Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Vīneibys noma Tradiceju sātā Daugovpilī bīdreiba “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs”, kurā apsavīnuojuši folklorys kūpys “Svātra” aktivuokī daleibnīki, sasadorbojūt ar Daugovpiļs piļsātys pošvaļdeibys īstuodi “Vienības nams”, izveiduojuse ekspoziceju “Viedais galds” i četrys augstys kvalitatis eisfilmys par tradicionalajom prasmem, informej folklorys kūpys “Svātra” vadeituoja i bīdreibys “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs” puorstuove Sarmīte Teivāne.

Kab saglobuot i popularizēt latvīšu tautys tradicionaluos kulturys vierteibys, nūdūt namaterialuo kulturys montuojuma lītpratieju zynuošonys i prasmis cytom paaudzem, atbylstūši arhitekta Imanta Rubīna dizaina koncepcejai Arņa Vataša komanda izveiduoja Omotu ustobu ar ekspozicejis centralū elementu “Viedo galdu”, kas roda sajiutu par sasatikšonu ar symtgadeigu pīredzi – vīdumu. Tai kai ekspozicejis telpa ir nalela, bet ar augstim konstruktivajim grīstim, augstū grīstu daļa ir puorvārsta par telpu “iz škiuņa”, kas kolpuos ari par paleigmaterialu globuotivi.

Izveiduotajuos eisfilmuos meistara A. Maijera vadeibā var īsavuiceit taiseit nīdru stabulis, meistaris L. Šembelys vadeibā var izlīt voska svecis vacuokajā līšonys tehnologejā miercejūt, meistaris V. Kudinis vadeibā var saneit svīkstu kērnē i meistaris Dz. Abaronis vadeibā – pareizi sasīt pierts slūtys. Meistari na viņ metodiski paruoda, kai tū dareit, bet ari atkluoj vysaidus omotu “knifeņus” i nūslāpumus, kab dorba rezultats byutu piec īspiejis lobuoks. Eisfilmys veiduoja Latvejā i cytvīt pasaulī labi pazeistamais režisors Roberts Rubīns, operators Valdis Celmiņš, filmu scenareju veiduoja Miks Romanovskis. Multimedeju dizainu izstruoduoja daudzu muokslys i digitalūs projektu autors, video muokslinīks Māris Kalve. Eisfilmu topšonys komandys dorbu koordinēja Linda Āboliņa. Eisfilmys ir latvīšu volūdā ar īspieju izalaseit titrus i latvīšu, i krīvu, i angļu volūdā. Jamuos skaņ folklorys kūpys “Svātra” īspālātuo muzyka. Reizē ar itom eisfilmom ir suokta digitaluos datu bāzis omotu prasmu īsavuiceišonai izveide.

Piec epidemiologiskuos situacejis stabiliziešonuos Omotu ustobā pi “Viedā galda” piec īprīškeja dasacejuma vīnlaiceigi īsavuiceit kū jaunu i izzynūši pavadeit laiku varēs da 8 personu, bet, izmontojūt projektā īguoduotū apreikuojumu, Tradiceju sātys leluokajā telpā meistarklašu amatnīku vadeibā varēs dorbuotīs ari skaitliski leluokys školānu klasis, turistu grupys i cyti interesenti. Napīcīšameibys gadejumā ekspozicejis tehnologiskī rysynuojumi ļaun vadeit nūdarbeibys ari attuolynuoti nu Omotu ustobys.

Izveiduotuos filmys i ekspoziceja ir cīš nūzeimeigs īguļdejums ari Daugovpiļs ceļā iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 titula dabuošonu. Iz prīšku ekspozicejis saturu īcarāts papyldynuot ar cytom omotu prasmem. Filmys i multimedeju dizainu veiduoja: bīdreiba “Everything Art” i SIA “Putnu studija”. Omotu ustobys telpys īkuortuošonu i ekspozicejis izveidi nūdrūsynuoja SIA “Ixi Art”, SIA “Inra dizains” i SIA “Solavi”. Ekspozicejis elementus veiduoja kūka izstruoduojumu meistars Dainis Lēgenbergs, keramike Nellija Dzalba, muzykys instrumentu meistars Kārlis Lipors i vosku sveču līšonys meistarklasem saguoduoja z/s “Kurmīši”. Projekts taps ar Vaļsts Kulturkapitala fonda mierķprogramys “KultūrElpa” atbolstu.

Tradicionalūs omotu prasmu i omotu dabiskuo puormontuošona saimēs, kas nazkod beja golvonais namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonys i dzeivuotspiejis pamats, itūšaļt darbojās vys ratuokūs gadejumūs. Plašajā īspieju laikā ir zuduse izpratne ari par myusu seņču dzeivi. 20. g. s suokumā lītuotī sadzeivis prīškmati, dorbareiki ir palykuši sveši ī naatpazeistami myusdīnu cylvākam, gryuši ir saprūtamys i tautysdzīsmis, i puosokys, kuramuos teik pīmynāti itī prīškmati i ar jim saisteituo jāga.