Latgolys viestnīceibys “Gors” jubilejā pyrmatskaņuos dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”

Latgolys viestnīceibys “Gors” jubilejā pyrmatskaņuos dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

29. aprelī Latgolys viestnīceiba “Gors” aicynoj iz desmit godu jubilejis pasuokumu cykla “10 kā 1” nūtikšonu – pyrmatskaņuojumu dzīšmuspēlei latgaliski “Trasuns. Fabulas”, kas ir pīcu komponistu – Platona Buravicka, Oresta Silabrieža, Ievys Paršys, Sniedzis Praulinis i Ernesta Mediņa – muzykalais jaundorbs, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa.

Dzīšmuspēle ir jauns, muzykali skotivisks dorbs latgalīšu volūdā, kas radeits, īsadvasmojūt nu Fraņča Trasuna fabulu. Itys jaundorbs sovā ziņā atsauc atmiņā pyrma desmit godu koncertzālis atkluošonys koncertūs pyrmatskaņuotū dzīšmuspēli “Ķēniņmeita. Latgales pasaka”. Izruodis muzykys materialu veidoj pīci komponisti – Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa i Ernests Mediņš, kuri reizē byus ari sovu jaundorbu izpiļdeituoji. Jaundorbu atskaņuojumā pīsadaleis Rēzeknis kamerorkestra muziki, J. Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolys kora grupa, Rēzeknis Tautys teatra akters Aldis Leidums. Muzykali teatralū darbeibu vadeis dirigents Juoņs Stafeckis i režisore Inese Mičule. Dzīšmuspēlis scenografe Ieva Kauliņa skotivis īkuortuojumam izmontuos muokslineicys Ivetys Vaivodis Latgolā radeituos fotografejis.

Pyrma vaira nakai symtu godu Fraņcs Trasuns sovuos fabuluos ciļvieciskuos vuojeibys apraksteja ar humoru i sirds mīlesteibu, kai bierniškeigai i naivi, tai osai i dzieleigai. Dzīšmuspēlē “Trasuns. Fabulas” izdzīduos i izspielēs myusu “mozuo cylvāka” vuojeibys – greizsirdeiba, cītsirdeiba, aprūbežuoteiba, olkateiba, nanūvīdeiba. Cik mes poši asam drūsmeigi pasavērt acīs sovom vuojeibom? Vai ir nūceja, ka paliksim lobuoki?

Runojūt par izvadumu, režisore Inese Mičule soka: “Latgalīša puorlīceiba, ospruoteiba i nūdūma spāks ir pošsaprūtama i grūda paruodeiba kai akmiņs, kurs godu godim stuov labeibys lauka molā. Fraņča Trasuna pamastais montuojums ir dzeivs, sasīts jau ituos šaļts laikmata sajiutā. Sirds gudram padūmam vacums naeksistej. Golvonais ir laiks, kurā tys teik pamaneits i kurā tam teik īdūta skaņa. Ar humoru i sirds mīlesteibu – izdzīduosim i izspielēsim vaira nakai pyrma symtu godu Trasuna fabuluos dabiskai sapludynuotū kūpejū pasauļa nūskaņu ar kotrā cylvākā asūšū tykumu i natykumu, kab gaiši palīk ari pošā klusuokajā īškīnis nūstyurī.”

Latgolys viestnīceibys “Gors” jubilejis svineibu pasuokumu cykla “10 kā 1” kulminaceja ir gaidoma 13. majā koncertprogramā “Saldi rūgti mūžīgais”, kur iz Leluos zālis skotivis puļcēsīs Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris, Vaļsts Akademiskais kors “Latvija” i dirigents Andris Puoga (Poga), kas ir koncertzālis ilggadeji draugi. 20. majā koncertizvadumā “Ziedonis” varēs sasatikt ar Renāru Kauperu, Jāni Strazdiņu, Latvejis Radejis kori i dirigentu Sigvardu Kļavu, kab izdzīduotu Imanta Kalniņa dzīsmis ar Imanta Zieduoņa (Ziedoņa) dzeju, kā ari byut Zieduoņa dzejūļūs i poša autora bolsa īskaņuotuos puordūmuos. Jubilejis pasuokumu cykls tiks nūslāgts 27. majā, sasasateikūt dobā, muzykalā leidzdaleibys izruodē “Visi putni skaisti dzied”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]
12:00 Boltuo goldauta svātki @ Bolvu kulturys i atpyutys centra laukums
Boltuo goldauta svātki @ Bolvu kulturys i atpyutys centra laukums
May 4 @ 12:00 – 14:00
Boltuo goldauta svātki @ Bolvu kulturys i atpyutys centra laukums