Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Preiļu nūvoda Aizkaļnē, Raiņa muzejā “Jasmuiža”, 5. i 6. septembrī jau 27. reizi nūtiks kasgadejais keramikys cepļa kūršonys pasuokums. Cepli Latgolys keramika vacmeistara Andreja Paulāna keramikys darbneicā kūrs tautys lītiškuos muokslys studejis “Rēzeknes apriņķa podnieki” daleibnīki i jūs draugi.

5. septembrī keramiki ar sovim apdadzynuošonai sagatavuotajim muola traukim saliks cepli i ap pušdīņlaiku tū īkūrs. Plānuots, ka itūreiz golvonī kiurieji byus Raivo Andersons i Kristaps Braslis. Pasuokumā pīsadaleis ari Andris Ušpelis, Jolanta i Valdis Dundenieki, Edvīns Vincevičs i c. Ceplī apdadzynuošonai kūpā ar keramiku dorbim tiks lykti ari paguojušajā godā VKKF mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” projekta “Man veicās roku darbs” laikā keramikys vyrpuošonys meistarklasē vyrpuotī muola trauki, kurūs taiseja dzīduotuojs Dainis Skutelis, dzejneica Dagneja i pravests Aigars Bernāns. Cikom kurēsīs ceplis, vokora gaitā byus vareiba pasarunuot ar pūdnīkim, vērtīs cepļa kurynuošonys procesu i jau vālā vokorā – lelū līsmi. Īīšona iz 5. septembra pasuokumu ir bez moksys.

6. septembrī 11 stuņdēs nūtiks keramikys cepļa attaiseišona i svaigi apdadzynuotūs trauku izjimšona. Byus vareiba dorbus ari nūpierkt. Pyrma cepļa attaiseišonys nūtiks tradicionaluo viktorina, kurū vadeis pūdnīks i TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” vadeituojs Andris Ušpelis. Sovpus par muzykalū nūskaņu pasaryupēs Ondrupinis TN folklorys kūpa “Sovvaļnīki” ar atraktivū vadeituoju Daini Plataci. Īīšona iz 6. septembra pasuokumu moksuos 2 eiro, i cenā ītylpst ari muzeja apsavieršona. 

Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadeituoja Solvita Kleinarte stuosta: “Cepļa kūršona Juosmuižā ir eipašs i gaideits nūtykums na tik mums pošim i pūdnīkim, bet ari apmaklātuojim, daļa nu kurūs pasuokumā pīsadola kotru godu. Iz itū nūtykumu īsarūn na tik vītejī – pogosta i nūvoda – ļauds, bet sabrauc nu vysys Latvejis, reizem ari nu cytu vaļstu. Par pīmāru, paguojušajā godā beja gosti nu Japuonys. Tradicionali Juosmuižā keramikys cepli kurynojam augusta suokumā, kod naktī dabasūs radzamys kreitūšys zvaigznis, bet nu cepļa līšmu pret dabasim dejā laižās guņs dzierksts. Itūgod pasuokums nūtiks mienesi vāluok, tok meteorologi ziņoj, ka nedeļgolā byus vasareigys dīnys i nakts, deļtuo ceram, ka pasuokumā byus ni mozuok romantiska atmosfera.”

Solvita ari aicynoj nav tik iz cepļa kūršonys pasuokumu, bet ari iz cytom Aizkaļnis pogosta svātku nūtikšonom. 6. septembrī muzejā 13 stuņdēs tiks atkluota rūtu muokslineicys Anitys Savickys, zeimyna “Anita Sondore” dybynuotuojis, personalizstuode “Gaisma sudrabota”. Tei ir muokslineicys sirsneigs veļtejums dzymtajam nūvodam, saimei i draugim, kai ari simboliska saruna ar Raiņa pasauļa redziejumu. Sovpus vokorā 18 stuņdēs breivdobys estradē Raiņa 160. jubilejis īskaņuos nūtiks vītejuos teatra kūpys jautra muzykaluo izruode par Juoņa Pliekšāna jauneibys pīdzeivuojumim Juosmuižā “Munu jaunu dīnu zeme”.

Cepļa kūršona Juosmuižā nūteik nu 1999. gods 2. juļa, kod tyka svineigi atkluota Andreja Paulāna rekonstruātuo darbneica–ceplis. Niu jau vaira nakai 25 godus tī sasateik Latgolys keramiki, kab atvastu sovus muola traukus, tūs nūglazātu, salyktu ceplī i apdadzynuotu.