Intervejis autore: Agnese Skangale

Linards Kalniņš ir aktivs jaunīts nu Dagdys, par kurū zyna Latvejis mārūgā i šaļtim sauc par Dagdys reklamu. Ituo gods vosorā Linards absolvēja Dagdys vydsškolu i niu suoc studeju gaitys Daugovpiļs Universitatē (DU). Kasdīna Linardam paīt, skaitūt i verūtīs aktualuokuos viests, kai ari muzicejūt ar sovu grupu “Waken Bird LTG” voi individuali. Dzīsmis latgaliski Linardam vēļ nav saguojs pīraksteit, tik puorlikt nu latvīšu literaruos volūdys. 

Pyrma gods Dagdā, tovā dzymtajā piļsātā, tyka reikuots latgaliskais seminars jaunīšim “Atzolys” – ar mierki, lai Dagdā i tuos apleicīnē jaunīši vaira runoj i dora lītys latgaliski. Kai itūšaļt ir ar latgaliskū i jaunīšim Dagdā? 

Es saceišu tai – šaļtim Dagdā sarunuos izskaņ kaids vuords latgaliski, bet tai, ka jaunīši suoce runuot latgaliski vysuos piļsātys moluos, navar saceit. Dīvamžāļ te ir problema, kas vysu laiku turpynojās – sātā ar vacuokim latgaliski, bet draugu lūkā – latvyski. Bet tī, kuri narunuoja latgaliski, nimoz narauga voi nagrib vuiceitīs. Te ir cīši moz cylvāku, kas apsajam runuot latgaliski. 

Otkon nasagrib sevi ceļt par baigū supercylvāku, bet maņ saimē ari narunova latgaliski i es raudzeju vuiceitīs pats. Taidu ir cīši moz. Es ari nagrybu saceit, ka nav taidu cylvāku, es nazynu, voi ir taidi. 

Ka runoj par kulturys dzeivi Dagdā, tod maņ pādejā laikā ir saguojs apmeklēt tik sovu izlaidumu. Varu saceit, ka izlaidumā skanēja latgalīšu volūda, puorsvorā dzīsmēs. Cylvāki parosti pasuokumūs apvīnoj latgalīšu i latvīšu volūdu, taids kai kompromiss. Bet pasuokumu tikai latgaliski napīmiņu. Varbyut vosorys saulgrīžūs, bet navaru puorlīcynuotai saceit. 

Zynu, ka pīsadaleji “2×2” seminarā “Steiga”, kas augusta suokumā nūtyka tepat Latgolā – Aglyunā. Kai izdūmovi i kas tevi pamudynova dūtīs iz seminaru?

Stuosts ir taids! Mani uzaicynova iz sarunu festivalu “LAMPA” Ciesīs – iz diskuseju par austrumu pīrūbežu. Itamā sarunā kūpā ar mani pīsadaleja Rēzeknis nūvoda jaunuotnis lītu specialists Aivars Mežatučs, 14. Saeimys deputats, Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis parlamentarais sekretars Dāvis Mārtiņš Daugavietis, žurnaliste i aktiviste nu Daugovpiļs Anželika Litvinoviča i Latvejis Republikys kulturys ministre Agnese Lāce, kas ari ir divreizdivneica. Mes tī runuojom, runuojom, i vīnā šaļtī kulturys ministre maņ soka, ka ir taids “2×2” i ituo gods augustā nūtiks Aglyunā. Piec tam es taids dūmuoju, dūmuoju i pīsasaceju, nūsyuteju stipendejis pīteikumu i motivaceju, i tai tys vyss aizguoja. 

Maņ līku argumentu, deļkuo braukt voi nabraukt, navajag. Ka ir īspieja braukt, tod es tū izmontoju i braucu. Asu pamanejs, ka, bīžuok pasaruodūt koč kaidūs pasuokumūs, īpasazeistu ar interesantim cylvākim i pats īsadrūsynoju vaira dareit lītys. Par pīmāru, piec tuos pošys “2×2” nūmetnis “Steiga”. Es īsapazynu ar vysaidim cylvākim, i atmiņā atause munys vacuos idejis, varbyut drupeit ari taidys nagontys, kuruos jau seņ gribieju realizēt, bet tuos ir saisteitys ar latgaliskū. Kai es pats soku – muna latgalīšu volūda prosa dorbu i es raugu vuiceitīs, atteisteit i kūpt volūdu. I tod izdūmovu pīraksteit divejom gudrom golvom. Vīns ir Agris Bitāns (jurists, Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis prīšksādātuojs – A. S.), jam aizdevu vaicuojumu par zynuošonom latgalīšu volūdā i Latgolā. Ūtrais – Vaļsts volūdys centrys. Tam aizdevu vaicuojumu: “Gols golā – kas ar latgalīšu volūdu oficialajā saziņā?” Jī maņ atbiļdēja, bet biedeigai palyka. Jī raksteja tai: “Latgalīšu rokstu volūdys aizsardzeibu navarātu pretstateit oficialuos latvīšu literaruos volūdys interesem.” Cik saprotu, jī itū šaļti stuov iz taida rūbeža, ka latgalīšu volūda nav volūda, bet latvīšu volūdys dialekts. Agris Bitāns vēļ nav atbiļdiejs, vieršūs, kū jis saceis. 

Prūtams, es dažreiz maudojūs taiduos kai fantazejuos par sovom idejom, ka vyss byus labi i jauki, bet realitate ir drupeit skaudra. Grybātūs, lai vysim īsadag saprasšonys gaismeņa pruotā i zuole suoc zaļuoka palikt.

Tu itymā godā absolvieji vydsškolu i esi īsastuojs Daugovpiļs Universitatē, kab vuiceitūs par matematikys i fizikys školuotuoju. Pagaidom esi vīneigais ituos studeju programys students. Deļkuo izalaseji taišni itū studeju programu i izsprīdi palikt tepat Latgolā, Daugovpilī?

Itūšaļt vaira naasu vīneigais, asam jau treis tūpūšī matematikys i fizikys školuotuoji. 

Suokumā es beju dūmuojs vuiceitīs Reigā matematikūs, bet piečuok apdūmovu i paštukovu, kai dareit, i nūsprīžu, ka īšu studēt iz pedagogim. Maņ interesej viesture i STEM (eksaktūs zynuotņu – A. S.) prīškmati, leidz ar tū izdūmuoju, ka studiešu apvīnuotū matematikys i fizikys pedagogeju. Redzieju, ka DU pīduovoj apvīnuotū i izdūmovu, ka juopīsasoka. Ka maņ patiks ituos akademiskuos vuiceibys, tod nūteikti īšu tuoluok iz akademiskū matematiku. Deļkuo Latgolā? A deļkuo nā!? Es itūšaļt saprūtu, ka pagaidom grybu pabyut Latgolā. Grybu paraudzeit, kas itamā vītā byus i nūtyks. Nu Reigys voi cytys Latvejis voi uorzemu piļsātys iz Latgolu ir cīši gryuši vērtīs. Nu Latgolys iz Latgolu ir vīnkuoršuok vērtīs. 

Tev ar draugim ir grupa, kur dzīsmis puorsvorā izpyldot latgalīšu volūdā smoguo metala žanrā. Kai nūsprīdet nūsadorbuot i dzīduot taišni tai?

Eistineibā latgalīšu volūda ir cīši interesanta, jo jimā var dzīduot i romantiskuos dzīsmis, i cīši šmukai lomuotīs. Ceļš beja taids, ka suokumā mes spieļovam tik kaverdzīsmis. Dzīdovam “Labvēlīgo tipu”, “Līvus”, ari “Rammstein”, bet piečuok maņ golvā atguoja rifs gitarai. Nūspieļovu, draugi soka, ka lobs i forši skaņ, i tod mes pīrakstejom sovu pyrmū smoguo metala dzīsmi, kurū suocem spieļuot. I tai nu tuos šaļts ar grupu suocem poši dūmuot i pīraksteit smoguo metala dzīsmis. Suokumā rakstejom latvyski, bet tod atrodu latgalīšu karaveiru dzīsmis. Pasavieru, īraudzeju “Tymseņu”, “Muote dieleņu auklēja” i puorejuos dzīsmis. Tod padūmovom: “Parkū gon nā, ituos latgalīšu tautys dzīsmis var sataiseit smoguo metala aranžejumā!” I tai tys vyss aizguoja. Izalasejom smogū metalu, jo mums ruodejuos, ka tys ir vysenergiskuokais muzykys žanrys. Spieļojūt taidu muzyku, tu pats izaluodej i īluodej cylvākus ar energeju. Ka cylvāks saprūt tū muzyku i atsadūd tai, jis atsabreivoj nu vysa nagativuo i ir piļneigi breivs cylvāks. Tys pats ari ir maņ – es piec koncerta asu cīši nūgurs, jo atdūdu vysu sovu energeju, bet asu cīši prīceigs i pateiceigs.

Kū tu īsoki voi nūvielej jaunīšim, kab jī napagaisynuotu sovu degsmi dareit i radeit? 

Byus vīnkuoršys lītys! Nav juomeklej jāgu koč kur leluokā kontekstā! Šaļtim dzierdu, ka soka – kam maņ tei latgalīšu voi latvīšu volūda, ka mani lelajā pasaulī taipat nasaprass. Tī ari ir tei fiška – mes vysu laiku runojam par tū, ka navajag aizmierst sevi, pagaisynuot sevi itymā pasaulī, i taišni taiduos mozuos lītuos – kaidā volūdā tu runoj, skaiti voi dūmoj. Navajag meklēt jāgu koč kaidā lelajā pasaulī, juomeklej jāga sevī īškā. Tu tū skaiti par sovu! 

I mieginuot dareit tod, kod ruodīs, ka tys nav īspiejams! Pīraksteit viestuli iz ministreju nav sarežgeiti partū, ka jī tev atbiļdēs. Tu vari pat naformalā veidā aizraksteit jim, kai es tū izdareju ar Vaļsts volūdys centru – vīnkuoršu viestuli ar praseibu. Prūtams, jī tev naatsyuteis oficialu dokumentu, jo tys nav īsnāgums, bet jī tev atbiļdēs. Nav juosabeist dareit, vīnkuorši vajag pajimt i izdareit!