Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 8. augustā, Kruoslovā nūtiks XXI Latgolys nūvoda senioru dzīšmu i deju festivals “Latgale skan Krāslavā”. Itei nūtikšona kasgadeji kūpā puļcej senioru kolektivus nu vysys Latgolys.

Kotru godu festivala nūtikšonys vīta mainuos, i tuos izvieli īzeimej eipaša nūtikšona – karūga nūdūšona jaunajim organizatorim. Pārņ Ludzā festivala karūgs tyka nūdūts Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibai, kur pyrma vairuoku godu beja leidzeiga formata pasuokums, tok taišni itaids vēļ nav bejs. Itūreiz karūgs nu Kruoslovys ceļuos iz Rēzeknis nūvodu, kur jau cytugod otkon seniori saīs kūpā, lai dzīduotu, doncuotu i sveiteitu sasatikšonu.

Suokumā festivala dalinīku skaits sasnēdze 1300 cylvāku no vysys Latgolys, tok niu vysaidu īmesļu deļ tys varātu byut mozuoks, tok taipat īvārojams. Kruoslovys kulturys noma kulturys projektu specialiste i ituo pasuokuma kolektivu kontaktpersona Sarmeite Subatoviča Latgolys seniorus viertej kai aktivuokū Latgolys dzeivuotuoju grupu: “Mes apbreinojam jūs gribiešonu i variešonu. Jī ar leluokū prīcu tū dora – brauc iz pasuokumim i koncertim, sasalosa iz mieginuojumim. Par pīmāru, ka myusu Kruoslovys Eiropys deju kolektivam “Labvakar” byutu vareiba kotru nedeļu braukt iz koncertim, jī brauktu ari.”

Pasuokumā pīsadola folklorys kūpys, etnografiskī ansambli, vokalī ansambli, kori, tautys deju kolektivi, ari mozuokumtauteibu kolektivi i Eiropys deju – damu i linejdeju – kolektivi. Kai stuosta Sarmeite, tod latgalīšu volūda koncertā puorsvorā izskaņ folklorys kūpu i etnografiskūs ansambļu prīšknasumūs, taipat atkluošonā teik dzīduota dzīsme “Pi Dīveņa gari goldi”.

Pasuokuma dīna suoksīs ar kolektivu mieginuojumim, bet svineigi tiks atkluota ar dīvakolpuojumu Kruoslovys sv. Ludvika Romys katuoļu bazneicā, piec tam sekuos kruošnis svātku guojīņs nu Kruoslovys piļs kompleksa, kur kotrys izruodeis sovus tārpus, bet vokorā Kruoslovys estradē izskanēs festivala koncerts “Latgale skan Krāslavā”. Taipat svātku nūslāgumā paradzāta ļusteiga zaļumballe ar dzīduotuoju Juri Ostrovski i saksofonistu Romānu Saikovski, kur sevkurs aicynuots doncuot i baudeit byušonu kūpā.