Maltys muzejā apsaverama Džeinys Gavaris gleznu izstuode

Maltys muzejā apsaverama Džeinys Gavaris gleznu izstuode

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Da 30. juņa Maltys viesturis muzejā var apsavērt dzīsmineicys, gleznuotuojis i dzejneicys Džeinys Gavaris gleznu izstuodi “Mantojums”, informej muzeja puorstuove Jana Indričāne.

Poša Džeina Gavare stuosta: “Izstuode ir kai turpynuojums viestei par mīlesteibu. Izstuode ir par tū, kuo „pādūs” mes īmam. Kas ir tuos saknis, kas myus kai tautu kūpā tur? Nu kuo mes asam smālušīs gora gudreibys, pamatvierteibys? Ka ciļviece suoc īt pūsta ceļu, tys nūzeimoj tik tū, ka kaidai nu paaudžu jau ir sadroguots itys vierteibu „mugorkauļs”, kas ir saturiejs saimis, kas ir saturiejs dvēselis, kas guojušys itamā zemē byut vīnuotā vasalumā. Mums ir juoatguodoj sovys sirds lelums, sova gora spāks. Ka pamats ir pagaiss, tod tys ir juoatjaunoj, kab mes varātu turpynuotīs myusu bārnūs i bārnu bārnūs, partū rodom tū, kū grybātu pīdzeivuot, i dūmuos atdūmam gūdu sovim seņčim.”

Izstuodē apsaveramys 10 gleznys ar spieceigu i emocionalu viestejumu, jau tūs nūsaukumi īlīk vuordūs izstuodis byuteibu: „Mīlestība. Mūžība”; „Ģimene. Nāc saimē”; „Maize. Ceļš”; „Sākotne”; „Mantojums”; „Barotāja”; „Cerība”; „Svētība”; „Pamats. Arājs”; „Daile”. Ekspoziceju papyldynoj muokslineicys veira Jura Gavara taiseitī klugu pynumi: šyupeļs, maizis kaste, skaline, kas simboliski papyldynoj i pastreipoj izstuodis ideju – montuojums.

Džeinys Gavaris glezna nu izstuodis. Kartenis autore: Jana Indričāne

Muokslineicys gleznys izstoroj gaišumu, tuos ir emocionali dvēselis atspeidīni, kas sakņojās seņču tradicejuos, bierneibys atmiņuos i dzeivis pīredzē. Kotrys paaudzis montuojums var byut cytaids, tok muokslineica sovūs gleznu sižetūs pīsavierš taidom vierteibom, kas, īmūt cauri laikam, palīk namaineigys. Tuos ir mīlesteiba, saime, bārni, cylvāka vīnuoteiba ar dobu, zynuošonys, vierteibys i omota prasmis, kas teik puormontuotys nu paaudzis paaudzē. Izstuode ir kai kruosu i tālu pīsuotynuots ceļuojums, kai īskots bejušajā, tok tymā pošā laikā itī tāli ir uorpus laika i telpys, tī ir universali i uzrunoj kotru skateituoju: veirs i sīva, sīvīte gaideibuos, muote i tāvs ar bārnim, muote i meita, vactāvs ar mozbārnu, tāvs-oruojs, muote-slaucieja, tāvs-amatnīks.

Muzeju nakts laikā, 14. majā, 20.00 stuņdēs Džeina Gavare muzicēs Maltys viesturis muzeja pogolmā, kur izskanēs juos koncertprograma “Atnākot, nesiet gaismu, aizejot, atstājiet gaismu…”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
7
Ūtr
16:00 Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Kengaroga filialbiblioteka
Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Kengaroga filialbiblioteka
May 7 @ 16:00 – 17:30
7. majā 16.00 stuņdēs RCB Kengaroga filialbiblioteka (Latgolys īlā 271A) aicynoj iz sasatikšonu ar Juri Cybuli. Jurs Cybuļs ir volūdnīks, tulkuotuojs, publicists i školuotuojs, kurs vaira nakai 40 godu pietej i kolekcionej ābecis. Jurs Cybuļs[...]
May
8
Tre
15:00 Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 15:00 – 16:30
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]