Viļānūs pyrmizruodi pīdzeivuos animacejis kina “Vydsmuižys Annužys acim”

Viļānūs pyrmizruodi pīdzeivuos animacejis kina “Vydsmuižys Annužys acim”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Viļānu Muzykys i muokslys škola i Latgolys Etnografiskuo viestnīceiba 11. novembrī 17.00 stuņdēs sevkuru interesentu īlyudz iz animacejis kinys “Vydsmuižys Annužys acim” pyrmizruodi Viļānu Kulturys nomā. Jaunizveiduotuo kina daleji byus kai animacejis, daleji kai akterkina, jo atseviški kadri byus ari ar školys audzieknim, stuosta Viļānu Muzykys i muokslys školys direktore Inta Brence.

Viļānu Muzykys i muokslys školā kinys tapšonys laikā nūtyka vysaiduoku veidu rodūšuos darbneicys bārnim, tymā skaitā gleznuošonys, runuošonys, skaņdoru i cytys. Itūšaļt darbneicu dorbs ir nūstuojs i niu nūteik kinys montažys dorbi, kurus veic uzjāmums SIA “Animlab” Mārtiņa Veļa vadeibā. “Tys byus stuosts par latgalīšu tautys tārpim, volūdu i dzīsmem. Pa munam, kai vēļ lobuok sagaideit vaļsts svātkus, kai paruodūt, ka Viļānu bārni gūdoj sovu apleicīni, sovu volūdu i vaļsti,” stuosta školys direktore Inta Brence.

Jei ari pīzeist, ka kinys izveidis process nimoz nabeja vīglys, partū ka daudz kas topa improvizacejis veidā i tyka salykts kūpā kai mozaika. “Pi vysa tuo, beja cīši svareigi ari īvāruot etnografiskuo tārpa niansis, nu kurūs navarēja atsakuopt,” dasoka Inta.

Sovpus kai stuosta animacejis kinys idejis autore i Latgolys etnografiskuos viestnīceibys puorstuove Iveta Seimanova, dūma par taidu kinu roduos pyrma gods, Latvejis kulturys viestnīku braucīņa iz Briseli laikā, kur vīnuvīt sasatyka vairuokys Latvejis kulturys viestneicys. “Itymā projektā ir īsaisteiti vairuoki Latvejis kulturys viestnīki – animatore Dace Liepa, Viļānu Muzykys i muokslys školys direktore Inta Brence, profesionala tulce Evita Lisovska. Interesanta ir ari kinys izbyuve, kur akteri etnografiskajūs tautys tārpūs sasateik ar animacejis pasauli, kur etnografiskī prīškmati i zynuošonys ir kūpā ar zeimātim tālim. Kina ir informativi boguota, tok reizē vīgla, byus interesanta na tik bārnim, tok izzynūša ari pīaugušajim.” Iveta ari stuosta, ka fiļmiešonys process deļ bārnu beja vasals nūtykums, partū ka fiļmiešona daleji nūtyka ari Jiurmolys Breivdobys muzejā i ari Jiurmolys Muokslys i muzykys školā. Saīt, ka vīnā kinā simboliski sasateikt divejis muokslys i muzykys školys – Jiurmolys i Viļānu.

“Tys ir breineigs veids, kai radeit bārnūs interesi par sovu tautys tārpu i sovom tradicejom, ar tautys tārpu jau nivīns napīdzymst, tuos ir zynuošonys i pīredze, kū mes īsavuicom laika gaitā. Itū animacejis kinu varātu skaiteit par pyrmū sūli ceļā iz sovu tautys tārpu, partū ka car tū snīdzam informaceju par tautys tārpa komplektiešonu i kulturalu nosuošonu, taipoš ari par tautys tārpa izgataveišonu, suocūt jau nu vuškenis nūcierpšonys i dīgu sagataveišonys. Tautys tārpa komplektiešona ir atruodeita iz Vydsmuižys tautys tārpa bāzis, tok par kulturu mes runojam vyspuorejā leiminī,” pastreipoj Iveta Seimanova.

Animacejis kinys “Vydsmuižys Annužys acim” pyrmizruode gaidoma Viļānu Kulturys nomā 11. novembrī 17.00 stuņdēs. Kab iz prīšku Vysdmuižys Annuža varātu ceļuot pa pasauli kūpā ar Latgolys etnografiskuos viestnīceibys leļu izstuodi “Lobs ar lobu sasatyka”, kinā runuos latgaliski, tok byus sagatavuoti ari titri divejuos volūduos – latvīšu i angļu.

Ari da šam Viļanu Muzykys i muokslys školā ir sataiseitys vairuokys animacejis kinys, kuru autori i izstruoduotuoji pamatā ir školys audziekni. Kinys var nūsavērt ITE.

Fotogalereja: animacejis kinys “Vydsmuižys Annužys acim” tapšonys process. Latgolys etnografiskuos viestnīceibys foto.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]