Kulturys īsacejumi Dvieseļu dīnu nedeļai: puordūmys, saļmis, Ontona Matvejāna dailrade

Kulturys īsacejumi Dvieseļu dīnu nedeļai: puordūmys, saļmis, Ontona Matvejāna dailrade

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ īkreit Dvieseļu dīnys, 20. g. s. 20. godūs Latgolys školuos nu 1. da 8. novembra pat nabeja juoīt iz školu – laiks beja juoveļtej lyugšonom par myrušajim. Myusdīnuos kasdīnys dorbus tys naaizkavej, a dziļus pādus kulturā i latgalīšu mentalitatē tys atstuojs, sovus myrušūs pīmiņ ari bazneicā naguojieji. Prīsters Aigars Bernāns, Daugovpiļs Dīva Žālsirdeibys, Pīneņu Svātuos Jezus Sirds, Znūteņu Dīvmuotis draudzis prāvests, Dvieseļu dīnu nedeļā aicynoj ļautīs puordūmom, puorcyluot saļmu izdavumus i puorskaiteit ci nūsaklauseit kū nu komponista, dirigenta, muzykys pedagoga, literata Ontona Matvejāna (1937–2008) dailradis.

Dvieseļu dīnu puordūmys

Dvieseļu dīnys ir ostonis, suocās ar 1. novembri, Vysu svātūs dīnu, i 2. novembri, Dvieseļu aba Vysu ticeigūs myrušūs pīminis dīnu, a nūsaceiti tys ir vyss novembra mieness. Folkloristi gon soka, ka poguonu Veļu laiks ir oktobrī – nu Apjumeibu leidz Apkiuleibom voi nu Mikeļu leidz Muorteņu. Latvejis kontekstā i piec lirurgiskuo goda, i piec sajiutu ar agri satymstūšajim vokorim saīt vyss novembra mieness. Luteranim pādejuo liturgiskuo goda svātdīne, tei, kas pyrms Adventa, ir tod myrušūs pīminis dīna. Luočplieša dīnā pīminim krytušūs karaveirus, 18. novembrī – aizguojušūs, kas zīduojuši dzeivi Latvejis vaļstei. Saīt – īsuocam i pabeidzam novembri ar lyugšonom par myrušajim. Piec tam jau byus prīceigais Zīmyssvātku gaideišonys laiks.

Karteņa: lakuga.lv arhivs

Dvieseļu dīnu tradicejā ir i kopsātys apmekliešona, i lyugšonys par myrušajim. Itymā laikā Bazneica aktualizej ari eshatalogiskū tēmu, evaņgeleju lasejumūs pasaruoda teksti par Postorū tīsu, par laiku beigom, par tū, ka vyss ir puorejūšs, te mums nav nikuo pastuoveiga, šimā pasaulī asam viņ celinīki i kotra nūdzeivuota dīna myus tyvynoj myužeibai.

Saļmu izdavumi

Prīceiga ziņa, ka Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļauti tradicionalī saļmu i bieru dzīduojumi Stiernīnē, pārņ tykom pi izdavuma “Saļmes Stērnīnē”. Bet es aicynuotu naaizmierst ari vacuokus saļmu izdavumus voi jī tikai gruomotā, voi ari diskūs. Pīmāram, ir Ontonam Matvejānam gruomota “Psalmi. Goreigas dzīsmes” (2016), Aglyunys bazilikys kuora skūla izdavuse dubultdisku “Bēru dzīdōjumi Latgalē” (2009), Latvejis Muzykys akademeja – Aigara Lielbārža i Mārtiņa Boiko sakuortuotu akademisku izdavumu “Psalmu dziedāšana Latgalē” (2012).

Stuostejums par saļmem Latgolā i dzīduojumu demonstriejumi LMA organizātā pasuokumā Storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica — 2012”

Ontona Matvejāna dailrade

Zynu, ka Dvieseļu dīnuos, sveceišu vokorūs, kopusvātkūs izmontoj O. Matvejāna goreigūs dzīšmu kruojumu “Uz gaismas ceļa” (2006).

Tī atrūnamys juo dzīsmis ari ar Bronislavys Martuževys, Emilejis Kalvānis, Alberta Spuoģa, Romona Spaitāna, Venerandys Zepys, Ontona Skryndys vuordim.

Emileja Kalvāne i Ontons Matvejāns. Karteņa: lakuga.lv arhivs, publicāta 2012.

Pats juo personiski napazynu, bet pīmiņu nu laiku, kod Aglyunā nūtyka gataveišonuos pāvesta vizeitei. Jis pīsadaleja kai dirigents apvīnuotūs kuoru mieginuojumūs, kotram tī beja sova dzīsme īdaleita, kū nūdirigēt. Jis ar vysu sirdi i dvēseli tam nūsadeve. Piec nūstuostim zynu, ka jam taids tragisks liktiņs, a jis bādys puormeja cīš radūšā myuža izskaņā – izdavumi izguoja vīns piec ūtra.  

Aldis Kise izpylda dzīsmi ar O. Matvejāna vuordim i muzyku
Print Friendly, PDF & Email