Roksta autors: portals lakuga.lv

26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) nūtyka Latgalīšu kulturys bīdreibys i Latvejis Nacionaluo kulturys centra kūpeigi reikuots seminars “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”, kurū varēja apmeklēt kluotīnē ci sekuot leidza tīšsaistē vairuokys stuņdis. Portals pīduovoj seminara konspektu.

Gataveišonuos Latgolys kongresam

26. septembra seminars beja pyrmais treju seminaru cyklā pyrms Latgolys kongresa 2022. gods 27.–28. aprelī, vēļ 26. novembrī nūtiks jaunīšu seminars, 4. decembrī – Daugovpilī par ekonomikys, turisma, augstuokuos izgleiteibys vaicuojumim.

Pasuokumu atkluoja  Agris Bitāns i Dr. Ilga Šuplinska (video 54:54). Tyka dasaceiti nikod “naizrunojami” vaicuojumi – par nacionalū i lokalū identitati, volūdu, ari administrativi teritorialū reformu (ATR), jaunpījimtū Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu (LVZL).

Administrativi teritorialuo reforma i kulturtelpu identitatis

Seminara I diskusejis “Kulturviesturiskuos (lokaluos) identitatis lūma vaļsts atteisteibā i puorvaļdē” moderators A. Bitāns diskusejis daleibnīkim aizdeve treis vaicuojumus: Voi kulturviesturiskajai (lokalajai) identitatei ir vīta (nūzeime) ATR? Kaidi ir jiusu pīzynumi piec ATR kontekstā ar kulturviesturiskū identitati? Kū jius sagaidot nu LVZL? (1:00:39)

Dr. Valts Ernštreits, LU Lībīšu instituta vadeituojs: “Pyrms ATR Lībīšu krosts, kas ir 100 km gara jūsla, beja sadaleits storp trejom pošvaļdeibom, niule tuos ir viņ div pošvaļdeibys. Tys ir lobs sūļs iz prīšku, lai nūpītni struoduotu ar lībīšu montuojumu. Kū spieceiguoka pošvaļdeiba, tū stypruoka juos kapacitate, gribiešona dūmuot uorpus kasdīnys, kvalitativi struoduot ar viesturis, kulturviesturis, volūdys vaicuojumim.

LVZL ir byutisks savīnuojūšais mehanisms storp viesturiskū identitati i myusdīnu pošvaļdeibom, pošu vaļsti. Golvonais, ka, pošvaļdeibom i vaļstei plānojūt sovys darbeibys, ir juojam vārā ituos identitatis, viesturiskuos kulturtelpys. Sadarbeibys moments storp pošvaļdeibom ir pats golvonais. Tys nūvierš situaceju, ka vīns montuojums atsarūn treis nūvodūs, a ryupejās vīns.” (1:02:15)

Grigorijs Rozentāls, Suitu kūpīnys parlamenta puorstuovs, bejušais Alsungys nūvoda vadeituojs, kategoriski napīkreit, ka mozys pošvaļdeibys nav tykušys golā ar sovim pīnuokumim: “Nikas nav tai puori nūdarejs lokalom kūpīnom kai vysaidys regionaluos reformys. Jau, davīnojūt pi cyta, izgaisynuots Lānu katuoļu pogosts, lībīšu i ķōniņu cīmi sadaleiti pa vairuokim pogostim, palykuši par nūmali.

Suiti sadaleiti treis pogostūs, tok da 2009. gods ATR vieliejuši sovus puorstuovus, vīnu Venspiļs, ūtru Kuļdeigys nūvodam. 2021. gods ATR Suitu kulturtelpa pagaisynuojuse sovu pošvaļdeibu, Alsungys nūvoda vaira nav, īkļauts Kuļdeigys nūvoda sastuovā. Nav Alsungys vydsškolys. Pyrms trejim godim Suitu kulturtelpā treis školys, kur audzynuoja pīdereibu sovai kulturtelpai, tān bārni teik vasti iz školom, kur tuo navuica. Alsungā atsaroda 2/3 nu kūpīnys, byutiskys teritorejis.

Asam ryndā piec Lānu katuoļu i ķōniņu. LVZL – kai kotra jauna līta dūd cereibu.” (1:16:38)

Alfons Žuks, Jākubpiļs nūvoda dūmis prīšksādātuoja vītnīks izgleiteibys i kulturys vaicuojumūs, bejušais  Vīseitis dūmis prīšksādātuojs: “ATR galeigi škārsom. Nav dzierdāts ari nu ministreju pusis par īgivumim, Vīseitis nūvods tān atsarūn treis četrus sūļus atpakaļ birokratejā, stagnacejā, cylvāks varēja atīt, dīnys laikā nūkuortuot kaidu vaicuojumu. Tān jam juogaida mienesi ci vairuok.

Beja breineiga īspieja izveiduot Sielejis nūvodu, nagribējom, lai Ilyukste Latgolā, Narata i Jaunjelgova – Vydzemē, mes nazkur pa vydu. Guojom iz Saeimys komiseju, tok jim nabeja interešu Sielejā. Kur vēļ Latvejā tai bejs, ka 7 nūvodi apsavīnoj i grib palikt kūpā? Kaidus daņčus ilūkstīši doncuos Dzīšmu svātkūs? Voi latgalīšu? A naratīši, jaunjelgavīši Vydzemis pusē? Mes – zemgalīšu? Mes asam saškalti treis daļuos.

Tys zemu lykums taida moza nūdava par tū, ka prezidents atbaļsteja ATR, na Sielejis nūvoda izveidi. Tys pilīņs jiurā.” (1:28:07)

Varakļuonu gadejums

Varakļuonus raksturoj  div aktivys nūmetnis. Īva Zepa nu Stiernīnis Draugu bīdreibys puorstuov tū, kas Varakļuonus radz Latgolā: “Identitate – cylvāku pīdereibys izjiuta, kas saisteita ar kulturu i izceļsmi. Itys nav ni vīnys pošvaļdeibys vaicuojums, ni Satversmis tīsys, ni atsevišku cylvāku vaicuojums. Pat, ka bejs bolsuojums, kai mes izkassim nu genu tū sovu latgaliskumu? Voi dreikst, eistynojūt reformu, atraut cylvāku nu juo sakņu, nu fundamenta? Prūtams, ka nā. Nu viesturis zynoms, ka taidys darbeibys veice vysaidys varys okupātajuos teritorejuos, kab iznycynuot tautys gora spāku i asimilātu.”  (1:34:51)

Vīsturs Kairišs nu kusteibys “Ar Latgolu” nūteikūšū saleidzynoj ar haosu: “ATR nu vīnys pusis, LVZL nu ūtrys pusis. Kuorteiba ačguorna. Nu suokuma vajadzēja nūsaceit LVZL. Parkū Latvejā dorom nu ūtra gola? Naizadeve izveiduot sieļu, suitu kulturtelpu, nabeja “ījaukts” administrativais resurss.” “Vīneigais kū sagaideit nu lykuma: lai nūsaceitu par pīnuokumu vuiceit volūdu školuos. Pošvaļdeibom juoatrūn resursi, kult min darbeibā par pīnuokumu atbiļsteit. Nūsaceit procentu, cik juobyun latgaliskajam. Lai īsastuoj sieli, lībīši, suiti.” (1:47:23)

Identitatis transformacejis

Dr. Gatis Krūmiņš,  Vydzemis Augstškolys rektors, īpazeistynuoja ar sovu aptauju i interveju rezultatim “Identitāte – pareizā vai nepareizā?”: “Ka padūmu laikā Varakļuoni natyktu Modūnis telpā, nabyutu ituo rezultata – 84,28%. Administrativūs i kulturviesturiskūs rūbežu atsaškieršona roda identitatis transformacejis.” (1:55:00)

Jānis Pleps nu Vaļsts Prezidenta kancelejis atbiļdēja iz Alfona Žuka retoriskū vaicuojumu: “Varakļuonim Dzīšmu svātkūs juoīt ar sovu viesturiskū zemi – Latgolu. Ilūkste naīs ar Latgolu.” Jis plašuok izskaidruoja LVZL miseju. (2:04:48)

Izsaceitys dažys interesantys replikys par ATR i LVZL. Sandis Mesters pastuosta par realū situaceju ar latgaliskū Varakļuonūs. (2:14:55) Juris Rancāns īsoka Varakļuonu gadejumam cytu juridisku rysynuojumu. (2:19:20)

Aņss Ataols Bierzeņš: 2:21:35 mīdzīņam juobyun, kas kompensātu asimilacejis godus. Līvija Plavinska: “Rēzeknis nūvods ir lels, partū jū jau dolom mozuoku – pīcuos apvīneibuos.” (2:23:00) Imants Slišāns: “Ar itū lykumu Latvejis dalis, kai Vydzeme, Latgola, Kūrzeme, Zemgale, kas beja i vieliešonu, i statistikys apgoboli, teik degradātys iz šauruoku aspektu.” (2:25:23) Aldis Bukšs ATR saradz kai īspieju: “Reforma beja vajadzeiga. Bolvu nūvodā lobuokuo situaceja pādejūs 30 godu laikā, kaida bejuse.” (2:28:02) V. Kairišs: “Varakļuonu nūvods ir īspieja, varbyut pi juo var Atašīni, Borkovu davīnuot.” (2:29:30)

A. Bitāns, apkūpojūt izskanejušūs vīdūkļus: “Juosavuica demokratiskūs apstuokļūs par tū runuot. Daudz kas atkareigs nu myusu pošu.” (2:35:54)

Kaidi ir latgalīši?

Seminara II diskusejis “Kas veidoj Latgolys kulturtelpys identitati – viesturiskī i myusdīnu aspekti” vadeja moderators Dainis Mjartāns. (2:37:50)

Dmitrijs Oļehnovičs nu Daugovpiļs Universitatis (DU) eisā prīšklasejumā “Latgale un tās identitāte laika griežos (1859–1935)” īpazeistynuoja, kai latgalīši paruodeiti div viesturis olūtūs, 1856.–1859. godā tyka apzynuota situaceja Vitebskys guberņā nu militaruo vīdūkļa, Ulmaņa laikā izdūti materiali “Ceļojums pa Latgali”. 19. g. s. olūtā pīzeits, ka latgalīši ir struodeigi i saimiski, tryukst izgleiteibys, jī nasajiut pīdereigi Krīvejai. Ari ūtrā olūtā atzeimuota napīcīšameiba integrēt Latgolys latvīšu sabīdreibu. Tok latgalīši spiej pījimt cytaidū. (2:40:23)

Sovys aptaujis pietejumu “Priekšstati pat latgalieša identitāti 21. gadsimtā” prezentēja Ligija Purinaša nu bīdreibys “Hronologeja”. Iz latgalīšim gulst 11 viesturis sluoni, tok jī palykuši taidi kai Indiana Džons. (2:49:35)

Paneļdiskusejā Kaspars Strods nu biedreibys “Hronologeja” pīzyna, ka nateik veiduota kūpeja kulturtelpa ar cytom tauteibom: “Latgalīts var byut cylvāks, kas narunoj latgaliski. Pūļs, krīvs, boltkrīvs sevi var apsazynuot kai Latgolai pīdereigu. Runojam poši ar sevi, atstuojam molā puorejūs.” (2:59:30)

Guntam Rasimam nu “Latgolys Saeimys” pateik ideja, ka identitati nav jāgys i navajag īkonservēt. “Navajag dūd naudu vysam piec kuortys, tērēt naudu lītom, kas guļ plauktūs. Investejit lītuos, kū cylvāks patierej – socialūs teiklūs. (3:05:40)

Janīna Kursīte-Pakule, 13. Saeimys deputate, atguodynuoja, ka latgalīšim juosaryupej sakūpt montuojumu. Turistim pateik sakralais montuojums, Zosnys i Indricys bazneicuos atsarūn 18. g. s. Snīga Dīvmuotis svātglaznys, saisteitys ar agreimū kristeigū mitologeju. (3:13:05)

Latgalīšu volūda izgleiteibā

2021. godā pījimta aile vaļsts plānuošonys dokumentu tuoluokajim 7 godim, t. sk. “Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kai ari apstyprynuots LVZL, ir pīškierts Vaļsts akceju sabīdreibys “Latvijas Valsts meži” finansiejums, kas ļaun vysmoz 20 Latgolys školuos suokt latgalīšu volūdys apgivi.

Seminara III diskusejis mierkis – īzeimēt tuoļuokū reiceibu, kab latgalīšu volūdys apgivei izgleiteibā tyktu nūdrūsynuots regulars metodisks i finansials atbolsts.

Moderatore  Dr. I. Šuplinska daleibnīkim vaicuoja par īspiejom i nūdrūsynuojumu izgleiteibai latgalīšu volūdā, par vaļsts i pošvaļdeibys atbiļdeibu latgalīšu volūdys vuiceibu nūdrūsynuošonā. (4:21:05)

Dr. Nikole Naua nu A. Mickeviča universitatis Poznaņā: “Atslāga vuordi ir “vairuok” i “vysaiduok”. Juoprosa školānim, kū jim vajag. Kod Rogovkā i Baļtinovā pavaicuoju, izaruoda, ka vysvairuok tryukst pīmāruotu tekstu skaiteišonai. Vajag izstruoduot vuordineicu.” (4:24:35)

Dr. Sanita Martena nu RTA: “Makroleiminī ir programys i standarti, a datryukst školuotuoju, kuri varātu vuiceit latgalīšu volūdu. Apgiuta volūda ir skaiteišona i raksteišona.” (4:38:12)

Veronika Dundure nu nūdybynuojuma “Latgalīšu volūdys, literaturys, kulturys viesturis školuotuoju asociaceja” stuosta par īprīškejūs i ituogods pilotprojekta pīredzi latgalīšu volūdys vuiceišonā. (4:40:50)

Sovutīs Aldis Bukšs stuosta par tū, kas padareits Tīslītu ministrejā – izveiduota latgalīšu rokstu volūdys konsultanta omota vīneiba, sarunuos ar Satiksmis ministreju nūvārsti škieršli ceļazeimem divejuos raksteibuos, Izgleiteibys i zynuotnis ministreja atroduse īspiejis, kai paturpynuot ari cytus godus latgalīšu volūdys vuiciešonys pilotprojektu. “Itūšaļt izškirūšs pošvaļdeibys leidzīņs, kab latgalīšu volūdu otkon īdzeivynuotu vidē. A iniciativom ir juoīt nu sabīdryskom organizacejom.” (4:54:45)

Armands Kociņš nu Vaļsts volūdys centra pasaceja: “Latgalīšu volūdai vajadzātu pasaruodeit pamatkursu sarokstā, cikom fakultativs, tikom viņ iz projektu i iz entuziasma. Ceļš ir nūvodvuiceiba latgaliski, Lībīšu krostā – ar lībiskim elementim.” (5:03:52)

Dr. Valts Ernštreits kai Vaļsts Kulturkapitala fonda puorstuovs: Latgalīšu volūdys vuiceišona ir fragmentara, datryukst strategiska pasavierīņa i koordinātys darbeibys, saprast, kur volūda kasdīnā tiks lītuota. Vuordineicys datryukst, tuos, kas ir, nav izmontojamys telefonā. Vaļsts atbiļdeiba ir pamata komplekts lībīšu i latgalīšu volūdai pastuoveigi. Pošvaļdeibys byutu atbiļdeigys par latgalīšu volūdys vidi. Motivēt cylvākus izmontuot latgalīšu volūdu, motivēt školys. Trešais ir poša kūpīna.” (5:06:25)

Piec diskusejis izskanēja dažys idejis nu kluotasūšūs. Aņss Ataols Bierzeņš: “Pošsaprūtamai školys i bārnuduorzs ar pylnu apvuiceibu latgalīšu volūdā.” (5:14:40). Aldis Bukšs iz tū atsaceja, ka sabīdreiba napījims. Imants Slišāns: “Konkursūs izgleiteibys, kulturys, turisma, sabīdryskūs attīceibu jūmā vālamys latgalīšu volūdys zinuošonys. Tod ir jāga vuiceit volūdu, kod jai ir reals pīprasejums.” (5:21:21) V. Kairišs: “Pyrma kongresa vajag vīnuotīs par vīnu strategeju. Nav vīnys strategejis, kū poši pījamam kai realu.” (5:22:55)

Augstuokuos izgleiteibys īspiejis i izaicynuojumi Latgolā

2021. godā pījimti grūzejumi Augstškolu lykumā paradz padūmu veiduošonu i precizej augstškolu tipologeju. Ministru kabinets 14. septembrī ir pījiems reikuojumu projektu “Par valsts augstskolu tipiem”, kas paradz byutiskys izmainis augstuokuos izgleiteibys telpā, taišni ītekmejūt ari RTA i DU tuoļuokū pastuoviešonu i atteisteibu – teik runuots par vīnys augstškolys palikšonu Latgolā. Obejom augstškolom dūts gods pošom sarunu ceļā vīnuotīs par sovu tuoļuokū atteisteibu.

Seminara IV diskusejis mierkis – īzeimēt tuoļuokū reiceibu, jaudeigu padūmu izveidei, strategiskajim mierkim Latgolys (Latvejis) augstuokuos izgleiteibys telpā.

Moderators Dr. G. Krūmiņš pyrmū aizdeve vaicuojumu, kaidi ir augstuokuos izgleiteibys aizdavumi, ūtram riņčam – par obeju Latgolys augstškolu (5:30:20)

Arvils Ašaradens, 13. Saeimys deputats, Izgleiteibys, kulturys i zynuotnis komisejis vadeituojs, Latgolys universitatei radz vairuokus aizdavumus – sabīdreibys atbolsts globalizacejis i tehnologeju radeituos puormaiņuos, myužizgleiteiba,  školu teikla metodologiskais atbolsts, jaunu ekonomikys nūzaru radeišona. Jau šudiņ byutu pīpraseits Boltkrīvejis instituts, kam Latvejā datryukst pietejumu par kaiminim. Loba ideja obejis Latgolys augstškolys apvīnuot.  (5:33:33; 6:05:05):

Sergejs Maksimovs kai Latgolys plānuošonys regiona puorstuovs ir par zynuotnisku universitati Latgolā. (5:39:30; 6:07:30)

Dace Jansone, Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis Augstuokuos izgleiteibys i inovaceju departamenta vadeituoja vītneica augstuokuos izgleiteibys vaicuojumūs, pastreipoj, ka  puormainis naizbāgamys, resursi strategiski juokoncentrej, juoinvestej, augstškolom juobyun storptautiski interesantom, lokali izmontojamom. Latgolā paliks vīna instituceja, kas veidojusīs iz obeju pozitivajom pusem. (5:43:17; 6:11:30)

Dr. Rūta Muktupāvela, Latvejis Kulturys akademejis rektore, Latvejis Rektoru padūmis prīšksādātuoja, pastreipoj Eiropys augstškolu konsolidacejis pīredzi, kas nav “vardarbeiga” – nu viersa damīgta. (5:45:50; 6:14:50)

Dr. Irēna Kokina, DU rektore, runoj par partnereibu, sadarbeibu, kūpeju obeju augstškolu ekosistemu, kas ir namiteigi maineiga. (5:50:55)

Dr. Iveta Mietule, RTA rektore, sovā Latgolys augstškolys atteisteibys redziejumā izceļ myužizgleiteibys pīejameibu, kvalitati i mobilitati, partnereibu Eiropā, teik struoduots, lai pīsaisteitu uorvaļstu studentus. (5:58:10; 6:22:12)

Dr. G. Krūmiņš, apkūpojūt izskanejušūs vīdūkļus: “Kaidā vaļstī dzeivuosim piec 10 godim, atkareigs nu augstuokuos izgleiteibys. Ir jauna augstškolu tipologeja, ir puorvaļdeibys modeļs, dasaceita diveju augstškolu apvīnuošona. Tok ir īdūts laiks puorrunom. Ka maņ byutu juoviertej, lobuo ziņa ir tei, ka asam saglobuojuši daudzveideibu, vysys augstškolys var nūsadorbuot ar zynuotni, vysys var eistynuot doktoranturu, ka kvalitate atbylstūša. (6:25:10)

Vēļ nūslāgumā V. Kairišs izsaceja vieliejumu, ka nadzierdēsim par Austrumlatvejis universitati, viņ Latgolys. (6:28:18)

Nikodema Rancāna bolvys padūšona (6:57:45).