Roksta autors: Kaspars Zavileiskis (Zaviļeiskis), muzykys žurnalists

Latgaliskys nūskanis Latvejis džezā vaira nav eisti jaunums. Taidys radejuši kai ar Latgolu teiši saisteiti, tai nasaisteiti muziki. Tok jauna ir grupa, kas pīduovoj iz reizis devenis latgaliska etnodžeza kompozicejis aba sovu debejis albumu ar breineigu nūsaukumu “Na pādejais”.

Tys jau pošā startā līcynoj par gona lelom ambicejom i sovys dailradis uztveršonu nūpītnai. Na tik breineigs, kab nasaceitu vaira, ir jaunuos grupys nūsaukums. Tys momentani redzīs nazkur dzierdāts, puoruok dzierdāts, kam bruoļu i muosu tema jau daudz apspālāta albumu, dzīšmu nūsaukumūs, vīnkuorši lirikā i sova vyda leksikā.

Tok kū nu tī daudz par nūsaukumim. Golvonais muzykā ir poša muzyka, na tai? I vēļ na divejus godus vacais ansamblis sasaspieliejs i sasadzīduojs Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā. Ka rezultats ir itaids, tod kū nabejs itei škola acim radzamai i ausim dzieržamai dora pareizi. Pīmāram, iniciej taidus konkursus kai “Guoyu pa JAZZ”, kurūs pīsadola na tik Latgolys, bet pat vairuoki cytu vaļstu jaunī muziki. Nā, “Bruoli i Muosys” nav ituo konkursa uzvarātuoji, tok laureati vys, kuri, pasasokūt daleibai “Guoyu pa JAZZ”, uzspieliejuši ari legendarajā festivalā “Saulkrasti Jazz”. I eisti kuri kotri jau nu tī iz skotivis nateik.

Leluoks puorsteigums vys ir pats debejis albuma fakts. Cytim jaunajim muzikim ir symtu reižu juosasajam i divejus symtus reižu juosagatavej, kab padareitu kū taidu kai albuma īroksts. Ir, prūtams, ari izjāmumi, i “Bruoli i Muosys” ir vīns nu taidu. Pateikamūs. Iz reizis juosoka, ka albumam varātu gribēt lobskaneiguoku masterverseju, tok cytaiž tys īspālāts gona kvalitativai, atbiļdeigi i, kas nav mozsvareigai, ari sajiutami azartiskai. Tys eistyn ļaun nūticēt, ka itys nav nikaids pyrmais i pādejais, tok tik pyrmais īroksts.

Mādz saceit, ka pyrmī sunāni juosleicynoj, tok ite nav, kū sleicynuot. Dreižuok izbaudeit. Eipaši muzykys meiļuotuoja ausīs īsagiun Jadvigys Mežniecis kūklis spēle, kas apvīnuojumā ar Ērikys Ruhmanis vejūli i Eduarda Geikina-Tolstova klavīrem breineigai izskaņ skaņdorbā “Sīna laiks”. Vyspuor albumā muzykaluo kombo pamatu veidoj kungi – jau pīmynātais Eduards kūpā ar basgitaristu Kristapu Višu i bundzinīku Damianu Pavloviču, vokaluos etidis pamatūt damu puorziņā – jau pīmynātajai kūklātuojai Jadvigai, vejūļneicai Ērikai, kai ari Ievai Sutinai, Madarai Arbidānei i Dairai Ikstenai. Zeimojās – gona plots okteta sastuovs ar plotom vareibom.

Instrumentaluo trio “Sīna laiks” eipaša izceļšona nanūzeimoj, ka okteta vareibys nateik pīnuoceigai paruodeitys. Teik i ar gona lelu puorlīceibu. Koč voi jau pošā albuma grūveigajā īvodā, kur kombo īlīk styngrus funky īvierzis pamatus, bet daudzbaļseigais dzīduojums momentanai pastreipoj tautyskai latgaliskū pīdareibu, pīsavīnojūt ari džezeigam jam session gotovai vejūlei i kūklei.

Myusu stereotipiskai tradicionaluokuo muzykys instrumenta izmontuojums džezā vyspuor līk viļkt melomana golvā paralelis ar, pīmāram, Brendijis Jangerys arfys spēli koč voi juos jaunuokajā albumā “Gadabout Season”. Naparosta instrumentaceja myusu dīnu džezā patīseibā vaira nav nikas naparosts. Vysi meklej jaunus ceļus i jaunu skaniejumu. Ari “Bruoli i Muosys”, kuri veiksmeigai turpynoj tū etnodžeziskū ceļu, kurū jau pyrma kaida laiceņa suokuse īt, pīmāram, Biruta Uozuoliņa (Ozoliņa).

Itys ir plots lauks eksperimentim, kurā izadauzeit jaunajim i drūsmeigajim. “Na pādejā” mes dzierdim dīzgon demokratisku eksperimentiešonu, kurai navajadzātu radeit aizasirdeišonu na muzykali tautyskuo montuojuma, na džeza cīneituoju aprynduos. Ir pat interesanta jaunuos apvīneibys straujuo puorsasliegšona storp džezeiguokom i tautyskuokom nūskaņom, kas šaļtim praseitūs vēļ osuoka i puorsteidzūšuoka.

Ari izteiktai lobskaneigū kūklis skaniejumu praseitūs dzierdēt vēļ vaira. Varams, ka aizraunūša byutu ari kaida saksofonista voi trompetista (bet varbyut kaida Teona Krosa pādūs īmūša jaunuo tubista?!) pīsavīnuošona vīsmuokslinīka statusā. Tok tys nikaidā ziņā nav “Bruoļu i Muosu” meditativūs šaļšu nūlīgums. I taidu albumā natryukst. Itī jaunīši nasasteidz, bet izbauda tautyskuo montuojuma nūskaņu puorveidi džeziskuokā tradicejā, kai tys labi dzieržams, pīmāram, skaņdorbā “Aiz upeitis”.

Apsveicama ir ari albuma kūpskaniejuma atškaideišona ar tradicionalim burdondzīduojumim, kai “Kod as dzymu” voi “Prūjom juoīt”, vēļ vaira pastreipojūt tuo vysaideibu i atškireiguos “Bruoļu i Muosu” muzykaluos ītekmis. Tok vysuvaira pateik taišni jaunuos grupys nasteidzeigums, izspielejūt etnodžeziskys niansis, kai garuokajā albuma skaņdorbā “Vīšņa”, kurā pīteik vītys vysu sovu lobuokūs kvalitašu demonstriejumam.

Lela nūzeime grupys skaniejumā ir ari klavīrem, kas na vysod ir drūsa stidzeņa, tok itys gadīņs ir pozitivais pīmārs. Ar ituo melodiskuo i reizē sytaminstrumenta izceļšonu prīškejā planā teik radeita myusu dīnu džezam pīstuovūša grūva i emocionaluo pīsuotynuojuma sajiuta, kas kūpskaņā ar latgaliskajim dzīduojumim roda pateikamu muzykalū sprīdzi.

Eipaši šarmants vosorys korstumā ir zīmys saulgrīžu rikss “Kalado” ar “pinkfloidisku” īvodu ala nu dzīsmis “Time”, breineigu klavīrgrūvu ala skotu jaunajai zvaigznei Fērgusam Makkrīdijam i jaudeigu etnodžeza kūpskaniejumu ar otkon jau nasteidzeigys improvizacejis turpynuojumu, kas variej nazkur “Raxtu Raxtu” i “Patinys” vydā.

Nav švuorbu, ka turpynuojums byus ari “Bruoļu i Muosu” projektam, ka i, kai dzierdāts, brīst ari gataveišonuos studejom, pīmāram, Sibeliusa akademejā Helsinkūs. Pasauļs ir mozs i saisteits kūpā, kas dzieržams ari itūs jaunūs muokslinīku muzykā, i tys ļaun ticēt lobuokai byušonai iz prīšku.