Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ari Daugovpilī ir dzeivys Latgolys tradicionaluos kulturys vierteibys, kurys jau deveitū godu piec kuortys teik aktualizātys projektā “Latgales folkloras skola”. Projekta gaitā sevkuram interesentam ir vareiba pīsadaleit vysaiduos meistarklasēs i nūdarbeibuos, kurūs mierkis ir Latgolys kulturvidis, vierteibu i tradiceju saglobuošona i atteisteiba.

Pyrmū reizi Latgolys folklorys školys nūdarbeibys nūtyka tuolajā 2014. godā, kod, pasasokūt Latgolys kulturys programys atbolstam, tyka organizātys vairuokys nūdarbeibys. Kai stuosta vīna nu Latgolys folklorys školys idejis autoru Sarmeite Teivāne, itūs godu laikā organizātuos nūdarbeibys ir apmekliejuši interesenti nu vysys Latgolys, tymā skaitā Viļakys, Dagdys, Leivuona, Rēzeknis, prūtams, Daugovpiļs i cytu vītu.

“Svareigi, ka folklorys školys nūdarbeibys apmeklej ari kolektivu vadeituoji, kulturys darbinīki, bārnuduorzu audzynuotuoji, ari školuotuoji i cyti interesanti, kuri sajimtuos zynuošonys var nūdūt tuoļuok,” pastreipoj Sarmeite Teivāne.

Itūs godu laikā Latgolys folklorys školā pīsadalejuši augstys klasis specialisti nu vysys Latvejis. Tī ir cylvāki, kuri puorzynoj tradicionalū kulturu i ir tū padzilinuoti pietejuši. Par pīmāru, Zane Šmite, kura puorzynoj tradicionalū dzīduošonu, tymā skaitā daudzbaļseigū dzīduošonu i dzīduošonu pusbolsā. Ilze Cepurniece, kura ari poša ir nu Latgolys, tok niu dzeivoj Reigā, dorbojās Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā i ir profesionala etnomuzikologe. Oskars Patjanko, kurs pasnādz garmanis spēli, profesionals kūklis spālātuojs Ansis Jansons. Teoretiskuos lekcejis par mitologeju i simbolim tautys dzīsmēs ir lasejuse Janīna Kursīte-Pakule, taipoš Latgolys folklorys školys nūdarbeibuos ir pīsadalejs ari Latgolā labi atpazeistamais senejūs muzykys instrumentus puorzynuotuojs Gunārs Igauņs.

Sevkurā godā “Latgales folkloras skolas” nūdarbeibys nūteik rudinī. Kai pastreipoj Sarmeite Teivāne, ir svareigi, ka kotra nuokušuo goda nūdarbeibys ir kai turpynuojums īprīškejam godam. “Prīcej ari tys, ka mums iz nūdarbeibom īt tī, kuri jau bejuši īprīšk, i ari taidi, kuri ir piļneigi īsuocieji. Tei ir breineiga vareiba pasavērt, kai iz muzykys instrumentim spieļoj profesionali i tod varbyut ari pošam paraudzeit. Cyta storpā, ir cīši daudz īspieju ari tīšsaistē turpynuot vuiceitīs koč kaidu muzykys instrumentu spēli,” stuosta Sarmeite. Jei ari dasoka, ka itūgod, pīmāram, iz mandolinys spēlis nūdarbeibu beja ari Latgolys Muzykys i muokslys školys audziekni nu Rēzeknis, kuri vuicuos tradicionaluos muzykys programā. “Tys zeimoj, ka Latgolys folklorys školys nūdarbeibys ir vierteigys ari tim, kuri vuicuos profesionalā leiminī, partū ka dasaisteitī pasnīdzieji ir vīni nu lobuokūs specialistu Latvejā.” Itūgod Latgolys folklorys školys nūtikšonys teik organizātys, pasasokūt Vaļsts kulturkapitala fonda “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programys” pīškiertajam atbolstam.

23. novembrī 17.30 stuņdēs sevkuram interesentam ir vareiba apmeklēt mozūs bungu aba bubyna spēlis meistarklasi kūpā ar Zani Dukaļsku, kai ari etnografiskuos kūklis spēlis nūdarbeibu īsuociejim ar Agati Rapu. Nūdarbeibys nūteik Daugovpiļs “Tradiceju sātā” (Reigys īla 22a, īīšona nu Saulis īlys pusis).

Tok paraleli Latgolys folklorys školys nūtikšonom “Tradiceju sātā” nūteik ari cytys nūdarbeibys, kas saisteitys ar tradicionalūs prasmu īpazeišonu i vuiceišonūs. Vaira informacejis meklej ITE.