Romualda Geikina izstuode „Skatiens atpakaļ” Latgolys Kulturviesturis muzejā
.
Izstuode „Skatiens atpakaļ” taiseita kai Romualda Geikina daiļradis retrospekceja. Golvonuo vīta muokslenīka daiļradē pīdar akvareļgleznīceibai. Nu 20. gs. 70. godu vyda Romualds Geikins ir Latvejis akvareļgleznīceibys izstuožu i Baltejis akvareļu triennalis pastuoveigs dalinīks.
.
Izstuodē radzami ari agrīnuo pūsma dorbi, kam rakstureigs mozs formats i kas radeiti vacmeistaru izskūptajā, tradicionalajā akvareļtehnikā ar pamatzeimiejumu. Puorsvorā tuos ir figuraluos kompozicejis ar filozofisku zamtekstu.
.
Svareiga vīta Romualda Geikina muokslā 20. gs. 70.-80. godūs pīdar oleja gleznīceibai, kū pakuopeniski nūmaina aizaraušona ar akrilu. Krīvu ikonys, Van Goga, Marka Šagala, Puovula Filinova daiļrade, kai ari Franča Kafkys paradoksalais pasauļs kolpoj par muokslenīka dorbu ideju i tālu olūtu.
.
20. gs. 80. godu suokuos muokslenīks plaši izmontoj jauktū tehniku, kurā sovpateigi apsavīnoj akvareļa i zeimuļa izteiksmeigums. Lela formata figuralajūs i ari abstraktajūs dorbūs Romualds Geikins ar tehniskim leidzeklim rauga dabuot niansātys kruosu puorejis ar viesrmys storojuma efektu. Nareši kompozicejis ir leidzeigys rebusam, i, kab tuos atšifrātu, vādzeiga erudiceja.
.
Muokslenīka daiļradis myužeiguos temys ir sakareibys storp dažaidim laikmatim, personeibys i sabīdreibys savstorpejuo komunikaceja, patriarhaluo paguotne, civilizacejis augli. Realizejūt sovu muokslenīciskū programu, Romualds Geikins pīsavierss pasauļa kulturys montuojumam, tīcūtīs sabalanseit formu i saturu.
.
Teksts: Ksenija Rudzīte
Muokslys muzeja „Rīgas Birža” Gleznīceibys kolekcejis globuotuoja
.
.
Romualds Geikins.
Dzims 1943. goda 10. decembrī Daugpilī, pūļu kolpuotuoju saimē.
1961. godā pabeidzs Daugpiļs 3. vydsškolu, 1963.-1966. g. vuicejīs Daugpiļs tāluotuoja muokslys studejā pi Vasileja Paršikova, 1966. g. vīnu mienesi vuicejīs LMA sagataveišonys kursūs pi Mihaila Korņecka. 1966.-1973. g. vuicejīs Latvejis Muokslys akademejis Gleznīceibys nūdaļā scenografejis specialitatē.
.
Struoduojs par nūformātuoju-muokslenīku kinoteatrūs i muokslys i nūvodpietnīceibys muzejā Daugpilī (1963-1966) i Reigys Medicinys institutā (1973-1982).
.
1973. g. uzrakstejs lugu „Boltais i malnais” (“Baltais un melnais”), kū Latvejis Leļļu teatrī īstudieja Puovuls Šenhofs.
.
Izstuodēs pīsadola nu 1967. g., Baltejis akvareļu triennalis dalinīks nu 1976. g., pīsadaliejs Starptautiskajā akvareļgleznīceibys izstuodē „The Baltic Way” (1987), Latvejis pūļu muokslenīku dorbu izstuodē Reigā i Varšavā (2002). 1979. g. īsastuojs Latvejis Muokslenīku savīneibā.
.
Sareikuojs vairuokys personalizstuodis Latvejā – Daugpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā (1972, 1984), Reigā, Zineibu nomā (niu Pareizticeigūs Krystus dzimšonys Reigys katedrale, 1982), Aizkrauklē (1984), Jiurmolys izstuožu zalā (1987), „Reigys galerejā” kūpā ar Henrihu Vorkalu (1992-1993), Cēsīs i uorzemēs – Lītovā (Kauņā), Pūlejā (Varšavā, Lodzā, Krakovā), Vuocejā (Bonnā, Bīlefeldē, Gelzenkirhenē) i c.
.
Dorbi atsarūn Vaļsts muokslys muzejā Reigā, Cāsu viesturis i muokslys muzejā, Daugpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā, kai ari privatkolekcejuos Lelbritanejā, Beļgejā, Vuocejā i ASV.
.
Izstuode atvārta:
Ūtrdiņ, trešdiņ, catūrtdiņ, pīktdiņ – 10:00-17:00
Sastdiņ – 10:00-16:00
Svātdiņ, pyrmudiņ – slāgta.
.
Īejis moksa: školānim i studentim Ls 0,20; pieaugušajim Ls 0,40; pyrmsškolys vacuma bārnim – breiva.
.
Informaceju sagatavieja:
Maija Upeniece,
Latgolys Kulturviesturis muzejs
.
Kartenis:
1. Romualds Geikins „Nepabeigtā darbība” 1973, audakls, olejs, 97×130 cm. A.Bondarenko foto
2. Romualds Geikins „Kompozīcija” 1981, kartons, akrils, 50 x 59,5 cm. A.Bondarenko foto
3. Romualds Geikins „Vējš” 1968, audakls, olejs, 62×73 cm . A.Bondarenko foto
4. Romualds Geikins „Vasaras beigas” 1984, papeirs, akvareļs, 23×49,5 cm. A.Bondarenko foto
.
