Juoņs Matvejenko klauseituojim pīduovoj dzīsmi “Latgolai”

Juoņs Matvejenko klauseituojim pīduovoj dzīsmi “Latgolai”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgalīšu muzykā sevi pīsoka jauns izpiļdeituojs – Juoņs Matvejenko nu Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta. Jis klauseituojim pīduovoj dzīsmi “Latgolai” ar dzejneicys Ilzis Vovkys aba Elizabetis tekstu.

Juoņs Matvejenko pats sevi sauc par vīnkuoršu lauku cylvāku nu Leņdžu pogosta Cyskovys, kuram cīši pateik muzyka. Lai ari nikaidys muzykaluos izgleiteibys jam naasūt, dzīduojs i spielējs gitaru jau nu bierneibys. Pīmārs jam bejs mamys bruoļs Valdis, kuram ari bejuse gitara. Jis paruodejs pyrmūs akordus, tok principā Juoņs vysu īsavuicejs pošvuiceibys ceļā. “Periodiski asu gribējs aizbēgt nu muzykys, uztvert tū kai taidu bierniškeigu sapynu, bet tei vysod sekuojuse maņ pa pādim. Kod sasatyku ar sovu sīveņu Baibu, jei mani īdrūsynuoja vaira dzīduot i spielēt. Tod ari saraksteju sovu pyrmū dzīsmi “Meitene saulrietā”,” stuosta Juoņs. Dzīsmi profesionali īraksteit jam paleidzējs aranžātuojs Kaspars Maks, ar kurū sasadorbuojs ari dzīsmis “Latgolai” tapšonys procesā. “Beja pateikami sajimt lelu atbolstu nu sovu vītejūs cylvāku. Piec pyrmuos dzīsmis beja tik pateikama piecgarša, ka tys mudynuoja kustēt iz prīšku,” skaidroj Juoņs, kurs niu na tik roksta jaunys dzīsmis, bet ari spielej privatūs pasuokumūs i balleitēs.

“Latgolai” ir Juoņa Matvejenko pyrmuo dzīsme latgaliski. Kasdīnā jis struodoj Leņdžu kulturys nomā par kulturys pasuokumu organizatoru, kas ari paleidzējs atrast Ilzis Vovkys dzejūli, kas ir dzīsmis teksta pamatā. “Reiz sarunā ar sovu Rogovkys kolegi Ingu Viguli saceju, ka maņ vajadzātu kaidus foršus tekstus dzīsmem. Jei īsaminēja par Ilzi Vovku. Sasazynuoju ar Ilzi, jei atsyuteja itū dzejūli. I maņ iz reizis tei muzyka nazkai dalypa, golvā skanēja, lai ari īprīšk par taidu melodeju nabeju pat dūmuojs. Taida kai vīgla vieja brīze papyute, i 20 minutuos topa dzīsmis uzmatums, kas piečuok tyka pīsleipāts” tapšonys procesu atguodoj Juoņs.

Juoņa tyvuokajūs planūs ir īraksteit dzīšmu albumu: “Nazkod kai puordrūss sapyns ruodejuos īraksteit koč vīnu dzīsmi, bet tagad jau plānoju pabeigt albumu. Vaira nav daudz ari palics – juosaroksta vēļ treis dzīsmeitis.” Juoņs ari dasoka, ka muoksla, muzyka, tuos salykums ar dzeju jam ruodīs fantastiska vareiba dasadūrt taidom lītom, kam nasaīt kasdīnā. “Tam, kū var tik sajust, izlaseit storp rindeņom, sadzierdēt storp izdzīduotim vuordim. Partū varbyut maņ ari muzyka tai pateik – kam jei ir jutekliska.” Taipat jis sūlej itūrudiņ apmeklēt dzejis slamu latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kur, īpasazeistūt ar latgalīšu autoru dzeju, cer rast īdviesmi jaunom dzīsmem.


Kalenders

May
2
Sai
all-day Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Keramikei i pedagogei Janīnai Gr... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 2 all-day
Atguodojūt myužeibā nūguojušū izcylū keramiki i pedagogi Janīnu Gribusti (1940–2025), teik reikuota juos školānu rodūšūs dorbu izstuode. Tai kai J. Gribuste beja ilggadeja Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys pedagoge i Keramikys nūdalis vadeituoja, tod vairuokys keramikys[...]
19:00 Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
Izruode “Kāzas Latgalē” @ Ūgris nūvoda kulturys centrys
May 2 @ 19:00 – 21:00
Izruodis centrā – popularais akters Imants Strads kūpā ar sovim atraktivajim teatra kolegim, kuri skateituoju ocu prīškā izspielēs Latgolys kuozu naparadzamuos i vysod jautruos nūtikšonys. Kuozu vadeituojs: Imants Strads. Lūmuos: Raimonda Vazdika, Elīna Bojarkina voi[...]