Tīšsaistis pasuokums, pīmynūt Audriņu tragedeju pyrma 80 godu

Tīšsaistis pasuokums, pīmynūt Audriņu tragedeju pyrma 80 godu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

4. janvarī 13.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) nūtiks tīšsaistis pasuokums “Pagātne un šodiena: Audriņu traģēdijai 80”, informej LKM specialists kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods.

Ūtruo pasauļa kara laikā Latvejis teritoreju ītekmēja div totalitarūs režimu – Padūmu Savīneibys i nacistiskuos Vuocejis okupaceja, kurūs eistynuotuos represivuos politikys deļ cīte tyukstūšom cylvāku. Itūgod paīt 80 godi nu tragiskūs nūtikšonu Audriņu cīmā 1942. godā, kas palyka par vīnu nu zynomuokūs nacistu okupacejis laikā Latvejis teritorejā pastruoduotūs nūzīgumu pret civildzeivuotuojim.

Pasuokuma laikā kūpā ar viesturis doktorim Kasparu Zelli i Vladislavu Malahovski, kai ari gidu, sabīdryskū darbinīku Voldemāru Ivdri tiks runuots par nacistiskuos Vuocejis eistynuotū represivū politiku Latvejā (Latgolā), Audriņu tragedejis nūtikšonu, kai ari itūs nūtikšonu atspīgeliejumu padūmu varys godūs i myusdīnuos.

Pasuokums byus vāruojums tīšsaistē LKM socialūs teiklu vītnis “Facebook” kontā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
29
Pīk
16:00 Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Sep 29 @ 16:00 – 17:00
Pīktdiņ, 29. septembrī, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, iz prīšku – Rotko muzejā, sūpluok muokslinīka Marka Rotko originalu ekspozicejai tiks atkluota kruojuma izstuode “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”. Kruojuma izstuodei izvālāti muokslys dorbi, kas[...]
19:00 Aijis Rimšys pīminis koncerts “Z... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Aijis Rimšys pīminis koncerts “Z... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Sep 29 @ 19:00 – 21:00
Latgolys rūženis, dzīduotuojis i dzīšmu autoris Aijis Rimšys myusu vydā nav jau ostoņpadsmyt godu, tok juos dzīsmis dzeivoj i skaņ. Desmit muzykalajūs godūs – deveni dzīšmu albumi! Taids ir montuojums, kurū mums pamatuse Aija Rimša,[...]