Muna vīta: pušmucuoni mozajā Cyblys nūvodā jutuos lobuok i drūsuok

Muna vīta: pušmucuoni mozajā Cyblys nūvodā jutuos lobuok i drūsuok

Roksta autoris: Sandra Ūdre, Sintija Augustova, portals lakuga.lv

2009. gods administrativi teritorialaluo reformys (ATR) rezultatā Ludzys rajons sasadaleja četrūs mozuokūs nūvodūs. Pušmucovys pogosts palyka par vīnu nu pīcu Cyblys nūvoda pogostu, tūreiz par tīseibom veiduot sovu mozū nūvodu pušmucuoni kūpā ar cytu pogostu ļaudim stuovēja pat pi Saeimys. Tānejuo ATR vysus bejušuo Ludzys rajona nūvodus otkon apvīnuoja atpakaļ vīnā Ludzys nūvodā. Par tānejū papeiru drupeit cytaiduoku kuortuošonu Pušmucovā nasagauž – Latgolys cylvāki na tam viņ spiej pīsamāruot, īsavuiceit dareit pa jaunam, golvonais kriterejs pošvaļdeibys dorbā – kaida saikne jaunuo nūvoda vadeibai izaveiduos ar pogostu cylvākim. Myusu diskusejā par ATR pīsadola četrys strukturvīneibu vadeituojis: Pušmucovys kulturys noma vadeituoja Inta Domarka, Pušmucovys bibliotekys vadeituoja Ilga Baziļeviča, Pušmucovys pogosta puorvaļdis vadeituoja Valentīna Trukšāne, Pušmucovys pamatškolys direktore Aija Jonikāne.

Ideals pošvaļdeibys vadeituojs

2020. gods izskaņā myužeibā aizguoja Cyblys nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuojs Jurs Dombrovskis. Jū vysys myusu diskusejis daleibneicys pīzeist par paraugu, kaidam vajadzātu byut pošvaļdeibys vadeituojam – jam beja naformali tyvys attīceibys ar sova nūvoda dzeivuotuojim.

 Inta saceja: “Mes dzeivuojom mozā Cyblys nūvodā – mozs, lobā, tureigā nūvadeņā ar lobu vadeituoju, kurs beja tyvu cylvākim. Vysod cylvāks varēja grīztīs pi prīšksādātuoja ar vysom sovom problemom voi pat tikai sovim redziejumim, kai i kū vajadzātu izdareit nūvodā, i jis tyka uzklauseits. Jurs ari pats skaiteja par vajadzeigu runuot ar cylvākim. Maņ kai pogosta kulturys dzeivis vadeituojai Cyblys nūvodā patyka tys, ka varieju byut kontaktā ar sovu nūvoda prīšksādātuoju, jis pīsadaleja kūpejuos kulturys sapuļcēs, apmeklēja vysus kulturys pasuokumus, taidā veidā jis beja kūpā ar īdzeivuotuojim, varēja ar jim ari naformali pasarunuot.

Es caru, ka Ludzys nūvodā, kod beigsīs pandemeja, ari īsavīss itei prakse, ka Ludzys nūvoda vadeiba brauks iz pogostu kulturys pasuokumim, pasarunuos ar cylvākim, pavaicuos, kai jim kluojās. Skaidrs, ka navarēs Mekša kungs pabyut piļneigi vysur, tūmār

jaunuo nūvoda vadeibai vajadzātu īplānuot kaidu laiku pabraukt, pasavērt, kai dzeivoj īdzeivuotuoji, kai jī izaklaidej, kaidus pasuokumus bauda.”

Diskusejis daleibneicys runuoja, ka agruok pošvaļdeibuos tyka nūškierti papeiru dorbi nu komuniciešonys ar cylvākim. Prīšksādātuojs beja cylvāks, kas runoj ar cylvākim, brauc iz sapuļcem, pījam lāmumus, a puorejī dora papeiru dorbus. Ilga pastreipoj: “Tān iz pogosta puorvaldnīka sakrauti vysi pīnuokumi: i sekretara, i gruomatveža, i pusslūdze – socialais darbinīks. Tys napareizi izdareits.”

Pušmucovys kulturys noma vadeituoja Inta Domarka, Pušmucovys bibliotekys vadeituoja Ilga Baziļeviča, Pušmucovys pogosta puorvaļdis vadeituoja Valentīna Trukšāne, Pušmucovys pamatškolys direktore Aija Jonikāne.

Ka nabyus lobuok, byus sovaižuok..

..i “sovaižuok” var aizstuot ar “interesantuok”. Nui, mozajā nūvodā beja drupeit lobuok, pat pogosta budžetā bejs vairuok naudys, bet par tānejū situaceju pušmucovītis nagrib pīzeit, ka nu vyss tān palics švakuok. Prosom, kaidys ATR puormainis izjutuši parostī pogosta īdzeivuotuoji, kaidys pošvaļdeibys dorbā struodojūšī.

Ilga: “Parosta cylvāka dzeivi reformys moz ītekmej. Voi jis Cyblys nūvodā voi tān Ludzys nūvodā – struodoj tik sovā saimisteibā. Nikuo eipaši lela jau pošvaļdeiba tam uzjiemiejam navar īdūt, juosasyt iz augšu pošam. Te leluokuos voi mozuokys zemnīku saimisteibuos nūsadorboj ar graudkūpeibu, galis lūpu audziešonu, duorzinim. Te iz vītys moz dorba īspieju – tyvumā div gatari. Jaunuotne vairuok dūdās iz Reigu.”

Inta: “Muna mama sajutuse, ka komunalūs moksuojumus vajag sovaižuok samoksuot. Cyblys nūvodā jī guoja vīnkuorši samoksuot. Tān juosagaida riekini, i viņ nūteiktā datumā dreikst īt. Vacuokuos paaudzis cylvāki par tū soka: “Tān ir interesanti, bet beja lobuok. Kurā gribi dīnā guoju i samoksuoju.”

Ka nabyus lobuok, byus sovaižuok. I sovu lobumu meklēsim poši, ceineisimēs.

Kod es par sovu veiduotū pasuokumu asu puorlīcynuota, i ka jis vajadzeigs munim īdzeivuotuojim, tod es ceinūs par jū. Pīruodu, parkū taids pasuokums vajadzeigs i parkū maņ tik daudz finansiejuma vajadzeigs. Tod ari aizīt.

Tod ari vadeiba sadzierd, apsver, ka vajag. Kod atbrauc pasavārtu, atzeist – teišom labi, vajadzeigi, skaisti.”

Valentīna: “Mozā nūvadeņā beja vīgļuok dzeivuot. Pīrassim ari lelajā. Gon jau īīs slīdēs.”

Aija:“Ludzys rajonā mes bejom, padzeivuojom Cyblys nūvodā, a mozajā Cyblys nūvodā mums beja cīš loba dzeive. Tān tei poša Ludzys rajona teritoreja, a daudzys organizatoriskuos lītys, kas saisteitys ar papeirim, ir pasamainejušys. Juoīsavuica, kai tū dora Ludzys nūvodā. Itymā pīsamāruosim, golvonais – lai školuos byutu bārni, lai iz vītys dzeive rit, lai ir saimis, kas te dzeivoj i var struoduot. Myusu pogostā ir saimis, kas atīt dzeivuot, pat atsagrīž nu piļsātu. Ari, attuolynuoti struodojūt, var dzeivuot laukūs. Lai vairuok byutu īspieju jaunim cylvākim atīt voi palikt laukūs, lai jim ir, kū te dareit. Tod byus atteisteiba i bārni školuos.

Par Pušmucovys pamatškolu varu pasaceit, ka pamatdorbs izgleiteibā, kaids jis beja Ludzys rajonā, tod Cyblys nūvodā, tān Ludzys nūvodā nikas nasamaina attīceibā iz pošu dorbaveidu. Taipat sasadorbuojom ar Ludzys izgleiteibys puorvaļdi, ari struodojūt i dzeivojūt Cyblys nūvodā. Daudzys lītys kuortuojom tepat Cyblys nūvodā ar atbiļdeigū cylvāku par izgleiteibu.”

Ilga: “Es kai bibliotekys vadeituoja grybu pībiļst, ka munā sferā vyspuor nikas daudz nav mainejīs. Mes, bibliotekaris, asam bejušys draudzeigys, i myus ari mozūs nūvodu laikā vadeja Ludzys piļsātys golvonuo biblioteka i metodike Elita Zirne. Jei veice metodiskū, informativū, koordinejūšū dorbu storp vysom 27 bejušuo Ludzys rajona bibliotekom. Mes daudz nu ituo īgivom. Nu jūs pusis lels dorbs tyka īlykts kotrys bibliotekys akreditacejis izīšonā, dokumentacejis sagataveišonā, vysaidu kursu organiziešonā, gruomotu atvesšonā. Tys vyss turpynojās iz prīšku.”

Inta: Mes, kulturys vadeituoji, 12 godus asam dzeivuojuši ar sovom idejom sovūs nūvodūs, gon bejom prīceigi otkon sasatikt. Reizem myusu celi beja rozguojuši, kam nabeja kūpeju pasuokumu, partū ari nasaredziejom. Tān lelajā nūvodā vyss atkareigs nu tuo, kai muocēsim ituos idejis apkūpuot i pīduovuot, lai vysim byutu labi – i pogostim, i piļsātom. Tod jau redzēs nuokūtnē.

Caram, ka varēsim pīsaisteit cytu pogostu amaterkolektivus. Lai tik jaunais nūvods pīškir leidzekļus transportam aizbraukt cīmūs, gribiešona jau myusim ir. Lai ir īspieja leluokim muokslinīkim atbraukt iz mozū pogostu, mums ir skaists kulturys noms. Lai nav viņ tai, ka jī uzastuoj viņ Ludzā, Kuorsovā voi Zylupē. Tys mums ari patyktu. Kod ir bejuši, tod pylna zāle.”

Pušmucovys pogosta puorvaļdis vadeituoja Valentīna Trukšāne, Pušmucovys pamatškolys direktore Aija Jonikāne

Tikšonuos reizēs ATR eistynuotuojim jau bejs gotovs sovs redziejums

Ilga: “Pa munam, itei reforma radeita muoksleigi. Nabeja nikaidys vainis dzeivei myusu mozajā Cyblys nūvodā. Bejom vysi kūpā saroduši, beja daudz vīgļuok sasadorbuot mozā nūvodā. Sova nūvoda gruomatvedeibā vysod varieji grīztīs piec paleidzeibys finanšu vaicuojumūs.

Tūlaik mums beja Jurs Dombrovskis, kurs duorbuojuos Latvejis Pošvaļdeibu savīneibā. Braucem pat iz Reigu, pi Saeimys aizstuovējom sova nūvoda ideju. Izceineijom i palykom Cyblys nūvods.”

Voi tod piec tānejuos ATR nav zaudejuma sajiuta?

Inta: “Drupeit ir. Tikū sasavīnuojom, tikū tī pīci pogosti sasapazynom! Mozā nūvodā cylvāki vīns ūtru pazeist, padūd lobu dīnu, apsavaicoj, kai īt. Reformys vyspuor vajadzeigys, a voi itei vajadzeiga? Kod mums beja tikšonuos ar ATR eistynuotuojim, maņ lykuos, ka jī pat naīsaklauseja Jura Dombrovska pamateigi argumentātajā vīdūklī. Jim jau beja gotovs sovs redziejums, jī nasataiseja jū maineit. Jī gribēja itū reformu realizēt, jī realizēja, a mums juodzeivoj…”

Voi saīt, ka Reigā dzeivoj i dzeivoj, a regionu cylvākim juospiej vysam pīsamāruot, vysam puorsakuortuot?

Ilga: “Saīt – mes taidi kai spieļu maņtenis, ar kurom spieļojās. Cylvākam svareigi sajimt pakolpuojumus tyvuok sovai dzeivisvītai – tai kai jī vysod ir reklamiejuši. Paļdis Dīvam, ka vēļ ir pogosta puorvaļde i biblioteka, kas tān ari ir informacejis i pakolpuojumu centrs, kur cylvākam dabuot tū pyrmū informaceju, izgleiteibu, izklaidi, mes itūs pakolpuojumus varim nūdrūsynuot. Paleidzu sova pogosta cylvākim, skaitu tū par sovu miseju. Asu poša te dzymuse, te auguse, vairuok kai 30 godus struodoju Pušmucovā. Ar leluokū prīcu paleidzu cylvākim sevkurā vaicuojumā.”

Voi bejušajam Cyblys nūvodam, Pušmucovys pogostam ir puorstuovnīceiba tānejā Ludzys nūvodā?

Inta: “Renāte Mikaskina ir deputate, kas piec myusu Jura Dombrovska nuovis pasajēme prīšksādātuoja pīnuokumus iz tū nailgū laiku. Bet jei nav nu Pušmucovys. Biedeigi, ka pogostu nivīns napuorstuov. Myusu vīdūklis da deputatu naaizīs, partū ka nav, kam aiznest.”

Pušmucovys kulturys noma vadeituoja Inta Domarka, Pušmucovys bibliotekys vadeituoja Ilga Baziļeviča.

Atslāga vuords – sadarbeiba

Voi ATR varātu veicynuot Pušmucovys izaugsmi? Aija izsoka cereibu, ka ka lelais nūvods dūmuos ari par kotru pogostu.

Ilga: “Mes asam 12 km attuolumā nu Ludzys. Myusu škola cīš loba, varbyut školai varātu atrast kaidu nūvierzīni i tūs Ludzys bārnus varbyut varātu pi myusu vest, tī samazynuot klasis. Taida provokativa ideja. Gribīs, kab pastuovātu i škola, i biblioteka, i kulturys noms, i pats pogosts. Lai mes te varātu draudzeigi dzeivuot.

Myusu vysu izaugsme atkareiga, cik mes poši byusi spiejeigi sasadorbuot. Tai varēsim atteisteit ari sovu pogostu.

Pyrma pandemejis beja daudz taišni kūpeigu pasuokumu.”

Inta: “Lelu kulturys pasuokumu navar paviļkt vīns kulturys cylvāks, juobyun komandai. Ite sēd komanda. Ka maņ vajag, paleidzēs  puorejuos. Ka pasuokums bibliotekā voi školā, vysys paleidzom. Tei ir leluokuo vierteiba Pušmucovā. Kai cylvāki mes vīna ūtrai paleidzom.”

Ar kū lapojās Pušmucovys pogostā

Inta: “Rudiņūs mums ir Tautys muzykantu svātki, kas nūtyka jau 18. godu. Nūtyka interesanti, kai jau pandemejis laikā, bet nūtyka – uorā, na tik lelā puļceņā. Tī, kas atbrauce, prīcēja vītejūs. Lobs rudineigs laiks.

Ideja rodusīs munai muosai Ivetai Dukaļskai, jei ir autore itim pasuokumim. Pyrmajā godā jei mani uzrunuoja, ka salaseisim Ludzys rajona muzykantus. Braucem ekspedicejā, filmējom. Kurūs zynuojom, īfiļmiejom i aycynuojom iz Pušmucovu. Tod maņ lykuos, ka kotru godu jūs uzjimt byus par gryutu. Kaidu laiku pasuokumu reikuoja vīnu godu Ņukšūs, ūtru – Saļņovā, tod pi mane. 10 godus braukuojom, lai nav viņ Pušmucovā. Tod saprotom, ka vīna vīta lobuok, ite nūvoda videņš. Atbolsta myus Kulturkapitala fonds, Tautys muzykantu bīdreiba, ari Cyblys nūvoda pošvaļdeiba atbaļsteja itū pasuokumu. Carams, ka ari Ludzys nūvoda pošvaļdeiba atbaļsteis. Pasuokums beja storptautysks – cīmeni īsaroda nu Igaunejis i Leitovys. 

Pušmucovā nūteik zyrgu rikšuošonys saceņseibys, a organizej Rikšotāju braucēju sporta kluba “Pegazs” (valdes priekšsēdētāja Inese Ruskule) Latvijas Zirgaudzētāju biedrība,  Sandra Soikāne , kurys audzej i trenej zyrgus Cyblā. Rykšuotuoju zyrgu škirne Latvejā nav plaši izplateita, i itaidys kasgadejuos rikšuošonys saceņseibys ir unikalys, partū ka var pīsadaleit viņ ituos vīnys škirnis zyrgi.”

Aija: “Cytugod Pušmucovys pamatškola svinēs 120 godu jubileju. Cerim, ka pandemeja vosor rimsīs. Ir dūma sareikuot absolventu saliduojumu kopusvātku sastdīnē.”

Inta: “Nu dobys objektu īvārojams myusu apleicīnē, 3 km nu Pušmucovys, ir Nūraugu kolns –179,7 m viers jiurys leimiņa augsts, ar stuovom nūguozem i senejom gravom. Te mes tradicionali kotru godu īmam Juoņu zuolis laseit kūpā ar folklorys kūpu “Olūti”. Tamā dīnā, kod juolosa zuolis, aicynojam iz pasuokumu.. Dzīžam i losom Juoņuzuolis. Cytu vosoru paaicynuosim zuoļu pazinieju, lai pastuosta mums kū vairuok par kotru zuoleiti.

Skaisti dobys skoti i loba energeja. Es tī natuoļ dzeivoju, tī bīži staigoju, partū maņ ir pozitivs nūskaņuojums. Kod izaveiduoja etnografiskais ansamblis, daudzys teikys tyka izdūmuotys. Par Nūraugu kolnu stuosteja, ka muižnīks sādynuojs leigovu droškā, veds ruodeit sovus eipašumus. Izveds augstuokajā kolnā i sacejs: “Nu raugīs, meiluo!””

Navar aizbraukt paceli nu Pušmucovys, naizkuopūt Nūraugu kolnā. Rudiņs kūkim lopys jau nūpliess, labi radzama apleicīnis apbyuve. I Pušmucovys bazneica izaver kai taida moza kasteite lejā. Žāļ, ka nu bejušuo tūrņa palykuši zemē viņ pādi, ka taids bejs. Kur jau esi augši, gribīs pasakuopt vēļ, i paviļkt cytus sev leidza, paruodeit, cik pasauļs plašs i skaists.

***

“Ka nabyus lobuok, byus sovaiduok” – itī Intys Domarkys pasaceitī vuordi raksturoj pušmucuonu attīksmi pret ituogods reformu. Jī nagrib lītuot vuordu “švakuok”, a ceņšās jaunajā situacejā atrast izaicynuojumus sovai izaugsmei. Tūmār jī mozajā nūvodā jutuos kai mozā saimē, kur nūvoda dzeivuotuoji vīns ūtru pazeist, nūvoda vadeiba sasnādzama pat naformalā atmosferā, ari pogosta budžets beja leluoks. A Ludzys nūvodā kai lelā kolektivā daīs sevi vairuok pīruodeit.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jan
28
Pīk
15:00 Raidīroksts “Ej šī! Parunuosim?” @ tīšsaistē
Raidīroksts “Ej šī! Parunuosim?” @ tīšsaistē
Jan 28 @ 15:00 – 16:30
Itūreiz raidīrokstā filosofiska saruna par vysaidom dilemom, ar kū sasaskarom kasdīnā i kas beidzamajā laikā bejušys aktualys Twitter i cytur. Saruna par myusu izvielem, par tūs ītekmi iz cytim i tū, cik nūpītnai voi nanūpītnai[...]
20:00 Latgalīšu kuknei – gods @ tīšsaistē
Latgalīšu kuknei – gods @ tīšsaistē
Jan 28 @ 20:00 – 21:30
Latgalīšu kuknei - gods @ tīšsaistē
Vaira informacejis: Latgalīšu kuknis Facebook lopā