Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kulturys noms, kulturys centrys ci klubs – naatkareigi nu apzeimiejuma tei bejuse cylvāku sasatikšonys vīta, pogosta voi apleicīnis centrys, kur puorrunuot aktualuokūs vaicuojumus, atsapyust piec garys dorba dīnys i pīdzeivuot pa kaidai kulturys nūtikšonai. Rokstu serejā par Latgolys kulturys nomim drupeit paceļuosim pa regionu – apsavērsim vairuokus kulturys nomus, raudzeisim saprast, voi i kai myusu dīnuos ir transformiejusēs tūs lūma i kaidu kulturys nomu byušonu iz prīšku saredz niulejī kulturys dzeivis organizatori. Itūreiz gastejom zīmeļnīcyskajūs Bolvūs, kur piļsātys kulturys dzeive puļsej Bolvu Kulturys i atpyutys centrā, kas ir tuo direktoris Ditys Niperis puorziņā.

Bolvu nūvoda Kulturys i atpyutys centru Dita Nipere voda tik trešū godu. Sovpus ar pasuokumu organiziešonu i kulturys dzeivi jei ir saisteita jau seņ, kam īprīšk dorbuojusēs kai pasuokumu organizatore Bolvu jaunīšu centrā. Bolvu Kulturys i atpyutys centram (Bolvu KAC) ir cīši daudzi funkceju, nu ituo gods Ditys pīnuokumūs kluotyn daguojuse ari metodiskuo funkceja, kas nūzeimoj, ka niu juos atbiļdeibā ir ari vysaidu tuoluokizgleiteibys pasuokumu, seminaru i pīredzis apmaiņu organiziešona vysim Bolvu nūvoda kulturys darbinīkim. Bolvu KAC puorvaļdeibā ir deveni cyti mozī kulturys nomi, sovpus Viļakys Kulturys noms atseviški atbiļd taišni par vysim pīrūbeža kulturys nomim (izjamūt Namaterialuos kulturys montuojuma centru “Upīte”, kas ir atseviška kulturtelpa).

Multifunkcionals centrys i tuo plotuos īspiejis

Dita skaidroj, ka juos atbiļdeiba ir raudzeit vaira pīduovuot profesionalu muokslu i muzyku. Vys jei ari pastreipoj, ka Bolvu KAC nav koncertzāle, tok multifunkcionals centrys. “Nui, mes asam jauni i moderni, varim uzjimt vysaida veida muokslinīkus, nūzaru puorstuovus i profesionaļu nūtikšonys. Myusu kulturys noma pamats ir stypri i profesionali amatermuokslys kolektivi, kuri regulari sasnādz augstuokuos pakuopis Latvejā,” lapnojās Dita. Jei ari darunoj: “Grybātūs ticēt, ka ar laiku atīs lobuoka izpratne, ka kolektivu vadeituoji nav sovu hobeju pošrealizātuoji, ari jim ir vajadzeigs pošvaļdeibys atbolsts, kab varātu īt iz arviņ lobuokim profesionalim snāgumim.” Vēļ jei pastreipoj, ka Bolvu KAC ir vīta, kas vīnoj vysus i ir paradzāta deļ vysu. Jei ari soka, ka koncertzāle ite nimoz nabyutu vajadzeiga, kam taidys ir Olyuksnā i Rēzeknē, deļtuo ir labi, ka ite ir centrys, kurā var nūtikt vysaiduoka veida pasuokumi. “Suocūt struoduot, beja gryuši apgiut, cik daudzi i dažaidūs vierzīņūs itys centrys struodoj. Tok niu, kod jau asu nadaudz īsastruoduojuse, ka maņ kaids soka, ka ite juobyut tikai koncertzālei, es stuovu preteimā i soku, ka myusu pamats ir styprī amatermuokslys kolektivi, jī ir myusu prioritate. Noms jau nav vīnkuorši ceļtne, tī ir cylvāki, kas tū pīpylda.”

Maineiguos tradicejis i kulturys nūtikšonys

Dita Nipere stuosta, ka, parunojūt ar kolegim Olyuksnā ci Guļbinē, ir radzams, ka piļsātu mārūgā ir pagaisuse tradiceja svieteit godskuortu svātkus, kai Leldīni voi Juoņa dīnu, ituos tradicejis Vydzemis piļsātuos sasaglobuojušys tik pogostu leiminī. Sovpus Bolvūs ituos tradicejis ir dzeivys i godskuortu svātki ir naatjamama kulturys nūtikšonu daļa.

Dita stuosta, ka Bolvūs tryukst pasuokumu jaunīšu auditorejai, deļtuo itūgod pyrmū reizi tyka organizāts jaunīšu festivals “Manifests”, kura izveidē rūku dalyka ari poši jaunīši. Ideja organizēt taidu pasuokumu guojuse nu pošys Ditys, jei uzrunuojuse Jaunīšu dūmi, kuri lobpruot pīsaslāguši eistynuošonai i paplašynuojuši īsaisteituos pusis, uzaicynojūt ari jaunīšu centru, sporta centru i breivpruoteigūs. Dīvamžāļ festivala laiks sakryta ar lelū vosorys vātru, deļtuo daļu aktivitašu daguoja atceļt, bet iz koncertu, kur uzastuoja “Latgalīšu reps”, saguoja vysā moz cylvāku, kam vīnkuorši beistejuos izīt uorā. Niu teik plānuota sasatikšona ar jaunū Jaunīšu dūmis sastuovu, kab saprast, voi taidu nūtikšonu byutu vārts organizēt ari cytugod.

Vēļ Dita pastreipoj, ka, organizejūt nūtikšonys, jei vysleidz dagrīž viereibu tūs kvalitatei, tok ari rauga piec vareibys īsaisteit “sovejūs” ci ļauds, kuri īt nu Bolvu nūvoda. Jei soka, ka daudzi Bolvu Muzykys školys absolventi niu ir profesionali vysaidu jūmu muziki. Sovpus, ka pasuokumā uzastuoj kaids nu baļvinīšu, ari vītejim ir leluoka iņterese atīt. Tok, par pīmāru, pajimt kaidu mozuok zynomu grupu nu Rēzeknis voi cytys piļsātys naasūt jāgys, kam cylvāki vīnkuorši naīs.

Kab izdzeivuot, juostyprynoj sadarbeibys

“Bolvu KAC kai lelajam centram varbyut nav tik svareigi, tok mozajim namenim ir cīši svareigi sasadorbuot ar sovom bibliotekom, vītejū školu i sevkuru cytu īstuodi, kas ir tī iz vītys, kam cytaiži vīns pats nameņš myusu dīnuos vaira navar pastuovēt. Tī pat nav diveju dūmu, ka vysim ir juosasadūd rūkuos. Deļtam ari mozajuos vītuos kūpīnys ir stypruokys. Bolvi poši par sevi ir personeiba, i tū kūpeibys sajiutu piļsātā ir drupeit gryušuok dabuot. Cytugod Bolvu piļsāta svieteis 99 godus i gataveisimēs symtgadei, cereju, ka tod vys mes spēsim vysi sasadūt rūkuos i eistyn skaisti nūsvinēt.” Dita ari darunoj, ka naseņ piļsātai izstruoduota jauna kulturys i turysma strategeja, jei līk cereibys, ka ari caur tū sasaveis kūpā vysaidys jūmys i pi kulturys tiks dasaisteitys ari sportiskys aktivitatis.

Ļaut dareit pošim

“Ka kaidā vītā ir stypra kūpīna, kas nūdybynoj bīdreibu, tod jī poši ari nūsoka sovys aktivitatis, jī satur kūpā vītejūs dzeivuotuojus i saprūt, kas tim ir vajadzeigs,” tai Dita, kura paskaidroj, ka ībrauciejs nu molys ci pasuokumu organizators, kurs pats naīt nu tuos kūpīnys, īspiejams, atvess kaidu koncertu, nūorganizēs pasuokumu, kurs, pa jam, byutu interesants i vajadzeigs, tok tys nanūzeimoj, ka tū pošu vajag ari vītejim. “Ka mozajā tautys nomā nav konkreta vadeituoja, lobuokais variants ir atdūt tū vītejai bīdreibai voi kūpīnai, kuri vysulobuok zynuos, kas cylvākim ir vajadzeigs,” tai Dita, kura ari īdūd atškireigus Bolvu nūvoda pīmārus. “Mums ir Bierzkaļnis pogosta pakolpuojumu centrys, kurs atsarūn sešu kilometru attuolumā nu Bolvu, tī mes aizvadam i nūdrūsynojam “mobilū” kulturu. Sovpus tīpat sūpluok ir Rubynu tautys noms, kurā dorbojās sova kūpīna aptyvai desmit cylvāku sastuovā. Mes jūs atbolstom, i jī poši organizej sovys nūtikšonys. Paļdis dīvam, ka vēļ ir cylvāki, kuri poši grib dareit!”

Izkuopt nu komforta zonys

Vaicuota par tū, voi iz prīšku Bolvu nūvodā teik plānuots apvīnuot kulturys nomus, Dita pīzeist, ka vys jau ar laiku tiks nūtiks. “Leidzeigi jau niu ir kai Olyuksnys, tai Guļbinis pusē. Runojūt gūdeigi, es radzu, ka itys modeļs var struoduot. Zynoms, suokumā tys var byut sarežgeitai, kam vajag nadaudz izkuopt nu pīrostuos komforta zonys, saprūtams, ka struoduot vīnā kulturys nomā ir daudz vīgļuok, nakai divejūs. Tok, kai jau saceju, ir cīši byutiski, kab vadeituojam byutu sadarbeiba ar vītejom kūpīnom. Ka ir vajadzeiba, es ari poša varu koordinēt i menedžēt mozuo kulturys noma dorbu, tok, ka redziešu, ka tī bez mane ir kaids spieceiguoks cylvāks voi bīdreiba, kura lobuok zyna vītejūs procesus, es lobuok izavieleju jūs atbaļsteit i ļaut jim pošim dareit. Es tikai tai radzu pastuoviešonys īspiejis iz prīšku i skaitu, ka nivīnu mozū kulturys nameņu nadreikst pavysam aizslēgt. Vysod ir juovaicoj kaidi rysynuojumi, kab noms palyktu attaiseits i daīmams. Kultura ir vīna nu cylvāka napīcīšameibu, mes navarim dzeivuot tikai ar maizi. Tys byutu juosaprūt sevkuram kulturys darbīkam, ka mes asam tī, kuri ari daleji nūsoka cytu cylvāku mentalū stuovūkli. Ir svareigi snēgt taidu pīduovuojumu, kab cylvāks varātu dabuot pozitivys emocejis, tok taipoš pasuokumam ir juobyut ar jāgu, kab byutu, kū izviertēt, par kū padūmuot.” Vēļ jei pastreipoj, ka kulturys noms ir vīna nu tūs vītu, kas veicynoj pīdareibys sajiutu, vīta, kur var vuiceitīs tautys daņčus, senejuokys omotu prašmis. “Ka mes poši ituo nadareisim, nivīns cyts napaleidzēs. Apvīnuot nomus var, tok slēgt – nikaidā gadīnī,” Dita ir styngra sovā nūstuojā.

Kotrā vītā sovys sovpateibys

Dita soka, ka latgaliski jai vysubīžuok saīt runuot, izbraucūt nu Bolvu, sovys dzymtys sātā i apleicīnē. Jei stuosta, ka Bolvu piļsātys īluos latgalīšu volūda ir dzierdama vysai reši, baļvinīši asūt zīmeļnīki ar sovom sovpateibom. Baļvinīši vys vēļ ir sovys identitatis mekliejumūs, kam eisti nadaskaita sevi na pi vydzemnīku, na pi latgalīšu, sovpus Bolvu nūvodā ir styprys latgalīšu kūpīnys, deļtuo Dita soka, ka kūpumā latgaliskuos kulturys i volūdys vaicuojumi ite nav sveši.

Vys pošūs Bolvūs pasuokumūs latgalīšu volūda skaņ reši. Dita pīmiņ, ka īprīškejuo gods vosorys festivalu, kur daļa muokslinīku runuojuši latgaliski, i jau tod vītejim tys na cīši asūt patics.

Vaicuota par pošvaļdeibys ideju atsasaceit nu sova veida zeimyna “Zīmeļlatgola”, Dita skaita, ka nu tuo navajadzātu īt paceli. “Ite jau leluoka suope ir par tū, ka itymā nūsaukumā pagaist “Bolvi”. Tys laikam aizasuoce pārnejuo gods “Boņukā” (Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” – L.S.), kur Bolvu Muzykys školys bārni atkluoja pasuokumu, Bolvu nūvoda Semenovys sīvys sēdēja iz skotivis i papyldynuoja pasuokuma stuostu, nu Bolvu pusis beja myuža īguļdejuma bolva Rutai Cibulei, tok poši Bolvi nikur naizskanēja, tys beja drupeit suopeigai. Deļtuo ari ir tei gribiešona nadaudz atīt nu Zīmeļlatgolys nūsaukuma. Asam, kas asam, i īmam, nu kurīnis īmam, vajag uzturēt balansu i saprast, kurā vītā kuru kartu pareizuok izspēlēt.”

Īspiejams, drupeit biedeigs stuosts ir par baļvinīšim i ballem: “Ka iz estradi vēļ koč cik cylvāku sasalosa, tod iz balli KAC cylvāki eistyn naīt. Prūtams, ari nūvodā ir dažys vītys, kur ļauds brauc iz ballem, tok ari tī var redzēt tendenci, ka īšona iz ballem vaira nav vīns nu atpyutys veidu. Jaunīši, kuri ir aktivi, īsasaista vysaiduokūs kolektivus, caur tim brauc iz dažaidim sadraudzeibys vokorim, i jim ar tū ir gona, deļtuo es paradzu, ka balle kai tradiceja vysai dreiži myus pamess pavysam.”

Dita pīzeist, ka kulturys nūtikšonys niu ir sovaidā situacejā – nu vīnys pusis, ļauds vaicoj i grib nazkuo jauna, otkon, kod ir nazkaids cytaižuoks pasuokums voi tuo formats, apmaklātuoju nav nimoz tik daudzi. “Atīs iz pasuokumu, kuru atpazeist, tok tymā pošā laikā vaicuos, parkū otkon tys pats, a iz jaunu nūtikšonu naatīs nimoz,” smaidūt stuosta Dita.

Bolvu KAC pasuokumi pamatā ir par moksu, taipoš ari nūvoda leiminī – sevkurs koncerts ar amaterkolektiva daleibu ir moksys. “Piec pošvaļdeibys cenruoža Bolvu KAC i nūvoda kulturys nomūs bez moksys ir vaļsts nūzeimis nūtikšonys i tradicionalī godskuortu svātki. Kod pasuokumi palyka par moksu, suokumā beja gryuši, cylvāki ratuok apmeklēja. Tok es skaitu, ka sevkurs dorbs ir juonūviertej, ari ka tei ir amatermuoksla. Maņ redzīs – ka nūtikšona ir bez moksys, tod cylvākam par reizi ari attīksme ir taida poša – tī jau nikuo nabyus, nav vārts apmeklēt.”

Regionā vysam juobyut augstuokajā leiminī

Bolvu KAC vadeituoja gūdeigi pīzeist, ka vysai bīži navar iz Bolvim atvest kaidus muokslinīkus ci nūtikšonys, kam kūpejuos izmoksys ir puoruok augstys. “Struodojūt ar vysim Latvejis producentim, maņ dīvamžāļ kotru reizi ir juovaicoj, cik moksuos kulturys produkts. Es cīši cereju, ka ar laiku atīs izpratne, ka pīrūbežā kultura ir juosubsidej. Tys ir vīneigais, kas mums ite palīk. Vairums mozūs školu tiuleņ byus slāgtys. Ka nabyus ari kulturys, kas tur kūpā tradiceju i kūpīnu, var saceit, ka tuos ir beigys. Lai cik prostai tys naskanātu – ite nauda vīnkuorši byutu juosvīž, jemit naudu i dorit, partū ka par itom mozajom olgom vēļ ir labi vyspuor atrast kaidu dareituoju. Ari maņ pošai Bolvu KAC stuov vakance, navar atrast darbinīku. Olga nav cīši lela, tok pīnuokumu vysā daudzi. Kab cylvāks izavālātu itū vītu dzeivuošonai voi koč apmekliešonai, ir juoizspielej koč kaidys kartys, ir juobyut īmesļam, deļkuo ite braukt. Atīmūt paceli nu kulturys, regionā vajadzātu byut lobim uorstim, profesionalim, deļ kurūs iz itīni brauktu ari nu cytu vītu, kam, par pīmāru, Reigā ir gara pīroksta rynda, a ite nav. Mehaniski apriekini ite nastruodoj – moz pīdzemdēja, varim slēgt slimneicu. Kaidi pasuokumi? Ka nav kur dzemdēt, nav kur struoduot i nav školu. Es vīnkuorši nasaprūtu, kai tū vaļstiskā leiminī ļauds nasaprūt. Ka ite byus stypri pakolpuojumi, stypri ļauds, tys byus īgivums na tikai pīrūbežai, tok vysai Latvejai.”

Foto galerejis autore Amanda Anusāne/portals lakuga.lv