Kod Balkani sasateik ar Latgolu. Nīmaņa kamerorkestra albuma apskots

Kod Balkani sasateik ar Latgolu. Nīmaņa kamerorkestra albuma apskots

Recenzejis autors: muzykys žurnalists Kaspars Zaviļeiskis portalam lakuga.lv

Jēkabs Nīmanis ir vīns nu naparostuokūs Latvejis komponistu. Radejs muzyku i skanis dizainu gondreiž voi nasaskaitomom teatra izruodem, animacejis i spēlfilmom, muokslys izstuodem, apbolvuošonys ceremonejom… Izdūti ari vairuoki itūs dorbu īroksti, tok “Jakob Noiman Festival Band” niule izguojušū albumu “Jezups dejo valsi” var pīzeit ari par atseviški stuovūšu muzykys albumu, koč ari juo materials izmontuots Olafa Okonova dokumentalajā filmā “Palādu spīts” par Baļtinovys amateru teatra trupu “Palādas”. Galeigi bez pīsaistis itys albums gon nabyutu sevkurā gadejumā, partū ka veļteits vysam Latgolys regionam. Ar Nīmanim cīš pīstuovūšū balkaniskū i ari klezmeriskū muzykalū pīgaršu.

Pyrmajā šaļtī itaids tematiskais albums varātu redzētīs puorsteigums, partū ka, cik zynoms, Nīmanim ar Latgolu tīša sakara nav. Tok logiski, ka jis tamā ir sabejs na reizi viņ i pat rakstejs muzyku ari Latgolys teatra mīļuotuojim. Itei tod ari ir atsazeišona mīlesteibā koloritajam Latvejis dīnvydaustrumu golam ar vysom nu tuo izrītūšajom sekom.

Ka Latvejā juoatrūn Balkanim emocionali tyvuokais regions, tod Latgolu, prūtams, naizkonkurēt. Jamūt vārā Jēkaba Nīmaņa ausimdzieržamū īsatekmiešonu nu Balkanu muzykaluos kulturys, veļtejums Latgolai redzīs viņ logisks. “Jakob Noiman Festival Band” Latvejis muzykā sovutīs ir tyvuokais, kū momentā pīmeklēt, ka kaids uorzemu draugs pavaicoj – voi jums ir kas leidzeigs, pīmāram, pasauļslovonuo bosnīšu muziķa Gorana Bregoviča Kuozu i bieru orkestram? Ir! Itys!

Leidz ar tū, ir kū leluoka prīca, ka Nīmanis pa vydu vysim sovim naskaitomajim muzykalajim projektim atrads laiku īraksteit ari itaidu albumu. Bez vaicuošonys skaidrys, ka itys varātu byut juo sirdei, ka na vystyvuokais, tod nūteikti vīns nu vystyvuokūs dorbu. Jimā apsavīnoj i komponista smolkuo muzykaluo izjiuta, kas bīži viņ ir ari cīš melanholiski latvyska, i nanūdolomuo humora izjiuta, i gribiešona viļkt sovys muzykaluos darbeibys rūbežus vys plašuokā mārūgā, naapsastuojūt pi jau sasnāgtuo.

Pats grupys vadeituojs “Jakob Noiman Festival Band” spēlej klarneti i basklarneti, kuru spieliešonys smolkumus īsavuicejs ari akademiski muzykys augstškoluos, a pīsavīnoj jam flautists Andis Klučnieks, vejūļnīks Gidons Grīnbergs, trombonists Artūrs Bērziņš, kurs ite īspieliejs taišni grunteigū bastrombonu, tubists Roberts Brants, akordeonists Artūrs Noviks i sytaminstrumentalists Ernests Mediņš, puors skaņdorbūs sytaminstrumentu puorzynuotuoja amplua sastuovam pīsavīnojūt ari Varam Piņķam. Vysi īsaisteitī ir profesionali, kas automatiski nūdola itū kolektivu nu Latvejis gona plašuos amateru lauku kapelu līgys.

Interesanti, ka īroksts gondreiž piļneibā taps Žaņa Lipkis memorialuo muzeja telpuos, puors skaņdorbus gon īrokstūt ari legendarajā “Latvijas Radio” 1. studejā. Par plyustūšū i pateikami maigū albuma kūpskaņu atbiļdeigs skaņu režisors Andris Ūze, kurs redzīs perfekti uztviers vysys nīmaniskuos muzykaluos niansis, nikuo napuorspeilejūt, bet nikuo īroksta procesā ari napazaudejūt. Nīmaņa kamerorkestris aba festivalgrupa tik teišom breineigi izaklausa festivalūs i koncertūs, tok ari īrokstā itam ansambļam ir sovs spāks i spieja apbūrt klauseituoju.

Skumuokais ar “Jezups dejo valsi” saisteitais fakts ir tys, ka īroksts ilgst viņ napylnys 26 minotys, koč skaņdorbu kūpskaits ir opoli desmit. Tok Nīmanis acimradzūt nav gribiejs muoksleigi izstīpt muzykalū koncepceju, īspēlejūt kūpā ar grupu kotru skaņdorbu kūdūleigi i esenciali, bez līkys izpušķuošonys i aizplyušonys līkā improvizacejis sesejā. Latgalīši gols golā ari tīši ļauds i daudz riņčī apleik navāploj!

Garuokais albuma skaņdorbs ir “Springsick”*, kura četruos minotuos saleidzynūši nasteidzeigi izspālāta nīmaniski trāpi melanholiska ilguošonuos piec pavasara syltuma i saulis, zylim vyzbulim i putynu trailuošonys. Klausūtīs muzyku, tū vysu var gona vīgli vizualizēt, partū ka Nīmanis acimradzūt pīrads komponēt skaņu materialu vizualim dorbim i sovaižuok vairs nimoz namuok. Voi nagrib.

Vyss albums roda konceptuala i ryupeigi nūstruoduota kūpdorba sajiutu, kū ar vīglu smaidu pastreipoj ari Reiņa Pētersona vuoceņa vizualizaceja ar mīreigi peipejūšu i gon jau ka romantisku gruomotu it kai skaitūšu dāmu iz sūleņa vidē i tārpā, kas līk nūjaust par zaļumballis klyutbyutni i tū, ka vystycamuok dāma piec koketys pasatīliešonys svīstu pi molys obejus rūkuos asūšus objektus, kab svīstūs vīglā vaļcerī ar jū pīlyugušū kungu. Saīt, Jezupu.

Albuma tytulskaņdorbs tam darātu pošā laikā, partū ka akordeons akcentej situacejis liriskumu, a vejūle pīdūd vajadzeigū smeļdzeigumu. Eipaši albumu nūslādzūšajā alternativajā  titulskaņdorba versejā itū rūnās gribiešona saleidzynuot ari ar franču komponista Jana Tīrsena padareitū nu jau legendarajai Žana Pjēra Ženē romantiskajai komedejai “Amēlija”, tok tei ir viņ šaļtenis vuojeiba, partū, suocūt klauseitīs albumu otkon nu suoku, balkaniski-latgaliskī akcenti atgrīž klauseituoju atpakaļ nu franciskajom sajiutom mums tūmār daudz saprūtamuokajā itūs geografiskūs i cytu grādu pasaulī.

Eipaši koloriti tys izadevs skaņdorbā “Rūžeņa”, kuramā vīneigajā pieški īsaskaņ ari vokalize, kab vēļ vairuok pastreipuotu taišni latgaliskū pīdereibu. Gon itys, gon puorejī skaņdorbi ir skaists muzykalais žests Latgolai, kas nūteikti īguļs melomaniskuos sirdīs, partū ka tei ir sirsneiga, kvalitativa i myusu mentalitatei tyva muzyka, lai patīseibā kurā Latvejis golā mes ari dzeivuotu. Bet rūnās gribiešona aizsaut ekskursejā ari iz Balkanim. Voi vysmoz iz kaidu nu Latgolys kolnim. Idejiski jī ni pa kam nav zamuoki par tim tī tuoluokūs dīnvydūs  drupeiti monomajim…

Jamūt vārā, ka “Jakob Noiman Festival Band” ni pa kam nav vakar rodusīs apvīneiba, a patīseibā pastuov jau vairuok kai dekadi, gribātūs nu jūs bīžuok sagaideit pa kaidam koloritam albumam, kab itaids latvyski tautyskūs muzykalūs rūtu savīnuojums ar cyttautu kulturys montuojuma niansem byutu dajiuktuoka paruodeiba myusu kasdīnā i leidzātu padareit jū vēļ kruosainuoku.


*Skaņdorba “Springsick” autore ir Iveta Jansone, aranžejis autors Jēkabs Nīmanis.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
26
Cat
12:00 Daugovpiļs Universitatis Humanit... @ Daugovpiļs Universitate
Daugovpiļs Universitatis Humanit... @ Daugovpiļs Universitate
Jan 26 @ 12:00 – Jan 27 @ 16:00
26.–27. janvarī Daugovpiļs Universitatis Humanitarajā fakultatē (DU HF) nūtiks kasgadejuo storptautyskuo zynuotnyskuo konference XXXIII Zynuotnyskī skaitejumi. Konferencis fokuss ir DU puorstuovātuos humanitarūs zynuotņu jūmys – saleidzynojamuo literaturzynuotne, sastotamuo volūdnīceiba, tulkuojumzynuotne, regionalistika, mutvuordu viesturis pietejumi, kulturys[...]
Jan
27
Pīk
11:00 Seminars “SPĀKA LAB. Prasmeiga n... @ Kuorsovys kulturys noms
Seminars “SPĀKA LAB. Prasmeiga n... @ Kuorsovys kulturys noms
Jan 27 @ 11:00 – 16:00
Seminars "SPĀKA LAB. Prasmeiga nūvodpietnīceibys strategeja: kai atrast pasauļa centru sovā sātā" @ Kuorsovys kulturys noms
Janvara golā, 20. janvarī Daugovpilī i 27. janvarī Kuorsovā, Latgolys kulturys darbinīkus i navaļstiskūs organizaceju puorstuovus aicynoj iz izgleitojūšim seminarim komunikacejis i nūvodpietnīceibys prasmu styprynuošonai “SPĀKA LAB”. Kotrā nu seminaru byus vareiba dzierdēt treis attīceiguos[...]
Jan
28
Sai
12:00 Puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta ... @ Rēzekne
Puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta ... @ Rēzekne
Jan 28 @ 12:00 – 15:00
28.janvarī gaidoms puorguojīņs pa Rēzekni “Piļsāta pi upis i storp stacejom”. Plānuots apmāram 3 stuņžu laikā nūīt ap 7 kilometrim. Tū suoks pi dzeļžaceļa stacejis “Rēzekne II”, varēs izzynuot, ar kū tei ir seviška. Tuoļuok[...]