Izceļs Latgolys davumu Latvejis vaļstiskuma izveidē

Izceļs Latgolys davumu Latvejis vaļstiskuma izveidē

Latvijai 100 logo FIVakar vaļdeiba izskateja informativū ziņuojumu “Par Latgales kongresa simtgades pasākumu organizēšanu”. Latvejis vaļsts symtgadis svineibys nūtiks pīcu godu periodā nu 2017. da 2021. goda. Itymā kontekstā nūzeimeigu lūmu ījam ar Latgolu saisteitys nūtikšonys, kurūs centraluo ass ir Latgolys kongresa symtgadis pasuokumi ar golvonajom nūtikšonom Rēzeknē 2017. godā nu 1. da 7. maja i Daugovpilī 5. majā. Latgolys kongresa symtgadis pasuokumi ir paradzāti kai vīnys nu golvonajom symtgadis svineibu atkluošonys nūtikšonom, informej Kulturys ministreja.

Jau itūgod planavuotys vairuokys nūtikšonys ceļā iz Latgolys kongresa symtgadi. Īdybynuota Nikodema Rancāna bolva izcylūs pedagogu gūdynuošonai, Rēzeknis Tehnologeju akademeja sadarbeibā ar Latgalīšu kulturys bīdreibu suokuse pietnīceibys dorbu virtualuos spēlis izveidei bārnim i jaunīšim, goda beiguos Fraņča Kempa 140 godu pīmiņai tiks veļteita 9. Storptautyskuo latgalistikys konfereņce.

Latgolys kongresa symtgadis centralūs pasuokumu programys, kas nūtiks 2017. goda majā, golvonais viestejums ir Latgola vīnoj. Daudzveideigu pasuokumu ītvorūs tiks akcentāta Latgolys nūzeimeiba Latvejis vaļsts izveiduošonā i izcaltys Latgolys vierteibys.

Ar eipašu i boguotu kulturys programu tiks atzeimuota Latgolys kongresa symtgade. Svineibu ītvorūs nūtiks plenarsēde, kurymā tiks izvārtātys Latgolys atteisteibys teņdeņcis i snāgti ziņuojumi par vysaidu nūzaru sasnāgumim, i konfereņce, kuruos laikā tikts prezentāti jaunīgivumi pietnīceibys procesā i nūtiks zynuotniskuo diskuseja “1917. goda Rēzeknis kongresa viesturiskuo i juridiskuo nūzeime i lūma Latvejis vaļstiskumā i Satversmē”.

Kongresa symtgadis svineibu atkluošonys dīnā nūtiks dīvkolpuojums Rēzeknis Jezus Sirds katedralē ar kūpeigu svātku guojīni i Latgolys kongresa pīminis vītys atkluošonu. Reizē nūtiks ari 4. pasauļa latgalīšu saīts.

Nūzeimeigajai nūtikšonai par gūdu teik radeiti ari vairuoki jaundorbi. Tai, par pīmāru, VSIA “Latvijas Koncerti” veidoj koncertcyklu, kas nūtiks Latvejis nūvodu koncertzalūs vysaidūs godalaikūs 2017. i 2018. godā. Latgolys kocertizvadumu “Latgales zelts” veidoj Latgolys izceļsmis rodūšuo komanda i rodūši konsultativuo padūme. Kompozicejis pamatā ir Latgolys unikaluos kulturtelpys izceļšona, sapludynojūt vīnuotā muokslinīcyskā vasalumā katuoliskuos tradicejis i tradicionalū folkloru.

Latgolys kongresa symtgadis programā īkļauti vairuoki patriotismu styprynojūši pasuokumi, par pīmāru, spēle “Atceries Lāčplēšus. Jaunie Latgales sargi”, Storptautyskais militarūs orkestru festivals i Patriotiskūs dzīšmu festivals.

Sovukuort Daugovpilī paradzāta Mozuokumtauteibu dīna. Tuos laikā tiks akcentāts vysaidu tauteibu Latvejis dzeivuotuoju davums vysaiduos jūmuos, nu eipaši izceļūt rodūšūs sasnāgumus muokslā, muzykā, kino, dejā i cytur.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
7
Ūtr
16:00 Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Kengaroga filialbiblioteka
Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Kengaroga filialbiblioteka
May 7 @ 16:00 – 17:30
7. majā 16.00 stuņdēs RCB Kengaroga filialbiblioteka (Latgolys īlā 271A) aicynoj iz sasatikšonu ar Juri Cybuli. Jurs Cybuļs ir volūdnīks, tulkuotuojs, publicists i školuotuojs, kurs vaira nakai 40 godu pietej i kolekcionej ābecis. Jurs Cybuļs[...]
May
8
Tre
15:00 Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 15:00 – 16:30
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]