Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ainārs Kiserovskis īt nu Rēzeknis nūvoda Dekšuorem, niule absolvejs Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademeju kordirigiešonys klasē i jau godu struodoj Varakļuonu Muzykys školā. Tū gryuši puorbaudeit, vystik īspiejams, ka Ainārs ir vīns nu jaunuokūs kordirigentu Latvejā. Caur vysu sarunu strāvoj izteikta apjiemeiba i mierktīceiba, kas labi sasaslādz ar jau padareitū i juo sasnāgumim muzykys lauceņā.

Muzyka, kas naīt nu saimis, tok ir sūpluok caur vysu dzeivi

Ainārs stuosta, ka vīneigais nu juo saimis, kurs ir saisteits ar muzyku, ir bruolāns Edijs Strušels. Smaidūt jis soka: “Dzīžam kuozys, bēris i vysu īspiejamū ite iz vītys Latgolā!”

Sovu sasaisti ar muzyku jaunīts suoka pavysam najauši – nūīmūt leidza draugam iz muzykys školu. “Es aizguoju iz muzykys školu leidza sovam draugam Mārteņam, īguoju īškā ar jū, maņ ari pīduovuoja īsastuot, i es taids – nu, labi!” Suokumā Ainārs plānuoja izalaseit vejūlis spēli, tok asūt nūstruoduojs nazkaids klikškis, i jis vystik izalaseja klavīrspēli, i tī jau beja ari kora klase i dzīduošona. “Pa munam, bez klavīrspēlis navar iztikt nivīns muzikis. Es ari Varakļuonūs vuicu obligatū klavīrspēli tim audzieknim, kuri vuicuos koru klasē voi sevkuru cytu instrumentu, izjamūt klavīris.”

Ainārs ir dzims i audzs Dekšuorēs, vuicejīs Dekšuoru pamatškolā, paraleli ari vuicejīs Varakļuonu Muzykys školā, kur niu jau godu ari struodoj. Jis stuosta, ka vīnā šaļtī lykuos teiri lykumsakareigi turpynuot vuiceibys Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydškolā, kas niu zynoma kai Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola. “Muzyka vysu laiku ir bejuse apleik, asmu dorbuojīs vysaidūs pošdarbeibys kolektivūs. Ari dzīduošona korūs vysleidz bejuse ar mani, tai kai paraleli vuiceibom dzīduoju Stiernīnis i Varakļuonu bazneicys korūs. Varakļuonūs es absolvieju kora klasi i klavīrspēli, i saguoja tai, ka dirigiešona ir taids kai vyda ceļš.” Muzykys vydsškolys catūrtajā kursā Aināram atguoja pīduovuojums struoduot par sīvīšu kora “Dzelvērte” dirigentu Varakļuonūs. “Niu byus jau pīktais gods, kod veiksmeigi turpynoju struoduot Varakļuonūs ar sīvīšu kori.”

Sovpus piec muzykys vydsškolys pabeigšonys Aināram beja divejis versejis, kū dareit tuoļuok – vuiceitīs par muzykys školuotuoju, kas ir vyspuorejuos izgleiteibys programa, voi kordirigiešonu. “Maņ beja lelys diskusejis gon ar sovim pedagogim muzykys vydsškolā, gon pošam ar sevi, beja cīši gryuši izavēlēt. Byut par muzykys školuotuoju ir muns sapyns nu bierneibys. Tūlaik redzejuos, ka dirigentam vajag byut cīši lelam muokslinīkam, cīši atvārtai personeibai ar emocejom, kas vārstys iz cylvākim. Iz tū šaļti lykuos, ka es itū vysu sevī navaru atrast, tok mani pamudynuoja tuo laika školuotuoji Rēzeknis Muzykys vydsškolā, ka ir juoīt vuiceitīs iz muzykys akademeju. Tai es īsastuoju Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā, kuru itūgod Andra Veismaņa kordirigiešonys klasē asmu veiksmeigi absolvejs.”

Dzeive pa vydu Reigai i Latgolai

Ainārs stuosta, ka pādejī četri godi juo dzeivē ir bejuši stypri intensivi. “Dažaidi koncerti, konkursi ar kolektivim, ari tys, ka, īspiejams, leluokū sovu ituos dzeivis daļu es pavadeju viļcīnī Zylupe–Reiga i Reiga–Zylupe. Četrys voi pīcys dīnys beju vuiceibuos Reigā i vysys breivdīnys Varakļuonūs, kur maņ ir diveji pošdarbeibys kolektivi – sīvīšu kors “Dzelvērte” i jauktais vokalais ansamblis “Nona”. Paraleli ari pīsadolu Dekšuoru veiru vokalajā ansamblī, taipoš itymā laikā beja ari daudz dažaidu projektu ar draugim i dūmu bīdrim. Saguoja, ka maņ beja četri godi bez breivdīnu.”

Ainārs pīzeist, ka itys dzeivis pūsmys nabeja vīglys, eipaši pādejais gods, kod akadamejā beja daudz eksamenu i bakalaura dorba raksteišona, tys atjiems cīši daudz energejis, tok paraleli vēļ bejuse ari cīši aktiva koncertdzeive i gatavuošonuos konkursim. Niu Ainārs vysmoz godu gryb atsapyust i magistrūs pagaidom nasastuos. “Īspiejams, vyspuor ir juopamaina sfera i juoatkluoj koč kas jauns, tok tū ruodeis laiks.”

Kordirigenta profeseja kai aicynuojums

Ainārs pīzeist, ka, īmūt laikam, ir saprats, – izvēle byut par kordirigentu ir bejuse pareizuo. “Asūt kora prīškā, asūt daudzajūs konkursūs i koncertūs, tu saprūti, cik stypri pi tuos kordirigenta profesejis saīt dalipt. Ir cylvāki, kuri varbyut grybātu byut kordirigenti, tok beistuos, vys es niu saprūtu, ka tys atīt ar laiku i pīredzi. Ari maņ pīredze vēļ ir juokruoj stypri daudz, es niu asmu tikai ceļa pošā suokumā, tok asmu cīši īmeiļuojs itū dorbu. Byušona ar cylvākim, tys, ka cylvāki tev uzatic, tev kora prīškā juobyut kai vadūņam i autoritatei. Kordirigents nivīnā šaļtī navar atsaļaut byut vuojs. Tok tei ir ari sova veida motivaceja, ka tu brauc iz mieginuojumu, tu saprūti, ka navari izruodeit, ka tev cīši gryuši, biedeigi voi ka tamā dīnā vyss nūguojs greizi, tovs aizdavums ir īt i motivēt cylvākus.”

Dorbs ar vysa vacuma dzīduotgrybātuojim

Aināra vadeitī kolektivi stypri atsaškir vacumā, tok vaicuots par itū vacuma gradaceju, jis stuosta, ka pavysam dreiži byus vēļ plotuoka atškireiba. “Septembrī Varakļuonūs suokšu sezonu ar jaunu pyrmsškolys bārnu ansambli, kas maņ byus izaicynuojums, partū ka ar tik mozim bārnim da šam naasmu struoduojs. Sīvīšu korī dalineiču vacuma starpeiba ari ir gona lela, sovpus jauktajā vokalajā ansamblī mes asom aptyvai vīna paaudze.”

Sovpus da šam muzykys školā Ainārs ir struoduojs kai ar pyrmuos, tai sastuos klasis školānim. “Navaru pasaceit, ar kurim maņ byutu vīgļuok struoduot, partū ka tys ir taišni atkareigs nu cylvāka personeibys i tuo, kai mes sovstarpeigi varim sakomunicēt.”

“Kolektivūs ir cīši svareigi, kai izaveidoj kontakts na viņ kai ar dirigentu i vadeituoju, tok ari kai ar cylvāku.”

Školuotuoja dorba izaicynuojumi

Vaicuots par školuotuoja dorba izaicynuojumim, Ainārs pīzeist, ka te ir daudz vysaidu faktoru. “Es struodoju školā ar profesionalū vierzīni, tei nav vyspuorizgleitojūšuo škola, vuicūtīs taidā školā bārnim muzykai ir juopateik, tei ir juomīļoj. Īspiejams, pats gryušuokais maņ ir saprast puors bārnu motivaceju, partū ka cytu reizi var redzēt, ka bārnam varbyut ir dorba spiejis, tok datryukst motivacejis. Itūšaļt sevkuram bārnam ir cīši daudz īspieju, kū dareit, īspiejams, ka deļ plotuo pīduovuojuma tei gribiešona nav tik lela. Redzīs, ka nu suoku maņ personeigi tei gribiešona i mīlesteiba pret muzyku beja daudz leluoka, nakai bārnim niu, koč ari ir paguojuši tikai ostoni godi, kod pats absolvieju muzykys školu.”

Ainārs pastreipoj, ka, vuicūtīs muzykys školā, napītiks viņ ar tū, kū īvuica muzykys školuotuojs. “Cīši svareigi ir tys, cik pats cylvāks sevī īguļdej.”

Taipoš jis pīzeist, ka ari pošim vacuokim byutu vaira juopīdūmoj pi bārnu vuiceibom. Juo pīredze ruoda, ka niu radzama taida globala tendence, kur vacuoki skaita, ka školā bārnam jau vysu īvuiceis. “Asmu ar itū gona daudz sasaskuors i dzierdiejs ari nu cytim, tys nav tikai par vuiceibom, tok ari par etikys normom, sazinis prasmem ar leidzcylvākim. Školuotuojs, saprūtams, rauga bārnu īlikt tamuos slīdēs, kū jis ir izalasejs, tok, lai cik spūdrys byutu školuotuojs, ka bārns nu saimis ir atguojs dīzgon “tukšs”, školuotuojs var tik mudynuot īt pareizā vierzīnī.”

Muzykys i muokslys školys kai trendi

Cytā intervejā pyrma puors godu Ainārs ir sacejs, ka bārnu interese par profesionaluos īvierzis školom ir stypri sasamozynuojuse. Sovpus vaicuots, voi itūšaļt interese sasaglobuojuse taidā pošā leiminī, jis soka, ka niu muzykys voi muokslys školys kaidai daļai vacuoku i bārnu i palykušys par taidim kai trendim. “Īspiejams, na vysi apsazynojās, ka muzykys škola ari ir eista škola, tys nav interešu izgleiteibys puļceņš voi pošdarbeibys kolektivs. Pyrmajuos klasēs īsastuoj gona daudz audziekņu, tok leidz golam palīk tikai kaida nalela daļa. Tai, saprūtams, ir bejs nu laika gola, tok eipaši pādejūs godūs radzams, ka muzykys školā īsastuoj, pīmāram, desmit audziekni, bet pabeidz kaidi četri.”

Jauni mierki kai motivaceja dareit

Ainārs pīzeist, ka leluo skriejīņa laikā storp Reigu i Latgolu, pošam beja gona gryuši īvāruot disciplinu aiz leluo nūguruma. “I garais ceļš, i tys, ka tryukst breivdīnu, stypri nūgurdynoj, vystik ir juovar meklēt sevī spāku. Es grybātu saceit, ka navaru bez disciplinys i navaru ari bez mierku.”

“Muna leluokuo disciplina ir jauni mierki pošam sev i sovim kolektivim. Kod maņ nav mierku, tod es varu ari nadaudz pasalaist, tys ir fakts.”

“Kod pasaceju, ka atsagrīžu dzeivuot i struoduot sovā dzymtajā pusē, nu atseviškim Reigys draugim i kolegim sajiemu komentarus, ka ite, Latgolā, es aplauzšu spuornus, ka ite ļauds nabyus tik motivāti, īspiejams, tai tys ir, tok es taipoš raudzeišu. Es grybu pīruodeit pats sev, ka asmu ite atguojs na veļti, maņ gribīs, lai muzykys dzeive ite nūteik, lai veidojās jauni kolektivi, lai cylvāki byutu motivāti īt iz jaunim kolektivim, byutu tendāti iz kolektiva izaugsmi bez papyldu pīsaspīšonuos. Vēļ reizi pīruodeit, ka Latgola nav nikaids atpalykušais regions.”

“Mes redzim, ka Latgola, eipaši lauku regioni, palīk tukši, muna Dekšuoru škola jau godu ir slāgta, koč ari školys telpys ir jaunys. Paļdis dīvam, mums ir jauni ļauds, i dzeive Dekšuorēs vosorā ir stypri aktiva, te školā nūteik nūmetnis, vacajā veikalā ir atsataisejuse kopejneica, kur par ciļvieceigom i sakareigom cenom var aizīt paēst pušdīnis, izdeveiguok, nakai gatavuot sātā! Tai ka pryncypā ir tendence, ka ļauds pa druskai atsagrīž, vystik leluokajuos piļsātuos arviņ pastuov dūma, ka lauki izmierst i ka ite nimoz nav jāgys koč kū dareit.”

“Regionūs i lauku korūs gona bīži cylvākim ir gryuši dabuot tū motivaceju, cylvāki ir juolyudz atīt iz kori. Saleidzynuojumā Reigys korūs voi cytūs atpazeistamūs korūs cylvāki īt iz kūpeigu mierki, īt iz kvalitati, i jī ir motivāti apmeklēt kori. Nagrybu saceit, ka muni kolektivi nav motivāti, nūteikti ir, i tys ir cīši apsveicami, tok tai nav pi vysu. Muns golvonais mierkis dorbā ar korim i kolektivim ir dabuot dalinīku motivaceju, kab jim byutu gribiešona īt iz kvalitati. Prīks i entuziasms dzīduot ir na mozuok svareigs, vystik cytušaļt datryukst tuos kvalitatis.”

Slūdžu tryukums i zamais atolguojums

Dīvamžāļ regionūs namaineigi ir gryuša situaceja ar školuotuoju atolguojumu, i tys ir aktuali na tikai muzykā, tok vysūs vuiceibu prīškmatūs. “Vuicūtīs akademejā, ar Reigys draugim cytu reizi puorrunuojom myusu olgys, kas teik sajimtys par dorbu korī. Jī tūlaik nūsauce summu, kas ir iz pusi leluoka, nakai maņ, sokūt, ka tei ir cīši moza. Saprūtams, Reigā dzeive ir stypri duorguoka, vystik tys pīruoda, ka myusu profesejā daudz kas ir atkareigs nu entuziasma. Deļtam ari itūšaļt izaver, ka muns nuokūtnis grafiks byus gona saspringts, partū kab ite iz vītys izdzeivuotu, juoīt daudz dorbūs.”

Atlaseit repertuaru, kab napazustu izaicynuojums

Ainārs skaidroj, ka sevkurā korī i ansamblī ir taidys dzīsmis, kas aizīt, i taidys, kas naaizīt. “Munā ansamblī cylvāku skaits ir mozuoks, tī drupeit vaira ļaunu pošim izavēlēt, kū dzīduot, tok cytu reizi ari es, kai kolektiva vadeituojs, pasoku sovu gola vuordu.” Vaicuots par dzīšmu izvēli i atlasi, jis soka, ka ir svareigi, kab dzīsme deļ kora byutu izaicynuojums. “Svareigi vaicuot piec taida vydsceļa, lai kors varātu tū dzīsmi nūdzīduot, tok ari, lai byutu zynoms vokalais izaicynuojums. Deļ mane cīši svareigs ir ari muzykys teksts, es pīdūmoju pi tuo, voi muzykys teksts aizkers klauseituojus i ari pošus dzīduotuojus. Kab kors varātu dzīsmi “aiznest” da klauseituoju, tei suokumā juoizjiut pošam koram i ari maņ kai dirigentam. Ja kaida dzīsme napateik koram, tok cīši pateik maņ, es zynu, ka variešu tū sataiseit tai, kab ari koram jei īsapatiktu. Klauseituojim ir juoradz, ka mes baudom tū, kū doram!”

Vosorā Ainārs ar kori “Dzelvērte” beja nūbraucs iz storptautyskū konkursu Pūlejā Krakovā, kur iz sātu atsagrīze ar zalta diplomu kabatā. Vystik zalta diploms nikai nasarūn pats nu seve, i Ainārs pastreipoj, ka tys beja vysmoz pusgods intensiva dorba, kab kors īsavuiceitu repertuaru. “Deļ muna kora es janvarī atlaseju stypri gryutu repertuaru, tūlaik kora meitinis saceja, ka es naasmu normals. Tok iz konkursu tu navari braukt ar vīnbaļseigu šlageri. Nu, tu, saprūtams, vari, tok tam nav jāgys. Tai mes pastatejom sev augstus mierkus, kas reali beja gryuši – beja disciplina, beja slūdze, beja ari pa kaidai osorai, tok es ceru, ka gola rezultats ir gondarejuma pylns na tik maņ, tok ari pošom dzīduotuojom.”

Vys Ainārs ari pastreipoj, ka itei sasnāgtuo kvalitatis zeime vaira naļaun krist zamuok i niu tei byus juonūtur. Saprūtams, ka kotrā konkursā ir sovys praseibys, Krakovā koram vajadzeja izpiļdeit vīnu dzīsmi da romantisma laikmeta nu uorzemu komponista repertuara, sovys tautys tautysdzīsmi i divejus cyta rakstura skaņdorbus. Tai “Dzelvērte” Krakovā dzīduoja skaņdorbus vuocu, spāņu i latgalīšu volūdā. “Vīna nu dzīsmem beja Mihaela Džona Trotys dzīsmi par postorū dīnu, sarežgeits skaņdorbs, kas vārsts iz emocejom i vokalajom dūteibom. Vēļ vīns skaņdorbs beja meksikaņu tautys dzīsme, kas beja izaicynūša ar ritmim i volūdu, i vēļ vīna beja Ilonys Rupainis “Jumja dzīsme”.”

“Beja juosaprūt kai tulkuojumi, tai izruna, kas laikam beja pats trokuokais. Deļ lauku kora itys beja nažieleigs izaicynuojums, tok es zynu, ka muni kori i ansambli ir cīši vokali spiejeigi.”