Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā īkļautys saļmis Stiernīnē

Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā īkļautys saļmis Stiernīnē

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2021. gods 18. oktobrī Namaterialuo kulturys montuojuma padūmis sēdē pījimts lāmums par sešu jaunu vierteibu īkļaušonu Nacionalajā namaterialuo kulturys montuojuma (NKM) sarokstā, viesteits NKM sātyslopā.

Īkļaušonai Nacionalajā NKM sarokstā 2021. godā apstyprynuotys sešys vierteibys: Daņču tradiceja Reigā (pīsaceituojs bīdreiba “Tradicionālās kultūras centrs”); Latvīšu etnografiskuo cymdu adeišonys tradicejis i prasmis (pīsaceituojs Tautys tārpu centrs “Senā klēts”); Latvejis kartu spēle zūleite (pīsaceituojs Mārtiņš Plēsums); puzuri i jūs darynuošona Jelgovā (pīsaceituojs Jelgovys vaļstspiļsātys pošvaļdeibys īstuode “Kultūra”); Zemgalis rokstainūs bruņču ausšona stuovūs ar valkamū īreici (pīsaceituojs SIA “Austras raksti”); Latgolys vierteiba – saļmis Stiernīnē, tradicionalī saļmu i bieru dzīduojumi Stiernīnē (pīsaceituojs Stiernīnis draugu bīdreiba).

NKM padūme, izviertejūt da 2021. goda 15. juņa īsyuteitūs dasacejumus, nu ostoņu dasacejumu atlaseja sešus, kuru padeviejim ar ekspertu paleidzeibu tyka dūta vareiba sovus dasacejumus papyldynuot i precizēt. Par sešu jaunūs vierteibu īkļaušonu Nacionalajā NKM sarokstā padūme lēme 4. oktobra sēdē. Jamūt vārā, ka vairuokim dasacejumim vēļ beja napīcīšami preciziejumi, galeigais lāmums tyka pījimts 18. oktobrī.

Svineiguo ceremoneja, kurā tiks padūti aplīcynuojumi par vierteibu īkļaušonu Nacionalajā NKM sarokstā, nūtiks Viļakā. Jei par ceremonejis nūtikšonys vītu izraudzeita partū, ka nu tūreizejuo Viļakys nūvoda 2017. godā beja pats pyrmais dasacejums NKM sarokstam, kai ari partū, ka nu saroksta 30 vierteibu četrys dasaceitys taišni nu Viļakys nūvoda.

Informaceja par dasacejuma sagataveišonu, kai ari par NKM padūmi daīmama NKM škārsteikla vītnē. Jaunu dasacejumu padūšona tiks izsludynuota 2022. gods janvarī i jū sagataveišonai tiks dūts pusgods laika.

Nacionalajā NKM sarokstā teik īkļauti elementi, kas NKM lykuma izpratnē ir vaļsts aizsorgojamys vierteibys. Jūs ītikšonai sarokstā ir plašs attīceiguos kūpīnys atbolsts i leidzdaleiba. Pošlaik NKM sarokstā ir 30 elementi, storp jim 9 vierteibys ir nu Latgolys: saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā (2017), dzīduošona pusbolsā (2017), Latgolys bubyna spēlis tradiceja (2017), saļmu dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs (2017), Upītis kulturtelpa (2018), maja dzīduošona pi krysta Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs (2019), maja dzīduošona pi krysta Jaunovys Marijis gūdam Zīmeļlatgolā (2020), stykla pyušonys omota prasme Leivuonā (2020), niu ari saļmis Stiernīnē (2021).

Vaira par saļmem Siernīnē var puorskaiteit sarunā ar Īvu Zepu ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
26
Pyr
17:00 LTG i ES. Dzeivuos sarunys. Eiro... @ Latgolys Centraluo biblioteka
LTG i ES. Dzeivuos sarunys. Eiro... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Sep 26 @ 17:00 – 20:00
Pyrmūdiņ, 26. septembrī, “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs, bīdreiba “LgSC” i Eiropys Savīneibys informacejis punkts Daugovpilī aicynoj iz Eiropys Volūdu dīnai veļteitu nūtykumu “LTG i ES. Dzeivuos sarunys” Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā. Pasuocīņa laikā dzeivuos bibliotekys[...]
Sep
27
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Sep 27 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
Oct
1
Sai
vysu dīnu Izstuode “Jura Gaigala akvareļi” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Jura Gaigala akvareļi” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 1 vysu dīnu
Nu 21. septembra da 1. oktobra Latgolys Kulturviesturis muzejā apsaverama izstuode “Jura Gaigala akvareļi”. Ceļojūšuo izstuode veļteita gruomotys “Jura Gaigala varavīksne” izīšonys svātkim. Tiks izstuodeitys muokslinīka akvareļgleznys nu meitys Dacis Gaigalys kolekcejis.