Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2026. gods vosorā zīduotuoji Ilze Sīlis i Dāvids Hants nūdybynuojuši Valerejis Seilis (1891–1970) pīminis stipendeju, kab atbaļsteitu jaunūs pedagogus nu Latgolys. Obeji zīduotuoji dzeivoj ASV, Kalifornejā, i jau nu 2024. gods ir “Vītolu fonda” atbaļsteituoji i draugi. Pasasokūt jūs atbolstam, vysaiduos Latvejis augstškoluos studej desmit jaunīšu. Ari itū stipendeju jī uzticiejuši administrēt “Vītolu fondam”, viestej nūdybynuojums.

Sovu lāmumu dybynuot itū pīminis stipendeju Ilze Sīlis pamatoj: “Muns mierkis ir Valerejis Seilis tik lelū davumu Latvejis izgleiteibys laukā pīminēt, lai tys godu teciejumā natyktu damiersts. Tik daudzim jaunīšim jei davuse īrūsmi ceņstīs piec izgleiteibys. V. Seile seviški ryupiejuos par tryuceigūs školānu atbaļsteišonu. Juos atspaidu sajēme ari muns tāvs. Tikai pasasokūt Seilis snāgtajai paleidzeibai i atspaidam, jis, nasaverūt iz tryuceigajim saimis materialajim apstuoklim, varēja eistynuot sovu mierki i tikt par školuotuoju. Muns tāvs i ari muns krysttāvs Juoņs Klīdziejs maņ daudzi stuosteja par Valereju Seili. Jūs atmiņu roksti ir īlykti gruomotā par Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju institutu, kurū 1981. godā izdeve absolventu grupa kai pateiceibu institutam i direktrisei Valerejai Seilei. Ar itū stipendeju grybu gūdynuot Valerejis Seilis myuža dorbu, turpynojūt juos atspaidu jaunīšu ceņtīnim piec izgleiteibys.” Juopīmiņ, ka pārņ, 2025. godā, Ilze Sīlis dybynuoja ari Juoņa Klīdzieja pīminis stipendeju studentim nu Rēzeknis piļsātys i nūvoda. Vaira par tū ITE.

Valereja Seile ir vīna nu nūzeimeiguokūs 20. godu symta latgalīšu sabīdryskūs i kulturys darbineicu, publiciste, pedagoge i bibliografe. Pyrmuo sīvīte nu Latgolys, kas dabuojuse augstuokū izgleiteibu. Pīsadalejuse 1917. gods viesturyskuo Latgolys kongresa organiziešonā. Rēzeknis apriņka tautškolu inspektore, Latvejis Tautys padūmis i Satversmis sapuļcis lūcekle. 1917. godā dybynuojuse Latgalīšu školuotuoju savīneibu. Aktivi dorbuojusēs publicistikā. Rakstejuse i uzastuojuse ar runom i referatim par pedagogejis, volūdys i kulturys vaicuojumim. 1922. godā ījēme izgleiteibys ministra bīdris vītu, kas da tuo beja augstuokais latgalīšu sīvītis ījimtais omots Latvejis vaļdeibā. Nu 1923. da 1940. goda bejuse Daugovpiļs Vaļsts školuotuoju instituta direktore, kai ari pasnīdzieja. Juos vadeibā instituts palyka par vīnu nu nūzeimeiguokūs Latgolys pedagogiskūs i kulturys centru. 1940. godā padūmu okupacejis vara slēdze Daugovpiļs školuotuoju institutu. V. Seile turpynuoja struoduot izgleiteibys jūmā Rēzeknē. 1946. godā nu dorba Rēzeknis 3. vydsškolā atlaista kai komunistiskajai ideologejai nauztycama. Peņseja atjimta. Puorsacēle iz dzeivi Reigā, kur dzeivuoja da myuža gola. Apbolvuota ar Treju Zvaigžņu ordeni (1926) i Tāvzemis bolvu (1940).

2026./2027. studeju godā pyrmū Valerejis Seiles pīminis stipendeju sajēme jaunīte nu Daugovpiļs, Latvejis Universitatis suokumškolys školuotuoja studejis programys 1. kursa studente Laura Dambe. Sovā viestulē zīduotuojim Laura roksta: “Mani cīši uzrunuoja jiusu nūdybynuotuos stipendejis byuteiba, kam tei paradzāta pedagogim nu Latgolys. Munys saknis ir cīši saisteitys ar itū nūvodu, na tik partū, ka asu dzymuse Bolvūs, bet ari partū, ka Latgolā asu pavadejuse vysu sovu dzeivi. Piec studeju es nūteikti grybātu atsagrīzt Latgolā, kam apsazynoju, cik nūzeimeiga maņ ir muna dzymtuo vīta i sabīdreiba, kurā asu izauguse. Kai ari, palīkūt par školuotuoju, es grybu dūt īguļdejumu na tik bārnu izaugsmē, tok ari Latvejis izgleiteibys sistemā. Paļdis jums par uzticeibu, atspaidu i vareibu!”