” zeimyna meitiņu privatškolu teiklu treis kontinentūs i Parizis Marimontu kai juo centru. Tys aizasuocs 1846. godā Francejis dīnvydūs ar ideju dot vareibu vuiceitīs nabadzeigom katuoļu meitinem. Sovutīs bazneica Dīvmuotis, Pūlejis Karalīnis, gūdam atsarūn Varšavys Marimontā. Myusdīnuos Marimonts ir plašuoka apleicīne – Varšavys metro staceja i mikrorajonu komplekss, tok agruok itai vītai bejs cyts statuss.

Maremonti/Marimonti ir karalīņu Mariju rezidencis

Juodasoka, ka pīmynātuo bazneica Varšavys Marimontā izcalta viņ piec 1863.–1864. gods Pūļu sasaceļšonys – iz nūpūsteitys piļs drupom. Iz ituo kolna 1691.–1696. godā karaļs Jans III Sobeskis izcēle pili, ko nūsauce Marimonta vuordā – par gūdu sīvai karalīnei Marijai Kazimirai. Slovonuoks i vacuoks ir Marimonts Beļgejā, kas itūšaļt ir publisks parks 45 ha plateibā, i jamā apmeklejams Karaliskais Marimonta muzejs (Royal Museum of Mariemont; Musée royal de Mariemont). 16. g. s. te karalīne Ungarejis Marija izveiduoja medeibu parku ar pili kolnā. “Maremont/Marimont” burtiski skaidrojams kai ‘Marijis kolns’.

Leidzeigi kai vītvuordus ar -pole ari nūsaukumus “Maremont/Marimont”, īmyužynojūt dzymtys Mariju vuordus, muižu eipašnīki cantušīs īlikt jaunizveiduotim eipašumim. Tai kai Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta viesture i cīmu nūsaukumi ir pieteiti, ar tū var īsapazeit naseņ izguojušajā gruomotā “Ozolzīles zīmē”, var pīzeit, ka taidā veidā nūsaukts Maremonta cīms. Muižnīku Benislavsku dzymtā, kas 19. g. s. vydā nūpierka niulenejuo Ūzulainis pogosta teritorejis eipašumus, bejuse Marija, kura ari Latvejis breivvaļsts laikā dzeivuojuse Maremontā, kas bejs viņ sātys nūsaukums, a cīms saukts par Bugrim. Deļ juos stypruos aizaraušonys ar alkoholu tautā vītys nūsaukumu skaidruojuši pa sovam i par Maremontu ironiziejuši kai nūdzartū Maris montu. Tok kolns tamā vītā ari ir.

Vēļ Latgolā ir vīnsāta “Marimonti” Bolvu nūvoda Brīžucīmā, a tyvajā Leitovā turistu apmaklāts objekts – Marimonta iudiņa patmalis Zarasu rajona Marimanta cīmā, kura izceļsmi vītejī ar Marijis vuordu gon nasaista.

Eipašumi kai sova veida paradizis

Byutiska tuolaiku muižu i foļvarku daļa ir parki i suodi ar eksotiskim augim. Karaliskūs rezidenču suodim vajadzēja atguodynuot paradizis duorzu. Leidza dareja ari mozuoku eipašumu turātuoji. Parku ci suodu varēja viņ īcerēt i napaspēt īreikuot, tok nūsaukumā ītvert. Dūmojams, vītvuordā “Raipole” īslāgts vuords pūļu vuords “raj” ‘paradize’ i pats eipašums beja īcarāts kai sova veida paradize. Raipole atrūnama i Preiļu nūvoda Aizkaļnis pogostā, i Ludzys nūvoda Nierzys pogostā.

Sova laika vītvuordu mūdis spūdrys aplīcynuojums ir Ludzys nūvoda Isnaudys pogosta Kreiču agruokais nūsaukums Fortunapole. Fortuna rūmīšu mitologejā ir laimis, liktiņa i veiksmis dīvīte. Voi Fortunapole natyka īcarāta kai sovpateigs Fortunys templis?

“Pole” slāvu volūduos nūzeimej teirumu

Senejuoki vītvuordi ar “-pole” par apraksteitajim ir tī, kuri rodušīs kai sugys vuordu savīnuojums i slāvu ciļmis “pole” apzeimoj teirumu. Lītuvīšu olūtūs par taidu pīmāru nūsauc “Staropolė” (stara ‘vacs’ + pole ‘teirums’). Taidi Latgolā varātu byut  Altpole ‘vacs teirums’ (vuocu “alt” ‘vacs’), Zelenpole ‘zaļs teirums’, Krasnopole ‘skaists teirums’, Sosnopole ‘prīžu teirums’, Pustapole ‘tukšs teirums’. Itys ir viņ pījāmums.

Pameklejūt 1897. gods Vyskrīvejis tautys skaiteišonys dokumentūs, pīmāram, tānejuo Ludzys nūvoda Mežavydu pogosta Pustapoli, jei atrūnama muižu, foļvarku i uorsātu sarokstā, vītvuorda pīroksts krīvu volūdā naparuoda slāviskū vuordu “поле”: Пустополь – владельческая усадьба. Varātu ari byut, ka muižys ci foļvarkys izveiduotuojs saglobuojs vacū vītys vuordu, tok jū praksē lītoj i pīroksta piec puorejūs parauga.

Sevkurai vītai var byut pavysam atškireiga nu kūpejom tendencem i mūdis juos nūsaukuma izceļsme, tū da gola nūskaidruot lai palīk nūvodpietnīku ziņā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
10:00 Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
May 26 @ 10:00 – 12:00
26. majā Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys ākys vestibilā Rēzeknis nūvoda specialuos pamatškolys audziekni reikoj labdareibys tierdzeņu, kab snāgtu sovu atbolstu ukraiņu saimem i bārnim, kam kara dieļ daguoja pamest sovu dzimtini.  Tierdzeņā pret zīduojumu varēs īsaguoduot[...]
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
16:00 Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30
Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem[...]