Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Apreļa beiguos pyrmizruodi pīdzeivuos dokumentaluo filma “Laiki. Cylvāki. Volūda”, kas stuosteis par dažaidu politiskūs varu attīksmi pret latgaliskumu i latgalīšu volūdu.

Pylnmetražys dokumentaluo filma “Laiki. Cylvāki. Volūda” ir stuosts par klaidom i panuokumim, idealim i realitati, pošu latgalīšu ceņtīnim i svešūs varom. Tei aptver laika pūsmu nu Satversmis sapuļcis sasaukšonys 1920. godā leidz “Kolhoznīku kalendara” pādejam numeram latgaliski 1960. godā, paruodūt latgalīšu volūdys situaceju Latvejis Republikys demokratejis godūs, Kārļa Ulmaņa autoritaruo režima laikā, kai ari obeju okupacejis varu attīksmi pret latgalīšim i jūs volūdu. Filmys autoru stuostejumu i viesturiskūs kadrus papyldynoj ekspertu – volūdneicys Lidejis Leikumys, viesturnīku Valtera Ščerbinska i Henriha Soma i literata, publicista Valentina Lukaševiča komentari.

Filma veiduota popularzynuotniskā formatā. Tuos idejis autors ir uzjiemiejs, filantrops i Latvejis gūda konsuls ASV Pīters Aloizs Ragaušs, jis ari ir vīns nu filmys producentu. Sovukuort filmys režisors ir Arņs Slobožanins, kurs īprīkš veiduojs taidys filmys kai “Latgalīši Sibirī”, “Latgalīši Pīterpilī” i c. Filmys radūšajā komandā dorbuojās ari Guntis Rasims, Valentins Lykaševičš i Ivars Utināns.

“Dokumentaluo filma “Laiki. Cylvāki. Volūda” aptver 40 godus ilgu laika pūsmu. Taišni itymā laika pūsmā var rast daudzys atbiļdis ir vaicuojumim, parkū ar tevi, ar mani, ar puorejim latgalīšim ir nūtics taišni tai, kai ir nūtics. Parkū mes asam taišni tī, kur mes asam,”soka Arņs Slobožanins.

Itū filmu nabyus vīgli vērtīs, atzeist veiduotuoji, tei ir pīsuotynuota, daudzšķautnaina i skorba, pībylstūt, ka tū byutu juoredz kotram Latvejis īdzeivuotuojam, kab izprostu latgalīšu volūdys liktini i ari šudiņdīnys situaceju.

Filmys “Laiki. Cylvāki. Volūda” pyrmizruodis byus 25. aprelī Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS i 26. aprelī Šmakovkys muzejā Daugovpilī.