Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Taišni pyrma svātku dīnu myužeibā nūguojuse i 22. junī Bolvu nūvoda Medņovys pogosta Aizgalīnis kopūs guļdeita ilggadejuo Medņovys etnografiskuo ansambļa vadeituoja, dzīduotuoja, teicieja Natālija Smuška (1937–2026), bez kurys dzīšmu i dorba nav īsadūmojama ari myusu dīnu Zīmeļlatgolys skaņu ainova.

Natālija Smuška dzymuse 1937. gods 8. janvarī tūreizejuo Bolvu rajona Medņovys pogosta Semenovā zemnīku Felicejis i Jezupa Lapšānu saimē, kurā beja pīci bārni – četrys muosys i bruoļs. Vuicejusēs Viļakys vydsškolā, bet 1955. godā aizsuokuse dorba gaitys kolhozā “Jaunais spēks”, kas piec reorganizacejis puorsaukts par kolhozu “Šķilbēni”. 1959. godā kai pyrmuo nu sovu muosu Natālija izguojuse pi veira.

Jau bierneibā spūdri izapauduse Natālijas dzīduotprasme. Jei poša sovulaik intervejā “Sovys vītys spāks i dzīsme“ portalam lakuga.lv sacejuse, ka dzīd jau nu mozu dīnu, i tys navarātu byut cytaižuok, kam vysi jai tyvuokī i apleicejī cylvāki bejuši cīši muzykali. “Maņ muzyka i dzīsme ir bejuse sūpluok jau nu pošys bārna kuojis. Munai mamai beja pīcys muosys i treis bruoli, i vysi beja muzykali! Var saceit, ka troki unikala saime, kam spieļuoja vysūs apleicejūs svātkūs, vītejim tyka taiseiti taidi koncerti!” tai prīcuojusēs Natālija.

Medņova beja Natālijis dzymtuo vīta, kur jei uzticeigi dzeivuojuse vysu laiku. Tī Natālija na tik izacēle ar dzīduošonu, tok ari ar lelū interesi par apleicejom dzīsmem, kas rakstureigys taišni Medņovys pusei. 1987. godā Medņovā tyka nūdybynuots etnografiskais ansamblis, bet piec diveju godu, 1989. godā, Natālija palykuse par juo vadeituoju. I nu tuos šaļts Natālija beja namaineiga ansambļa vadeituoja da 2017. goda. Gondreiž 30 godu gūdam nūvadeits ansamblis, teikūt pi lelu panuokumu, apbraukojūt vysu Latveju i saturūt tik ilgu laiku kūpā apleicejuos dzīduotuojis.

Vaira par dzīduotuojis dzeivis stuostu i dzīsmei veļteitū myužu var izzynuot Bolvu regiona kulturviesturis datu bazē ITE i tradicionalajai muzykai Latvejā veļteitajā, 2008. godā publicātajā izdavumā “Medņevas dziedātājas” (sastateituoja i zynuotnyskuo redaktore Anda Beitāne). Sova tūlaik pošys raksteituo dzeivis stuosta nūslāgumā Natālija sacejuse: “Ar sovu dzeivi asu apmīrynuota. Asu sasnāguse vysu, kū gribiejuse. [..] Ansamblis ir sajiems Lelū folklorys bolvu “Goda lobuokais etnografiskais ansamblis”. Poša asu sajāmuse myuža stipendeju. Kū vēļ vaira varātu gribēt? Lyudzu tik Dīveņu, kab dūtu veseleibys.” 2024. gods pavasarī Natālija Smuška sajēme folklorys bolvu “Austras koks” par myuža īguļdejumu tautys tradiceju i nūvoda kulturtelpys uzturiešonā i nūdūšonā cytom paaudzem.

Video nu Rutys Cibulis personeiguo arhiva: Tradicionaluos dzīduošonys meistardarbneicts Rekovā 2005. godā – Natālija Smuška kūpā ar Medņovys etnografiskuo ansambļa dzīduotuojom i meistardarbneicys dalinīkim.

Video: Natālija Smuška i Medņovys etnografiskais ansamblis Latvejis Nacionaluos bibliotekys Muokslys i muzykys centra skaņu īrokstu studejā 2015. godā. Latvīšu folklorys kruotivis etnografiskūs ansambļu īrokstu kolekceja. Vysys Medņovys etnografiskuo ansambļa dzīsmis var apsavērt ITE.

Niu Natālijis Smuškys vuiceituos dzīsmis turpynoj i turpynuos skanēt naviņ Medņovā, bet i cytur. Jaunuos versejuos juos skaņ ari folklorys kūpys “Upīte” izpiļdejumā. Video: folklorys kūpys “Upīte” verseja Natālijis Smuškys dzīsmei “Dads ar buobu”.

Portals lakuga.lv izsoka vysa leluokū leidzjiuteibu dzīduotuojis saimei, tyvynīkim i leidza dzīduotuojim!