Bīdreiba “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” izdavuse dīnruodi 2024. godam

Bīdreiba “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” izdavuse dīnruodi 2024. godam

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Bīdreiba “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” izdavuse dīnruodi aba kalendaru 2024. godam. Kalendarā ir divpadsmit kartenis ar divpadsmit “lelim” taututārpim i divpadsmit mozom tautu meitom (lelem), kas nu suoku tyka taiseitys deļ izstuodis-kolekcejis “Lobs ar lobu sasatyka” (par izstuodi vaira skaiti ITE).

Kai stuosta “Latgolys etnografiskuos viestnīceibys” vadeituoja Iveta Seimanova, dīnruods aba kalendars ir nalels īskots nuokušajā lelajā projektā “Pēcgarša”, kas teik atteisteits kūpā ar fotografi Sintiju Cērpiņu.
Dīnruodī ir divpadsmit kartenis, tok, kab dīnruods byutu boguoteiguoks, pi kotra mieneša fotografejis ir pīmaklātys ari tautys dzīsmis latgalīšu volūdā, kas pīraksteitys vysaiduos Latgolys vītuos. Prognozejūt potencialūs piercieju vielmis, dīnruoža režgis atstuots latvīšu literarajā volūdā. Dīnruods vyslobuok patiks tim, kas interesejās par Latgolys tautys tārpim, tymā ir apsaveramys jaunuokuos Latgolys tautys tārpu komplektacejis i salykumi, kū pādejūs godūs ir padarejuse bīdreiba “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba”.

“Cyta storpā, dīnruodī ir publicāta i apsaverama ari poša jaunuokuo komplektaceja i ūtruos vītys sajiemieja Dzīšmu i deju svātku tautystārpu skatē “Mēnesnīcā”, tys ir Vydsmuižys tautystārps ar boltū zeiļu vaiņuku, kurs salykts piec folklorys vuociejis Stefanejis Uļanovskys aproksta,” stuosta “Latgolys etnografiskuos viestnīceibys” vadeituoja Iveta Seimanova. Dīnruodi ir vareiba nūpierkt Reigā i Ciesīs, sasazynojūt ar Ivetu Seimanovu voi Sintiju Cērpiņu. Dīnruodi piec vajadzeibys var ari nūsyuteit.

Iveta Seimanova ari paskaidroj, ka pi foto projekta “Pēcgarša” teik struoduots jau diveju godu garumā. Foto projekta pamatā byus niulejuo dīnruoža fotografeju lelformata varianti, kuri tiks papyldynuoti ar zvīdru muokslineicys Kristīnis Lagzdys-Haapanem zeimātā dūmu lineju, sovpus Evika Muizniece myusu dīnu datorgrafikā davīnuos baltu rokstu zeimis. Kotru fotografeju papyldynuos tautystārpam atbylstūša tekstileja, kuru davīnuos poša Iveta. Projekts “Pēcgarša” pi plotuokys auditorejis varātu nūīt 2024. gods rudinī.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]