Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Vakar, 27. julī, Rēzeknis nūvoda Rogovkā suocēs latgalīšu volūdys i kulturys kursi “Vosoruošona 2025”, kas itūgod svietej 25 godu pastuoviešonu. Ar Andryva Jūrdža citatu “Skubynoj sovu dorbu i nagaidi skubynuojuma nu dorba” īsacejumus itai nedeļai sagatavejuse kursu leidza reikuotuoja, motivatore, taipat i latgalīšu volūdys vuiceišonys Latgolys školuos vierzeituoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure.

Kai styprynuot latgalīšu volūdu?

Kulturys jūmā itei ir i dorbu, i dorba rezultatu nedeļa. Vysupyrma Rēzeknis nūvoda Rogovkā suokušīs latgalīšu volūdys i kulturys kursi “Vosoruošona 2025”, kur sasateik cylvāki ar gaišom dūmom, interesantom idejom i prīcu sirdī, gotovi tū dūt i cytim. Sasateik i vuicuos na tik školuotuoji, kas izzynuotū nūdūs sovim audzieknim, bet ari cylvāki, kuru profesionalajā darbeibā latgalīšu volūda ir napīcīšama. Drūši var saceit, ka latgalīšu volūda ir atdzymuse, partū ka teik vuiceita jau 43 Latgolys izgleiteibys īstuodēs, partū ka jaunīši apsazynoj juos nūzeimi, nazakaunej runuot i apgiust pareizu raksteibu. “Vosoruošona” styprynoj latgalīšu volūdu. Te ir i īguļdeitais dorbs, i radzams dorba rezultats. Itūnedeļ nūsaklausi Sovvaļnīka dzīsmi, kas ir palykuse par itūs kursu himnu. Taipat vari pasavuiceit latgalīšu rokstu volūdu ostoņuos nūdarbeibuos, kas tīšsaistē sevkurā laikā i sevkuram daīmamys ITE.

Cik moz voi daudz mes zynim par sovu dzymtū pusi i juos izcylom kulturpersoneibom?

Preiļūs i Arendolis muižā sasatiks Latgolys stuostnīki jau X Latgolys stuostnīku festivalā “Omotu stuosti”, kas ir nūzeimeiga daļa nu daudzūs Latgolys regiona kulturys pasuokumu. Ituo gods tema saisteita ar fotografa profeseju – omotu, bez kura mes navarātu piļneigi apsazynuot paguotnis nūtykumus. Ka brauksit iz festivalu, izzynuojit Latgolys fotografus, pīmāram, Juoni Gleizdu, fotografu, kas ar Latveju i Latgolu īpazeistynuojs cylvākus 800 izstuodēs vysā pasaulī, juo 600 diplomu vydā ir diploms pat nu Antarktidys; kas 24 godu vacumā zaudejs obeju rūku plauksts, bet nu jauna izavuiceja zeimēt i fotografēt. Juo dzeive i dorbs pīruoda Zentys Maurinis vuordus “cylvāka griba īceļ jū dabasūs”, nikuo naīspiejama nav, ka tik cylvāks tū grib i dora.

Voi esi puorskaitejs kaidu gruomotu latgaliski?

Izlosit kaidu latgalīšu autora gruomotu, kaut vai suocit ar dzeju, kas paleidz izprast dzeivi i sovys izjiutys. Ingridys Tāraudys kruojums “Drupanenis” – sovpateigai nūformāta haiku gruomotu latvyski-latgaliski, kurā kūpā ar autori pasauli īraudzeisit dažaiduos kruosuos i ļausitēs laika ritumam, izprūtūt kotrys šaļtenis svareigumu.

Dareisim, lai byutu gondareiti par dorba rezultatim!