Kulturys īsacejumi nedeļai: dzērvinis, boltuo dzēse, poezejis šaļteņa mežā

Kulturys īsacejumi nedeļai: dzērvinis, boltuo dzēse, poezejis šaļteņa mežā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Naatkareigi nu tuo, kaidys ir myusu attīceibys ar dzeju kasdīnā, cylvāki Latvejā laikā ap 11. i 12. septembri, Raiņa dzimšonys i nuovis dīnu, nu 1965. gods ļaunās itam fenomenam, uzklausūt vuordu magus kluotīnē. Ituos nedelis kulturys īsacejumus portals lakuga.lv papraseja Oskaram Seikstam, kurs istūšaļt nu vysu latgaliski rokstūšūs ir vystyvuok jaunai gruomotai – septembra beiguos izīs juo “Vokora vuordi draugim”.

Dzērviņu pūrs – interesantam pīdzeivuojumam

Ka cylvāks kleist pa dzērviņu pūru, da juo var dasasīt voduotuojs voi blūds, jis var īkrist ryusgoja iudiņa pylnā akacī. Tod jam var nūtikt taida apskaidreiba, ka golvā sabierst tyukstūša zvaigžņu aba tyukstūša vuordu. Kūpā ar dzērvinem tū var pajimt iz sātu.

Dzērviņu nūsaukums ir nu putyna apzeimiejuma, Daugovpiļs pusē soka “žuravenis”, partū ka tī dzērvi par žurovu sauc. Ar putynim maņ eipašys attīceibys. Soka, ka augstuokuo pilotaža cylvāka i dobys attīceibuos ir tod, kod putyns tevi sev kluot pīlaiž.

Dzērvenis. Foto pixabay.com

Kotram sovu boltū dzēsi!

Vaļukam (Valentins Lukaševičs – red.) vīnā dzejūlī beja pīmynāta boltuo kīveite – eipašs putyns, asu konstatiejs, ka Rēzeknē dzeivoj boltuo dzēse (gārnis). Juos eistuo vīta byutu, pīmāram, Egiptē, Nīlys deltā, ar garū kņuobi kū laseit nu iudiņa. Pyrma godu treju īraudzieju vīnu itū putnu, pyrma dažu dīnu – jau divejis. Ar sovim garajim kņuobim juos “redigej” Rēzeknis upis guļtni, kur nav dziļs – pa vacupi ap piļskolnu, pi “Gora”, tod lidoj Čornuos pogosta vierzīnī. Boltuo dzēse ir bruoduotuojputyns, mozuoka par palākū, koklys sasalūka taidā pat S burtā. Muoteiti i tāvaini naatškiru, putyns – piļneigi bolts kai eņgeļs.

Boltuo dzēse. Karteņa: pixabay

Vaļukam tymā dzejūlī beja taidi vuordi: “Malnī skierzloti nav oficianti, naatīt pat piec stuņdis gaideišonys.” Tod, kod gaidi malnū skierzlotu, pavysam nagaidūt – īraugi boltū kīveiti. A boltuos kīveitis vītā varātu byut i boltuo dzēse. Tu jū īraudzeisi viņ tod, kod tu jū nagaidi. Jei atīt nagaidūt i namonūt. Es jiusim kotram nūvieleju – īraudzeit sovu boltū dzēsi!   

Meža poezeja

Maņ Dzejis dīnys nūteik mežā. Pa munam, nav nikuo poetiskuoka kai kūki. Mežs rudinī – kaidys poezejis pi ituo vēļ vajag! Kas ir gruomota, saleidzynojūt ar kūku?! Myusu paaudzis cylvāki šausmynojās, kai jaunī var propuļt škārsteiklā vasalom stuņdem, dīnom, dīnnaktim. Myusu babyus breinuojuos i baismynuojuos, kai mes varējom propuļt gruomotuos. Tei viņ cyta tehnologeju pakuope. Kai teiklā var cylvākim smedziņus nūzombēt, tai pyrma 100 godu cylvākus zombēja ar gruomotu. Kaids saceis, ka nabyutu gruomotu, nabyutu vuojpruota, kaids, pīmāram, apraksteits “Bovarī kuņdzē”. Datorekrans, taipat gruomota tevi atdola nu realitatis. Tys davuica vērtīs caur gruomotu kai car kaidu lūgu. Tu pasauli, kaida jei ir, vairs namuoki īraudzeit. Itei gruomotu švakuo puse.

A pozitivuo puse – komuniciešona. Kod tu puorskaiti, kū cyts cylvāks dūmoj, jiut i tt. Ka byutu kai “441 piec Farenheita” (Reja Bredberija fantastikys romans – red.), kur gruomotys dadzynuoja, lai jūs vyspuor nabyutu… Dažs soka, ka vajadzātu vysus datorus sadauzeit i tai atsarysynuotu leluokuo daļa problemu. Taida dzeraunis duraceņa dūmuošona.

Pyrma symtim godu storp cylvāku i pasauli nūsastuoja raksteitais teksts, tod kinoekrans, datorekrans, piec tam vyss pasauļs byus viņ ekrans. Kas ar mums nūtiks, kod ekranu vītā redzēsim hologramys, golvā čipi – damīdzi kur pi seve, taisnais sakars ar tovu maņu organim? Voi cyts cylvāks varēs diktēt, kū tu redzi, dzierdi i kū tev navajag redzēt, dzierdēt?

Mežs pi Teirumnīku pūra. Foto Edeite Husare
Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]