Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Mikeli Bukšu (1912-1977) mes vaira zynim kai “Latgaļu literaturas vēstures” i “Latgaļu atmūdas” autoru. Bet jis nu pošu suoku leidz sovom pādejom dīnom beja ari folklorists. Itūgod paīt 75 godi, kai izguoja juo “Senču pasaule”.

Piec izgleiteibys jis beja klasiskais filologs^[1], tys ir, klasiskūs volūdu – senū greku i latiņu – specialists. Vēļ byudams students, suoce struoduot par školuotuoju Aglyunys klasiskajā gimnazejā. Piečuok struoduoja Daugovpilī i Rēzeknē.

Nu antikajom volūdom jis i tulkuoja, i atdzejuoja. Deļ pīvaduma, Ovidiju. “Mikeļa Bukša atdzejuotais VIII gruomotys fragments “Teika par lidōtōjim” (1940) aba mits par Daidalu i Ikaru ir vīneigais publicātais “Pārvērtību” fragmenta tulkuojums latgalīšu rokstu volūdā.”^[2]

Nacistu okupacejis godūs jis beja Rēzeknis gimnazejis direktors. Tymūs laikūs nūteiktom profesejom beja juoizīt vuocu volūdys kursi, ari kūpumā tyka veicynuota vuocu volūdys vuiceišonuos. Drūši viņ Mikelis Bukšs labi zynuoja ari vuocu volūdu, tai kai sastateja gruomotu “Sprechen Sie Deutsch?”. Tū izdeve Vladislava Luoča izdevnīceiba lelā tiražā, i tei beja praktiska rūkysgruomota daudzim tūs laiku latgalīšim.

Enciklopedejuos roksta, ka Mikeļa Bukša pyrmuo zynomuo publikaceja ir žurnalā “Aizsargs” 1932. goda 3. numerī – “Teikas par Latgales pilskalniem”. Tī apraksteita teika par Volkenbergu, kura viestej par krystnešu īīšonu Latvejā i tū, ka puiša i meitinis mīlesteiba ir puoruoka par dalejumu sovejūs i svešajūs. Teksts nūformāts kai saruna ar teicieju, bet cīši varams, ka tei ir stilizaceja i teksts ir Mikeļa Bukša poša radeits.

30. godūs jis vuoce folkloru i raksteja etnografiskys pīzeimis. “Vacī ļaudis navar rast attaisnōjumu dažaidom mūdem (jaunī taidu ari nameklej), un uz vaicōjumu, kai gērbēs jūs jauneibas laikūs, muns vacais sarunu bīdrs stōsta ar sajyusmu. Tūreiz drēbes nosōja pašu austas un pašu šyutas. Veirīšim zōboki, postolas vai veizes – pēc vajadzeibas, bikses, gars krakls leidz pat celim. Veirīšu krakli beja raksteiti. Izšyuta zamejō mola un placi. Vydā sajūsts. Sīvītem raksteitas blūzes un krōšni brunči. Raksteiti cymdi, zečes un dvīli – tī jau visim zynomi.”^[3]

Interese par latgalīšu folkloru i mitologeju jam beja vysu myužu. 1950. godā izguoja Mikeļa Bukša gruomota “Senču pasaule”, kura folkloristu aprynduos teik augstu vārtāta ari niule.

Itai 149 puslopys bīzajai gruomotai ir zamviersroksts “Apceres par tautas poeziju”. Prīškvuordā autors aizdūd vaicuojumu – kas tautys poezejā ir vysmozuok maklāts? Pats dūd ari atsacejumu. “Nu myusu tautas poezijas čakli vīn ir izpēteits, kaidas pyrms godu simtenim ir bejušas myusu zemnīku sātas, kaidi teirumi, kas tymūs audzāts, kaidi kūki un zvāri bejuši myusu mežūs, kaidas zivis yudiņūs, kū ļaudis āduši un dzāruši, kai gārbušīs, kai gatavōjušīs uz gūdeibom un tōs pavadejuši, bet kaids ir bejis myusu seņču goreigais pasauļs, tys ir pēteits vysmozōk un skaidrōts vysraibōk.“^[4]

Itamā gruomotā latgalīšu folklora nav tikai pyrmskrysteiga satura, kai tys parasti ir pi cytim autorim. Te jei cīši leidzeiga leitovīšu folklorai, kur kristīteiba i pyrmskristīteiba ir vīnā komulī sasavynušs. Te i Jezus Kristus, i Dīveņš, i uperiešona gorim, i īšona bazneicā i tt. Taidi svātki kai Suliszones, Vecelis, Subari, Alkas, ari Aizgavieņs, Palnu dīna. Ka cytys Mikeļa Bukša gruomotys puorsteidz ar plošumu i pamateigumu, to itei ar originalitati i drūsmi.

Latgalīšim ir div litetaturys viesturis – Meikula Apeļa i Mikeļa Bukša. Laikam trešuos ari nabyus. Vysā pasaulī ir tendence, ka izabeidz taids žanrs kai literaturys viesturis. I par tū, ka aizīt paguotnē literaturocentrisma laiki, i par tū, ka myusu dīnu pluralismā reši kurs pasajims taiseit taidu iz dyžu objektivismu, fundamentalim izviertiejumim pretendejūšu gruomotu.

Obejis latgalīšu literaturys viesturis ir vaira aprokstūšys, bez pretenzejom iz rakstnīku hierarhejis izveidi. Obejis ir cīši tolerantys, tamuos apsavārti vysaidu stylu, vysaidu ideologeju autori. Mikeļa Bukša “Latgaļu literaturas vēsture” (1957) tyka raksteita trymdā. Breinums, ka gruomotys autors tī varēja dabuot i apsavērt tik daudz latgaliskūs tekstu. I itei gruomota Mikeļam Bukšam saguoja bīza i pamateiga – nu latgalīšu folklorys leidz jaunuokajim autorim trymdā i nūtikšonom dzimtinē.

Tai kai juo sīva Janina (meitys pavuordē Skangele) guoja nu Fraņča Kempa tiuļu dūmubīdru apleicīnis, jis gona daudz zynuoja ari privatys informacejis par itū nūzeimeigū Latgolys politiskū i kulturys darbinīku. 1969. godā izguoja Mikeļa Bukša gruomota “Francis Kemps”, kurā apkūpuoti i izanalizāti publiski pīejamī fakti par itū cylvāku, kai ari īnastys vairuokys privati zynomys lītys.

Kūpā ar Juri Placinski jis sastateja gruomotu “Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica” (1973).

1976. godā izguoja Mikeļa Bukša saraksteituo “Latgaļu atmūda”. Ar zamviersrokstu “Idejas un ceiņas”. Ka cytim tai navā, to latgalīšim vysu laiku ir juosaceinej – par sovom tīseibom, par izdzeivuošonu, lai cyti myus īrauga i nūviertej. Ka vēļ pyrma symts godu latgalīšim pyrmajā vītā beja bazneica i zeme, tod piečuok volūda, školys, kultura, pošpuorvolds. 

Mikeļa Bukša “Latgaļu atmūda” ir stuosts par latgalīšim nu Jersikys Vysvalža leidz Ūtrajam pasauļa karam. Piec byuteibys tei ir Latgolys viesture, kur fokusā ir taišni latgalīši. I akcenti ir jau 20. g. s. 70. godim rakstureigi, tuo laika dūmuošonai atbiļsteigi.

Ka ar vuordu “patriotismys” saprūt ceiņu par sovys volūdys byušonu, sovys kulturys atteisteibu, sovys tautys uzplaukumu, tod Mikelis Bukšs, pa munam, ir leluokais latgalīšu patriots^[5]. Kai atzineiba par itū jam ir ari div pīminekli – vīns Rēzeknē, pi bejušuo Školuotuoju instituta^[6], ūtrys Plešovā^[7]. Pyrmais pi ākys, kur jam saguoja i vuiceitīs, i struoduot. Te pīmineklī meitine ar kūkli, pīmineklis simbolizej i Mikeļa Bukša darbeibys dziļuokuos saknis, gon ari, jau nu pyrmuos latgalīšu dzejis antologejis “Kūkle” laikim, pošu itaida cylvāka darbeibu. Ūtrys pīmineklis ir juo dzymtajā pusē, Zīmeļlatgolā. Te pīmineklī vīna iz ūtrys salyktys 16 gruomotys – cik jis sovā dzeivē saraksteja. A pošā augšā 17. Voi nu Mikeļa Bukša nasaraksteituo, voi tei, kurū juosaroksta mums, kab ītu iz aušku juo dareitais.

^[1] Absolvēja Latvejis Universitati 1938. godā.

^[2] https://enciklopedija.lv/skirklis/36108-%E2%80%9CP%C4%81rv%C4%93rt%C4%ABbas%E2%80%9D (apsavārts 06.07.2025)

^[3] Bukšs M. Seņōk ir bejis cytaidōk… // „Zīdūnis”, 1939., Nr. 9.

^[4] Bukšs M. Senču pasaule – Traunstein: V. Lōča izdevnīceiba, 1950., 5. pl.

^[5] Te vēļ beja Francis Kemps, Ontons Slišāns, Juoņs Karūdznīks i vēļ daži cyti, bet pyrmū vītu es atdevu Mikeļam Bukšam.

^[6] Atvārts 1990. goda 1. septembrī.

^[7] Atvārts 2012. goda 1. junī.