Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Par plastmasys buteļu i cytu dzierīņu īpakuojumu depozitu sistemys izveidi Latvejā jau tyka runuots 11. Saeimys laikā. Tok vys vēļ itei aktualuo problema nav atrysynuota Latvejā. Tei byutu īspieja Latvejis iedzeivuotuojim sajimt atleidzeibu, veikalā nūdūdūt plastmasys, stykla butelis i bļakys buņdžys.

Itaida sistema sekmeigi dorbojās Igaunejā i Leitovā, kai ari Skandinavejis vaļstīs. Apmeklejūt Suomeju, par tū puorsalīcynuoja žurnala “A12” radūšuo komanda. Tukšuos butelis var atgrīzt pret atleidzeibu vysūs veikalūs, pat patuolejūs cīmatūs pi Suomejis–Krīvejis rūbeža. Nivīnam puordeviejam vaicuojumi nasaroda, ka tik iz butelis ir nūruodeita konkretuo atgrīzšonys summa, respektivi, 30 ci 40 centi.

Latvejis gudruos golvys par tū vēļ lem. Koč ari 12. Saeima konceptuali atbaļsteja lykumprojektu par depozita sistemys izveidi, kas paradz izlītuota, atkuortuoti ci vīnu reizi lītojama dzierīņu īpakuojuma pījimšonu nu patārātuoja, juo škiruošonu, puorvoduošonu, globuošonu, puorstruodi ci regeneraceju, tok gola vuords byus juosoka 13. Saeimys deputatim. Ka vyss izadūs, plastmasys i stykla butelis, bļakys buņdžys pierciejs atpakaļ veikalā varēs nūdūt pret atleidzeibu nu 2020. gods. Iz depozita īpakuojuma etiketis byus speciala nūruode par ituos sistemys pīmāruošonu, kai tys ir obejuos Baltejis sābru vaļstīs i Skandinavejā. Sistemys pamataizdavums ir ryupētīs par apleicejū vidi. Plastmasys ūtrreizejuo puorstruode samazynoj klimata puormeju veicynūšūs gazu CO2 izmešus, kas ļaun sabīdreibai dzeivuot zaļuok.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.