Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 12. da 14. septembra tiks svieteitys Eiropys kulturys montuojuma dīnys, kas itūgod veļteitys eipaši svareigai temai Latvejis kulturys montuojuma kontekstā – kustamajam montuojumam. Apsaverūt muokslys dorbus, naatkareigi nu tuo izteiksmis formu, varim sprīst par tautys viesturis sarežgeitajim politiskūs, ekonomiskūs i socialūs nūtikšonu sluonim. Sevkurs muokslys dorbs atkluoj viesturyskuos pīredzis sluoņus i uztur dzeivu kulturys atmiņu i tradiceju napuortraukteibu, viesteits Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis (NKMP) sātyslopā.

Kustamais montuojums attāloj cylvāka rūku i pruota meistareibā radeitus objektus. Itaidus muokslys dorbus ir eipaši juosaudzej, kam taišni muokslys i viesturyskuos vierteibys ir vīns nu golvonūs laupejumu karadarbeibys laikā ar mierki iznycynuot kaidys nācejis kulturys kūdulu – tuos identitati, skaidroj NKMP.

Nūtikšonys Latgolys regionā

7. septembrī nu 13 da 17 stuņžu Lūznovys muižā (Piļs īla 8, Lūznova, Lūznovys pogosts, Rēzeknis nūvods).

Lūznovys muiža Rēzeknis nūvodā aicynoj iz Eirops kulturys montuojuma dīnu īsuokumu drupeit agruok pyrma cytu nūtikšonu – jau 7. septembrī. 13 stuņdēs gaidoma Rundālis piļs muzeja direktoris Laurys Lūsis lekceja par 19.–20. godu symta mejis tapešu linejom i rokstim, sovpus 14.30 stuņdēs gaidoms viesturnīka Andra Uškāna stuostejums par jaunim atkluojumim i da šam nazynomu informaceju par Lūznovys muižys viesturi.

Taipoš muižā tiks atkluota jauna ekspoziceja, kas veļteita tuos viesturē nūzeimeigajai Kerbedzu dzymtai “Kerbedza kabinets”. Tamā byus skotoma 19. godu symta beigu i 20. godu symta suoku interjera stilistikys interpretaceja i nazkodejūs muižkungu i dzeļžaceļa inžineru – diveju Stanislavu Kerbedzu dorba i atpyutys telpys atdzeivynuošona. Ekspoziceja veiduota, īsadvasmojūt nu cytim tuo laika kabinetu īkuortuojumim, kai ari Kerbedzu dzymtys biografejom i muižys viesturis. Koncepcejis autors ir Andris Uškāns, vizualū stuostu paleidzēja īdzeivynuot Liāna Merņaka. Sovpus vokora izskaņā 17 stuņdēs paradzāta portugaļu tradicionaluos muzykys koncertprograma grupys “EmCantos” izpiļdejumā.

13. septembrī nu 17 da 18 stuņžu Kruoslovys katuoļu bazneicā (Bazneicys īla 2A, Kruoslova).
Kruoslovys katuoļu bazneicys eipašumā asūšūs muokslys dorbu vydā ir ari glezna “Sv. Ludvika apoteoze”, kas izaceļ ar sovim īspaideigajim izmārim – 300 x 195  cm. Tei ir nūzeimeiga kai profesionali augstvierteigs dorbs. 2024. godā restauratorim atsakluoja da šam nazynoma informaceja par gleznys tapšonys viesturi. Audaklam ūtrā pusē skaitoms uzroksts: “Nach Simon Vouet von Carl Schimmer Dresden 1862” (kas vysudreižuok nūzeimej – Karls Augusts Šimmers piec Simona Vuē kompozicejis). Plotuoku informaceju var skaiteit Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 172. puslopā.

17 stuņdēs gaidoms ari Kruoslovys katuoļu bazneicys kora koncerts, sovpus 18 stuņdēs – Svātuo Mise.

14. septembrī 12 stuņdēs dīnā Brigu katuoļu bazneicā (Brigi, Brigu pogosts, Ludzys nūvods).

Brigu katuoļu bazneicys 225 godu jubilejis svieteišonā paradzāta Rēzeknis–Aglyunys diacezis veiskupa Juoņa Buļa vizitaceja bazneicā. 12 stuņdēs byus Svātuo Mise, sovpus piec tuos tiks pasvieteits Brigu bazneicys feretrons, kurs tikū pīdzeivuojs restauraceju. Feretroni ir naleli puornosojami oltori, kurūs nazkod plotai izmontuoja katuoļu bazneicys procesejuos i dīvakolpuojumu organiziešonai breivā dobā. Brigu katuoļu bazneicys 18. godu symta ūtruos pusis feretrons pīdar pi senejuokuos bazneicys īkuortys, puorstuov baroka laikmata sakraluos muokslys montuojumu. Komplicātys restauracejis procesā feretrons ir atgivs sovu suokūtnejū izskotu i iz prīšku papyldynuos bazneicys īkuortu, paruodūt 18. godu symta amatnīceibys tradiceju piecteceibu.
Plotuoku informaceju i kartenis var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 186. puslopā.

13. septembrī 13 i 16 stuņdēs Daugovpiļs cītūksnī.

Daugovpiļs cītūksnī 13 stuņdēs paradzāta ekskurseja “Daugavpils cietokšņa vēsturiskie lielgabali”, sovpus 16 stuņdēs nūvodpietnīcyskuo konference (Mihaila īla 3, Daugovpiļs, Rotko muzeja konferenču sektorā), kas veļteita Ūtruo pasauļa kara beigu 80. godadīnai.

1863. gods pūļu sasaceļšonys laikā Daugovpiļs cītūksnī atsaroda 538 lelgoboli. Šudiņ cītūkšņa teritorejā ir izvītuoti seši lelgobolu stūbri, kas ir vaļsts aizsorgojami regiona nūzeimis kulturys pīminekli. Lelgoboli suokūtneji izgataveiti militarom vajadzeibom, tok lelgobolu kai dekorativu elementu izvītuošona pi ampira stylā caltūs militarūs āku ir Krīvejis imperejis arhitekturai rakstureiga īzeime.
Plotuoku informaceju i attālus var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 178. puslopā.

Nūvodpietnīcyskuos konferencis laikā paradzāta ari lekceja par viesturyskim transportleidzeklim “Inženieru arsenālā”. Daugovpiļs “Inženieru arsenāla” āka ir vīna nu leluokūs cītūkšņa teritorejā, kas calta piec arhitekta Aleksandra Štauberta projekta 1836.−1845. godā. Suokumā telpys izmontuotys kai darbneicys. Itūšaļt “Inženieru arsenālā” var īpasazeit ar Daugovpiļs i Latgolys industrialū montuojumu, kai ari ar tehniku nu vysaidu pasauļa vītu.
Plotuoku informaceju i kartenis var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 166. puslopā.

13. septembrī 13 stuņdēs Vuorkovys Vyssvātuos Treisvīneibys katuoļu bazneicā (Padūmis īla 4, Vacvuorkova, Upmolys pogosts, Preiļu nūvods).

Vuorkovys Vyssvātuos Treisvīneibys katuoļu bazneicā byus apsaverama liturgiskūs tārpu izstuode nu Vuorkovys katuoļu bazneicys kruojuma, bazneicys pogroba telpu i zvonu tūrņa apsavieršona ar stuostejumu par bazneicys viesturi i tuos kulturviesturyskū montuojumu.

Niulejuo Vuorkovys bazneica calta laikā nu 1873. da 1877. goda, tok ir sasaglobuojušys viests par vairuokim īprīšk pastuovejušim kūka dīvnomim. Nu senejūs bazneicu īkuortu iz myusu laiku dīvnomu puorceļuojuši tik daži muokslys prīškmati. Naparostuokais liktiņs ir divejom aizsorguojamūs muokslys pīminekļu sarokstā īkļautajom skulpturom “Dievmāte” i “Apustulis Jānis”.
Plotuoku informaceju i kartenis var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 188. puslopā.

14. septembrī nu 10 da 14 stuņžu Latgolys vacticeibnīku materialuos kulturys muzejā (Sinicina īla 2, Rēzekne).

Sevkuram interesentam byus vareiba apsavērt ekspoziceju, kura atspīgeļoj vacticeibnīku materialuos sadzeivys kulturu. Eksponati maklāti i apkūpuoti vairuoku ekspediceju laikā jau nu 20. godu symta 90. godu beigu. 2006. godā tyka rosts vaļsts finansials atbolsts vacticeibnīku muzeja telpu īkuortuošonai. Muzejā apsaverama boguoteiga vacticeibnīku izšyvumu kolekceja, prīškmati, kas saisteiti ar vacticeibnīku sadzeivi, krystobom i paglobuošonu i.c.
Plotuoku informaceju i attālus var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 168. puslopā.

12. septembrī nu 9 da 15 stuņdem; 13. septembrī nu 12 da 18 stuņdem; 14. septembrī nu 12 da 18 stuņdem Feimaņūs Rēzeknis nūvodā (Pogosta sāta, Feimani, Feimaņu pogosts, Rēzeknis nūvods).

Byus vareiba apsavērt Feimaņu katuoļu bazneicys liturgiskū tārpu i prīkšmatu izstuodi. Kūpumā 250 eksponatu kluostā var īsapazeit ar dažaidu stilu tekstileju manufakturu izstruoduojumim, tū pīlītuojumu katuoļu religiskajūs ritualūs. Interesanti ir ari dažaiduos tehnikuos radeitī rūkdorbi. Par izstuodis materialim vaira izstuosteit varēs Silvija Asare, apmekliejumu vālams dasaceit pa telefonu 28338458.

Feimaņu Sv. Juoņa Kristeituoja Romys katuoļu draudzis bazneica ir vīns nu senuokūs kūka arhitekturys paraugu Latgolā. Bazneica īsvieteita 1760. godā. Feimaņu dīvnoma bogotais viesturyskū prīkšmatu i tekstileju montuojums viestej par tū tapšonys laiku i nūlūku, Eiropys muokslys tendencem i ļaudim, kas saudzeigi lītuojuši i saglobuojuši itūs prīkšmatus da myusu dīnom.
Plotuoku informaceju i kartenis var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 174. puslopā ITE.

13. septembrī nu 10 da 17 stuņžu Drycānu katuoļu bazneicys draudzis sātys ekspozicejā (Drycāni, Rēzeknis nūvods, sūpluok katuoļu bazneicai).

Gaidoma izzynūša nūdarbeiba “Simboli un to nozīme 18.–20. gadsimta katoļu liturģiskajās tekstilijās”. Apmaklātuojim byus vareiba īpasazeit ar Drycānu i Piļcinis bazneicu senejim liturgiskajim apgierbim i tekstilejom, izzynuot vaira par kruosu i simbolu nūzeimi, apsavērt draudzis sātu kai vītejuo kulturys montuojuma vuokšonys i saglobuošonys vītu. Taipoš byus vareiba apsavērt Drycānu bazneicu.

Drycānu Svātūs apustuļu Simeona i Judys Romys katuoļu bazneicys draudzis sāta ir izbyuvāta 1937. godā par draudzis zīduojumim. 2024. godā draudzis sātā atkluoja liturgiskūs tekstileju izstuodi. Ir sasaglobuojuši vairuoki liturgiskūs tekstileju komplekti, kas ir lels ratums. Senejuokais tekstileju paraugs ir datejams ar 18. godu symta beigom.

Plotuoku informaceju i kartenis var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 176. puslopā.

14. septembrī 14 stuņdēs Stiernīnis katuoļu bazneicā (Veiskupa Sloskāna īla 9, Stiernīne, Varakļuonu nūvods).

Byus apsaverama Stiernīnis katuoļu bazneicys liturgiskūs tekstileju izstuode. Stiernīnis Sv. Laurencija katuoļu bazneica (1907) pīdar pi tūs 19. i 20. godu symta meju myura ākom, kurys nūmaineja senejuos kūka bazneicys. Stiernīnis vacais dīvnoms, kurs calts storp 1757. i 1767. godu, tyka nūjaukts i puorvītuots iz Rudzātim. Vys tuo apreikuojums palyka iz vītys i daļa nu bazneicys liturgiskūs tārpu kolekcejis ir sasaglobuojuse da myusu dīnu. Stiernīnis senejūs tekstileju kolekceja līcynoj na tik par liturgiskūs tārpu darynuošonys i volkuošonys tradicejom, tok ari par auduma izceļsmi i īsakļaušonu plotuokā lītiškuos muokslys viesturis kontekstā.
Plotuoku informaceju i kartenis var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 184. puslopā.

13. septembrī 18 stuņdēs dīvakolpuojums i 14. septembrī 9 i 12 stuņdēs dīvakolpuojums i Svātuo krysta pagūdynuošonys svātki Viļānu katuoļu bazneicā (Kulturys laukums 6, Viļāni, Rēzeknis nūvods).

Viļānu katuoļu bazneicys viesture ar tuos dramatiskajim pagrīzīnim kara i pūsta godūs ir īmeslis tam, ka agrinu periodu bazneicys īkuortys nav sasaglobuojušys. Ūtruo pasauļa kara godūs tyka izsprydzynuotys sūpluok asūšuos klūstera ākys i bazneicā izacēle guņsgrāks. Daļa nu kūka īkuortys guoja būjā, tok atseviški prīškmati vystik izdzeivuojuši, tūs vydā ari krucifikss, kurs niu atsarūn suonu oltorī. Ar 18. godu symtu datātais profesionaluo kūkgrīzieja dorbs ir vaļsts nūzeimis muokslys pīmineklis, kas pīdar baroka laikmata montuojumam. Vēļ vīns krucifikss bazneicā tics ap 2017. godu. Suokumā tys veiduots kai ceļamolys krysts Drycānu pogosta Komulteņu cīmam. Miļzeiguo prīdis krysta pamatne beja īrokta zemē, satryudiejuse i krucifikss nūsaguozs. Kab tū sagluobt, mariaņu tāvi tū puorvītuojuši iz Viļānim.
Plotuoku informaceju i kartenis var apsavērt Kustamuo kulturys montuojuma kataloga 170. puslopā.