Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Latvejis Jaunuo teatra institutam (LJTI) itys bejs eistyns Latgolys gods – regulari gasteits Ludzā i Daugovpilī, kab īpazeitu ituos obejis piļsātys i sasagataveitu vosorys školai “Vietas scenāriji: Ludza”, kai ari festivala “Homo Novus” atsagrīzšonai tuo dzimtinē. LJTI muokslinīcyskū vadeituoju Santu Remeri izvaicuoju kai par juļa beiguos aizvadeitū vosorys školu, tai 13. septembrī Daugovpilī gaidomajom teatra festivala nūtikšonom.

Īīšonys punkti

Vosorys školu “Vietas scenāriji: Ludza” LJTI organizēja kūpā ar bīdreibu “ISSP”, kas puorstuov fotografejis nūzari. Partū ari pīsadaleit vosorys školā tyka aicynuoti kai fotografejis i vizualuos muokslys, tai laikmeteiguos skotivis muokslys puorstuovi. Beļgu fotografa, muokslinīka i kūpīnu aktivista Vensāna Bekmana i Pragys Teatra muokslys akademejis dramaturgejis pasnīdziejis Sodjis Zupancys-Lotkeris vadeibā 30 dalinīki īpazyna Ludzys piļsātvidi, kab rezultatā radeitu kūpīnys i vītys izpietē baļsteitus muokslys projektus. Vosorys školā pīsadaleja kai profesionali muokslinīki, tai vītejuos kūpīnys puorstuovi. Tys radeja ari vīnu nu golvonūs izaicynuojumu – atškireigys sagatavuoteibys pakuopis. Ūtrys izaicynuojums – vosorys škola nūtyka vītā, kas da tuo nabeja pazeistama atbraukušajim pasnīdziejim.

Santa Remere stuosta, ka taišni “ISSP” jau vairuoku godu garumā ir braukuši iz Ludzu i veikuši prīškizpieti, sovutīs LJTI vajadzeibom informaceju par itū piļsātu sagataveja Ludzā dzeivojūšuo bīdreibys “Teātris azotē” vadeituoja Marika Čerņavska, ar kurū jī jau īprīšk beja sasadorbuojuši. “Tys beja Sodjis Lotkeris pastatejums – identificēt 6-8 “īīšonys” punktus piļsātā, lai kū tys ari nūzeimuotu. Marika ryupeigai sagataveja dokumentu, kū sauce “Horizontaluo izpiete”, raugūt nūruodeit tematisku lūku voi koč kaidu kulturys sovpateibu, kas itamā vītā varātu byut svareiga kai vītejim dzeivuotuojim, tai potenciali varātu interesēt ari atbraukušū muokslinīku,” skaidroj Santa. Īpasazeišona ar itim punktim pyrma festivala nūtykuse kluotīnē, kas pošai Santai bejuse pyrmuo tikšona Ludzā: “Izstaiguoju piļsātu i naivi aizdevu Marikai vaicuojumus: “Kas ir tys i kas itys?” Tai mes tykom pi pyrmuo vaicuojuma – kur ir Ludzys centrys?” Tys piečuok palics ari par svareigu vosorys školys vaicuojumu, ar kurū struoduojuši muokslinīki. Santa skaita, ka juos izvaicuošona, īspiejams, paleidziejuse Marikai juos dorbā, kam, cylvākam dzeivojūt iz vītys, daudzys lītys var ruodeitīs pošsaprūtamys.

Veļteit viereibu tovai uztverei

Santa soka, ka “golvyspiļsātys organizacejis izpratne par “mes” cīši reši atbylst patīseibai”. Partū LJTI beidzamajūs godūs eipaši rauga braukt iz regionim, kab “raudzeitu veiduot sarunu ar vītejom kūpīnom, na dzeivuotu prīškstotūs i aizsprīdumūs, kas pajimti nu kaida cyta”. Ludzys vosorys školā sasatikšona ar kūpīnu nūtyka vairuokūs veidūs. Kai fotografejis, tai laikmeteiguos skotivis muokslys grupā trešdaļa dalinīku beja nu Latgolys, ari Ludzys muokslys školys puorstuovi i jaunīši. Kotru dīnu nūtyka ari sasatikšonys ar vysaidom mozuokom ludzuonīšu kūpīnom, kas beja identificātys Marikys sagataveitajā dokumentā. Dalinīki izvaicuojuši ari īluos satyktus ļauds, kab raudeitu atrast atbiļdi iz jau pīmynātū vaicuojumu par tū, kur ir Ludzys centrys, voi tū, kai īsaisteit veirīšus kulturys dzeivē. Santa vys smaida, ka ar pādejū vaicuojumu Ludzā problema asūt bejuse, īspiejams, pat mozuoka nakai Reigā voi cytur, kam vīnys nu atsauceiguokajom kūpīnom bejušys taišni guņsdziesieji i motoklubs: “Jī cīši lobpruot ļuovēs i portretētīs, i kai pyrmī laidēs performativūs pastaigu izmieginuojuma guojīņūs.”

Vosorys školys nūslāgumā Ludzys kulturys nomā tyka reikuota balleite ar nedelis laikā radeitūs fotografeju izstuodi i aicynuojumu laistīs performativā pastaigā ar kotru nu teatra grupys puorstuovu. Tei beja vareiba sasatikt 1:1 – pastaiga vīnam cylvākam kūpā ar muokslinīku, kurā jis atkluoj sovu perspektivu, par kū Ludza lykuse dūmuot. “Tuos beja cīši spieceigys. Tys viņ, ka kaids veļtej šaļti i viereibu tovai uztverei, jau, vysmoz maņ, ruodīs vysuleluokuo bauda,” soka Santa. Jei skaita, ka ituos pastaigys deve vareibu ari vītejim pasavērt iz sovu piļsātu cytaižuok: “Tys savīnoj ar personeigu stuostu, kas līk dūmuot – kaids byutu muns personeigais stuosts?” Tī skateituoji, kas tykuši pi itūs atziņu, guojuši iz vysom performativajom pastaigom piec kuortys. Bejs tik intensivai, kai beiguos muokslinīkim vaira nabejs spāka apkolpuot vysus grybātuojus. Santai pošys spūdruokuo atmiņa ir par Elīnys Eihmanis video instalaceju, kas tyka izruodeita lelajā ekranā pi Ludzys nūvoda pošvaļdeibys ākys. “Tys, cik dreiži tū varēja sarunuot i pošvaļdeiba beja atsauceiga izlikt muokslys dorbu laukumā, kas, īspiejams, ari ir tys centralais, beja fantastiski.”

Santa pīzeist, ka fotografim sadarbeiba ar kūpīnu nūteik cytaižuok, nakai skotivis muokslys puorstuovim: “Jī īt meklēt portretejamūs, fotoaparats dorbojās kai reiks, kai sasnēgt ūtru cylvāku. Teatra muokslinīkam ir cīši gryuts daīt pi kaida iz īlys i saceit, ka grib par jū taiseit izruodi.” Tok fotografu īpasazeišona ar vītejim cylvākim paleidziejuse tikt pi stuostu ari ūtrys grupys puorstuovim. “Teikūt pi rezultata, otkon beja taišni ūtraiž – cylvāki apsaver fotografu izstuodi i aizīt, cikom teatris prosa ilguoku byušonu kluotyn. Laikmeteigajā teatrī tu ari raugi, kab atguojušais cylvāks danas tam kaidu sovu pīredzi.” Santa soka, ka tys ari fotografim lics suokt dūmuot, kai padareit tai, kab cylvāki uzakavej jūs izstuodē i veidojās saruna.

Ludzys kārdynuojums

Santa soka, ka vosorys školys dalinīki iz sātu atbraukuši ar vaira vaicuojumim, na atbiļdem, tok taidim, kū gribīs rysynuot. Voi Ludzā aizsuoktajim muokslys dorbim varātu byut ari kaids turpynuojums? Santa skaita, ka nivīna nūtikšona napalīk bez pādu. Vizualuos muokslys puorstuovu padareitais, īspiejams, jau ir pabeigti muokslys dorbi, kas niu var suokt dzeivuot sovu dzeivi. Ari vairuoki skotivis muokslys puorstuovi sataisejuši lobys skicis, kas iz prīšku varātu izavērst par leluokim dorbim. “Jau atlasē vēremēs, lai pīsadola cylvāki, kam eistyn ir interese struoduot ar kūpīnu. Jim tei beja vareiba atkluot jaunu piļsātu, tikt pi kontaktu. Tys, prūtams, atkareigs nu tuo, kur tū muokslinīku tuoļuok “nas”, tok dūmoju, ka aizkustynuojom i īkustynuojom daudzus. Mes ari naasam ražūtne, kas soka: “O, tu beji Ludzā, tev niu obligati juonūdūd, pīmāram, postkarte ar Ludzu!” Tys tai nastruodoj. Aicynuojums ir draudzeigs, i tys kārdynuojums i pīdzeivuojums, pa munam, ir pīteikami lels, kab Ludza napalyktu napamaneita itūs atbraukušūs cylvāku dailradē,” soka Santa.

Eipaša prīca jai ir par vītejom jaunītem, kas raudzejušys turēt leidza pīredziejušajim muokslinīkim. Santa sprīž, ka jūs studeju izalaseišona varātu byut saisteita ar ituos vosorys pīredzi: “Turu nūceju, ka mes naaizvylynuosim ludzuonītis paceli nu Ludzys, bet, ka koč kaidu gribiešonu pīsadaleit kulturys procesūs asam radejuši.”

Daugovpiļs – “Homo Novus” dzimtine

LJTI Latgolā atsagrīzs jau septembrī – storptautyskuo jaunuo teatra festivala “Homo Novus” laikā. Pyrma 30 godu tys pyrmūreiz nūtyka taišni Daugovpilī, kur tūlaik struoduoja festivala idejis autors, režisors Pēteris Krilovs i teatrī dorbuojuos juo i Annys Eižvertinis vadeitī akteri kursi. Piečuok Krilova, “Homo Novus” i ari leluokuos dalis jaunūs akteru celi aizavyna iz Reigu, tok festivala suokys niu ir boguoteigs legendu olūts. Santa Remere smejās, ka jei ir nu 30 godu tuolys nuokūtnis, partū nazyna, kas tūlaik tī eisti nūtyka, tok dzierdiejuse vysaiduokys versejis, kas cyta cytu mādz ari apstreidēt. Tok skaidrys, ka tys asūt bejs “baigais blīzīņs”. Santa soka, ka tys līk aizadūmuot par tū, kai dorbojās teatra viesturis saglobuošona, kam tei ir cīši gaistūša muoksla: “Biļdis nikuo napasoka par izruodem voi festivala goru. Partū saprotom, ka vīneigais veids, kai dasadūrt tam, kas beja, ir izdareit vēļreiz. Tys, kas mes brauksim i dareisim, ir īkustynuojs ari dzeivuos atminis globuotuojus, kas rauga danest nūstuostus, kai tod ir bejs patīseibā. Tys ir cīši interesanti.”

Jei stuosta ka 13. septembrī, kod Daugovpilī byus intensiva festivala programys dīna, 15.00 stuņdēs pi Daugovpiļs teatra paradzāts ari svātku tosts, iz kurū aicynuoti vysi interesenti, eipaši tī, kuri atguodoj pošu pyrmū “Homo Novus”. Festivala organizatori prīcuosīs par vysim atmiņu fragmentim. Piec tosta paradzātys sarunys, kuruos vadeis literaturzynuotneica Elīna Vasiļjeva, byus atbraukuši ari daži pyrmuo festivala muokslinīki.

Santa stuosta, ka, pa jai, veiduot nūtikšonys Daugovpilī ir “daudz jautruok i interesantuok”, deļtuo, ka ļauds vaira īt preteimā, roda sajiutu, ka grib redzēt festivalu pi seve, uzajam iniciativu īsasaisteit. “Itei varātu byut kai testa verseja – ka Daugovpilī byus apmaklātuoji, mes tū varātu turpynuot. Mums nav cytu veidu, kai izzynuot, voi ituos izruodis uzrunoj skateituojus ari uorpus Reigys, kai jūs sateikūt i radzūt dzeivū reakceju kluotīnē. Ari kritika ir lobuoka par klusumu,” nūruoda Santa.

Viļcīņs, ekskurseja, izruodis i dejis

Lai ari vīna “Homo Novus” izruode Daugovpilī byus jau 12. septembrī, centraluo programa gaidoma 13. septembrī. Reidzinīkim tei suoksīs jau 7.00 Reigys dzeļžaceļa stacejā, kur sasatiks ļauds, kas 7.31 ar viļcīni izbrauks iz Daugovpili. Pa ceļam paradzāti performativi žurnala “Strāva” originaldorbu skaitejumi par temu – aizlīgtais. Daugovpilī atbraukušūs sagaideis organizaceja “New East”, kas vadeis izzynūšu ekskurseju “Hi!Story”, kurā varēs īpazeit Latgolā dzymušys personeibys. Tai, taipat kai cytom bezmoksys nūtikšonom var pīsavīnuot ari cyti interesenti. Sovpus piec vysu izruožu i nūtikšonu pīdzeivuošonys, kas nūsaslēgs ar dejom vītejūs DJ vadeibā, iztureiguokī reidzinīki kūpā brauks atpakaļ iz golvyspiļsātu ar viļcīni, kas atīt 3.40 nu reita. Piec programys izziņuošonys tyka pīduovuota ari vareiba nūpierkt 24 h beletu, kurā īkļauti kai obeju viļcīņu beleti, tai tikšona iz vysom izruodem. Tī cīši dreiži tyka izpierkti. Santu tys pateikami puorsteidzs, tok reizē jei pastreipoj, ka svareiguok par reidzinīku braukšonu iz Daugovpili ir tys, kab vītejuo publika apmaklātu festivala nūtikšonys. “Programu veiduojom ar dūmu, kas varātu byut saprūtams, interesejūšs i pījamams cylvākim Daugovpilī. Jēmem varā, ka daļa publika varbyut ari nabyus regulari apmekliejuši laikmeteiguos dejis izruodis, partū izalasejom augstvierteigus dorbus, kū var baudeit ari bez lelys sasagataveišonys.”

Kaidys izruodis tod Daugovpilī varēs redzēt?

14.00 stuņdēs Daugovpiļs teatrī gaidoma čehu režisoris Andreis Miltnerovys i gaismu muokslinīka Jana Komareka kusteibu teatra izruode “Varys spēle” par “divejim izneseigim veceleišim bryunūs kostimeņūs, kas puordola pasauli”.

18.00 stuņdēs (i ari 12. septembrī 18.00) kulturvītā “V13” nūtiks britu muokslinīku Džo Fongys i Džo Oranža muzykaluo dejis izruode “Vysu atlykušū myužu” ar cyrka elementim, kūpeigom spēlem i daudzi prīcys. Tamā sasateik vacs klauns i vaca doncuotuoja, kab dūmuotu, kas varātu byut iz prīšku. Lai ari tema par nūvacuošonu varātu byut skumeiga, Santa soka, ka izruode pavysam nūteikti nav pesimistiska, kam obeji muokslinīki ir eistyni komedejis meistari. Jī paruodūt, cik skaists var byut ari vuojums i nūrīts.

Santa eipaši izceļ bulgaru performeri Ivo Dimčevu, kuruo izruodi “Selfiju koncerts” 21.00 stuņdē varēs pīdzeivuot “Saulis školā”. Uorzemnīki asūt puorsteigti, ka jis byuškys Latvejā, i vaicojūt, kur Reigā tys nūtiks. Iz tū Santa var atsaceit, ka Reigā jis nabyus, tok byus Daugovpilī! Vairuoki cytu vaļstu gosti ari plānojūt itū izruodi apmeklēt. Tys byuškys “kūšs, naaizmierstams muzykals prīšknasums”, kas aicynoj pagrīzt spīgeli pret sevi i atguoduot, ka kotrys pats ari ir daļa nu izruodis, sabīdreibys i nūteikūšūs procesu.

Sovpus vokora izskaņā 23.00 stuņdēs dzeļžaceļa stacejā tekstgrupa “Orbīta” pīduovuos nakts performanci, kas apvīnuos dzejis bolsus i Daugovpiļs piļsātvidis skanis.