Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kiplūks, muoja, vīnmār, atnuokt – itī i vēļ daudzi cyti vuordi sajiutu leiminī izklausa latgaliski, tok na da gola, palīk sajiuta, ka na eisti latgaliski, na eisti latvyski. Dūtī pīmāri ir tai sauktuo “trešuo izlūksne” – volūdys hibridforma, kur vuordi teik pīraksteiti i izrunuoti it kai latgaliski, tok tī ir vīnkuorši puorlykti latgalīšu skaņu sistemā nu latvīšu literaruos volūdys voi izveiduoti volūdu sajaukumā.

Trešuo izlūksne rūnās, kod cylvāks runoj latgaliski, vystik lītoj latvyskus, latvīšu literaruos volūdys voi kaidys cytys volūdys vuordus, puorlīkūt latgalīšu skaņu sistemā. Nu tuo izīt runa i raksteiba, kas eisti nav ni baļtiska (latvīšu literaruo volūda), ni latgaliska, tok sovpateigi kecereigs sajaukums. Plotu diskuseju par “trešū izlūksni” vari nūsaklauseit ari portala lakuga.lv raidīroksta “Mīti” pyrmuos sezonys trešajā epizodē.

Vaicuojums par volūdys lītuojumu nav nikas jauns, par tū vēļ 1934. gods gazetā “Latgolas škola” roksta A. Sylovs. Rokstā jis runoj par laiku, kod Latgolā pruovuokā kuortā suoce struoduot vydzemnīki i kūrzemnīki kai vaļsts, pošvaļdeibu īriedni, školuotuoji i cyta veida darbinīki. Leidz ar jaunīguojiejim, Latgolā bīžuok suoce pasaruodeit latvīšu literaruo volūda, kas da tuo regionā beja saleidzynūši reši sastūpama. Sylovs roksta, ka vītejī jaunpīnuociejus saredzēja kai kulturaluokus cylvākus, aiz tuo latgalīšu sabīdreiba pamozam suoce pīsamāruot jūs izrunai i terminologejai. Taipoš Sylovs pastreipoj, ka tuo laika latvīšu literarajā volūda beja puorsuotynuota ar germanismim, ari latgalīši, napuorvaļdeidami vuocu volūdu, vairuokūs gadīņūs leidz ar baļtīšu vuordim puorjēme ari na mozumu vuocysku vuordu, bīži viņ dūmuodami, ka tī ir latvyski. Kai roksta Sylovs – ka latvīšu literarajā volūdā germanismi ir saprūtami, tod latgaliski tī ir napateikami i sveši.

Sylovs ari pastreipoj, ka itū tendenci vairuoja poši latgalīšu darbinīki, kuri, pasasokūt puornūvadnīku ītekmei, raksteibā suoce puorīt iz “vaļsts volūdu” ari tod, ka adresats ir latgalīts. Jis roksta, ka dzeivis steigā latgalīšu sabīdreiba nav pasaryupējuse, kab germanismu i baļtismu pījaukumus atfiļtrātu i naļautu jim samaituot latgalīšu dzymtū volūdu. Taipoš latgalīšu inteligence leidz šam nav guoduojuse par tū, lai jaunim jiedzīnim sovys volūdys gorā byutu darynuoti vajadzeigī apzeimiejumi, kai tū dora baļtīši ar terminologejis komisejis paleidzeibu. Sovā 1934. gods rokstā Sylovs ari dūd vairuokus “trešuos izlūksnis” pīmārus, pīduovuojūt tūs pīlāguot latgalīšu rokstu volūdai. Par pīmāru, vuordu “objektivitāte” jis pīduovoj maineit iz “objektiveiba”, kam vuordu golūtne “-tāte” latgalīšu volūdā nav sastūpama. Salykumu “turpynuojums sekuos” Sylovs latgaliskoj kai “tuoļuok vēļ byus” voi “iz prīšku”, vuorda “mytrys” vītā “volgons” i tt. Daži nu Sylova īsacejumu eistyn ir izdzeivuojuši da myusu dīnu i teik lītuoti, cyti nav īsaguojuši, ar vysim tuo laika pīmārim var īpasazeit rokstā ITE.

Interesanti, ka žurnalā “Zīdūņs” puora mienešu piec Sylova publikacejis izīt Mikeļa Bukša atbiļdis roksts, kurā jis oponej Sylova pozicejai. Redzīs, ka obejis pusis runoj par drupeit atškiregom temom. Koč i Sylovs pīduovoj atseviškys jaunys vuordu formys, roksta pamata mierkis vystik ir pastreipuot, ka latgalīšim daudzejūs gadīņūs ir sovi vuordi, kurūs nav vajadzeibys aizstuot ar cytvolūdu vuordim, naatkareigi nu tuo voi tī puorlykti nu latvīšu literaruos, vuocu voi cytu volūdu.

Sovpus Bukšs sovā rokstā pastreipoj, ka sevkurā volūdā ir vairuokys tyukstūšys svešvuordu, kuri vysubīžuok īt nu latiņu i greku volūdu, tī ar laiku īsasakņoj i teik lītuoti kai dzymtuos volūdys vuordi. Taipoš Bukšs oponej vairuokim Sylova rokstā izasaceitajim apgolvuojumim, pastreipoj atseviškys klaidys, kurys daļautys, atveidojūt vuocu volūdys vuordus, i skaidroj, ka juo izsacejumūs saradzamys daudzejis nakonsekvencis. Vystik Bukšs ari roksta, ka vysim vajadzātu byut saprūtamam, ka latvyskys latvysku navar apdraudēt.  

Puorskaitūt obejus rokstus var dīzgon drūsai saceit “cik gars, tik plots” – obejim kungim kaidā mārā ir sova taisneiba, tok obejūs rokstūs ir ari apgolvuojumi, kurim gryuši pīkrist. Par pīmāru, Sylovs puoruok koncentrejās iz vysa “latgaliskuošonu”, sovpus Bukšs drupeit oplomai apgolvoj, ka baļtiskuo izlūksne navar nagatavai ītekmēt latgalīšu rokstu volūdu.

Paturpynojūt jaunvuordu darynuošonys temu, volūdneica, Latvejis Universitatis profesore Lideja Leikuma soka, ka jaunvuordi juodarynoj pruoteigi i princips, “kab tik nu čyuļa atsaškiertu”, eistyn nav lobs. Jei miņ, ka jaunvuordu darynuošonā ir juobyut kompromisam storp dabiskū volūdys atteisteibu i tuos sakņu saglobuošonu.

Portala lakuga.lv žurnaliste i bīdreibys “Volūda” aktiviste Edeite Laime izsoka redzīni, ka, īspiejams, jiedzīņs “trešuo izlūksne” rodīs taišni Sylova i Bukša “laikā”, kod beja baļtīšu izlūksne i latgalīšu izlūksne, sovpus sajaukums no obeju volūdu ir “trešuo izlūksne”.

Vaicuojom portala lakuga.lv skaiteituojim, voi jī kasdīnā roksta latgaliski. Prīcynoj, ka vaira nakai puse atbiļdiejušūs, t.i., 61 % saceja, ka roksta. Sovpus iz vaicuojumu, voi da šam ir dzierdiejuši jiedzīni “trešuo izlūksne”, vairums atbiļdēja, ka nav dzierdiejuši. Byutiski redzejuos ari saprast, kaids ir portala skaiteituoju redziejums partū, kod bārnim vajadzātu suokt latgalīšu volūdys vuiceišonūs. Pīduovuojom treis atbiļžu variantus: ”bārnuduorzā”, “školā”, i “kod pats grib”. Vairums izalaseja atbiļdi “bārnuduorzā”.

Interesanti, ka pi vaicuojuma “Voi raksteit latgaliski ir vīglai voi gryuši? Facebook platformā raisejuos plota diskuseja ar pat vaira nakai 70 komentaru, kur īsasaisteja kai sabīdreibā labi pazeistamys personys, tai i mozuok zynomi ļauds. Vairums, ari tī, kuri lobā leiminī puorzynoj latgalīšu rokstu volūdu, pīzyna, ka nimoz nav tik vīgli īsavuiceit raksteit atbylstūši pareizraksteibys normom. Interesanti, ka vairuoki komentaru autori pīzyna, ka regulari ir vajadzeiba piec papyldu digitalūs reiku, kai latgalīšu tezaurs, myusu dīnu latgalīšu volūdys tekstu korpuss, darbeibys vuordu lūceišonys lītuotne i cytu. Vairuoku komentaru vydā ari pasaruodeja skumeigys pīzeimis, ka myusu dīnuos puoruok moz teik runuots latgaliski ar jaunuokū paaudzi. Vēļ vairuokūs komentarūs pasaruodeja izsacejumi, ka daļa latgaliskūs “jaunvuordu” ir nadzierdāti. Pīmāram, vuords “kasdīna” asūt nasaprūtams i nazynoms, vystik ari komentarūs lakuga.lv žurnaliste Edeite Laime atbiļdēja, ka itys nimoz nav jaunvuords, tok pavysam normals vuords da 20. godu symta pyrmuos pusis. Jei skaidroj, ka vuords “ikdīna” latgalīšu presē pasaruoda tik nu 20. godu symta 40. godu, bet “kasdīna” beja vysu laiku da tuo.

Jaunvuordi i muoksleigais intelekts

Vīnu interesantu eksperimentu sataiseja profesionalais tulkuošonys uzjāmums “Skrivanek”, muoksleiguo intelekta platformai ChatGTP vaicojūt, kai izveiduot jaunvuordus latvyski, par pamatu jamūt myusu dīnu amerikaņu slengu. Nu vairuoku muoksleiguo intelekta variantu daži beja pat dīzgon realistiski īvīšami lītuošonā. Koč ari niu latgalīšu volūdys korpuss ir saleidzynūši mozs i muoksleigais intelekts vēļ na tik labi izprūt latgaliski pīraksteitus tekstus, ari es paraudzeju pasaspēlēt i aizdūt muoksleigajam intelektam puora vaicuojumu. Naguoju vys tik sarežgeitu ceļu kai “Skrivanek”, vaicojūt par cytys volūdys slenga vuordim, tok dūdūt latvyskus jaunvuordus i lyudzūt jūs puorlikt i radeit jaunvuordus latgaliski.

Angliski ir vuords “prompt”, kam apstyprynuots latvyskais tulkuojums ir “uzvedne”. Muoksleigais intelekts ChatGTP pīduovoj, ka latgaliski tū varātu raksteit kai “nūruode” voi “īvade”, sovpus, vaicuots sataiseit itam jiedzīņam jaunvuordu, ChatGTP īsoka “kūdīne” nu vuorda no “kūdeit” aba rūsynuot, pamudynuot. Sovpus cyts muoksleiguo intelekta reiks Grok pīduovoj latgaliskuojumu “vaicynojums” ci taids, kas pamudynoj iz atbiļdi.

Sovpus Gemini platforma vuordam “correlation” ci latvyski “saisteiba” pīduovoj latgalisku jaunvuordu “leidzaeja”, ar pamatuojumu – ka vīna līta mainuos, ūtra īt leidza ci tom ir saisteiba.

Jaunīšu vydā nu jau kaidu laiku gona aktivi teik izmontuots vuords “delulu”, kas latvyski otkon eisti nasatulkoj vīnā vuordā, tok apzeimoj kaidu, kurs “vysu laiku dzeivojās pa fantazeju pasauli”. Ari itam vuordam Gemini ir sovs latgaliskuojums – “muokuļnīks”, sovpus ChatGTP pīduovoj “sapnuļs”, Grok soka, ka itymā gadīnī derātu jaunvuords “mauduļs”.

Kai jau rokstā īprīšk mynāts, jaunvuordi juodarynoj ar ryupeigu pīeju, kab tī atbylstu latgalīšu volūdys pareizraksteibai i vuorddarynuošonys nūsacejumim, taipoš ari juosaver iz tū, voi vyspuor ir vajadzeiba darynuot jaunus vuordus. Skaidrs, ka itei kaituošonuos ar muoksleiguo intelekta platformom juouztver jūku leiminī, vystik navar zynuot voi iz prīšku muoksleiguo intelekta platformys nabyus volūdnīku lobuo rūka.