Niule izguojušuo Rūtys Kaminskys i Anitys Bisteris gruomota “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos” ir vīnpadsmytais siejums 2006. godā suoktajā kulturys montuojumam veļteitajā serejā “Mākslas pieminekļi Latvijā”, i ar jū nūsaslādz Latgolys kulturviesturiskuo nūvoda dīvnomu apskots, viesteits izdevnīceibys “Neputns” sātyslopā.

Dīvnomu aprokstūs par sevkuru dūtys izsmeļūšys viesturiskuos zinis i detalizāts ākys i juos īkuortuojuma aproksts, izceļūt informaceju par golvonajom arhitekturys i muokslys vierteibom. Dīvnomu aprokstūs ītvarta ari informaceja par godu gaitā muzejūs nūdūtajim i saglobuotajim bazneicu īkuortys prīškmatim, kai ari zudušajom sakralajom ceļtnem i jūs īkuortom, par kurom sasaglobuojs gona dokumentaluos i vizualuos informacejis. Sevkurys ceļtnis raksturuojumam pīvīnuota juos plāna shema, viesturiskī attāli i myusdīnu fotografejis.

Sakraluos arhitekturys i muokslys montuojuma jūmā itamā pietejumā apsavārtajā Latgolys teritorejā radzami izaceļ 18. godu symta montuojums. Tū aplīcynoj ceļtnis, kas 18. godu symta II pusē topušys i kai Viļnis baroka arhitekturys školai soveigi paraugi (Pasīnis katuoļu bazneica), i kai lokaluos kūka arhitekturys pīminekli (Malnovys katuoļu bazneica). Nūzeimeigs ir ari 19. godu symta Pīterburgys arhitektu īguļdejums pareizticeigūs bazneicu projektiešonā (Ludzys pareizticeigūs bazneica), kai ari vysaidu Pūlejis i Leitovys lītiški dekorativuos muokslys darbneicu 18.–20. godu symta dorbi.

Gruomotu papyldynoj izmontuotūs olūtu i literaturys saroksts, tekstā sastūpamūs arhitekturys, muokslys i bazneicys ritualu terminu vuordineica i personu ruodeituojs, ari teksta kūpsavylkums angļu i krīvu volūdā.

Da ituos gruomotys par Latgolu 2006. godā izguoja R. Kaminskys, A. Bisteris “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”, 2011. godā – “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes rajonā”, 2013. godā – “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Preiļu rajonā”, 2015. godā – “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Krāslavas rajonā”.