Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kaida ir myusu dīnu Latgolys amatnīceiba, voi tai ir sova struktura i kods? Ite i rokstu serejā iz prīšku raudzeisim dazynuot vairuoku Latgolys amatnīku redzīņus, vaicuosim jim voi myusu dīnu Latgolys amatnīceiba ir kvalitativa i konkurētspiejeiga. Rokstu serejā iz amatnīceibu pasavērsim plotai – nu mūdis i dizaineru perspektivys, rūkdorbu prašmu i omotu, kuri tradicionalā izpratnē ir Latgolys amatnīceibys pamats. Itūreiz izvaicuoju divejis jaunys radeituojis, kotru ar sovu individualu pīīšonu i stylu, nu eko printa studejis “Maarga” i zeimyna “Rada Samanta”, kurs izgatavej naatkuortojamus izšyvumus.

Sevkurs lobs šiviejs i apgierbu radeituojs spēs izgataveit augstvierteigus produktus, kas vystik atsaškiers nu lelveikalu kēžu masveida i tipveida produkcejis. Vystik na vysi šivieji ir dizaineri i na vysi dizaineri ir šivieji. Itūreiz rokstā raudzeju izvaicuot divejis gona jaunys apgierbu dizaina autoris – Zaigu Lāci nu eko printa studejis “Maarga” i zeimyna “Rada Samanta” autori Samantu Stepiņu. Roksta mierkis ir raudzeit saprast, kaids ir bejs diveju jaunu mārgu ceļš iz taida veida amatnīceibu, kaida ir bejuse jūs motivaceja aizsuokt dareit lītys, kurys, īspiejams, navarātu saukt par plotai popularu nūdarbi jaunu cylvāku vydā.

Zeimyna “Rada Samanta” autore Samanta Stepiņa doluos, ka nūsadorbuot ar izšyušonu suokuse 2017. godā. “Koč ari tūreiz munys pyrmuos asociacejis ar izšyušonu nabeja eipaši lobys – pīminieju školys muojtureibys stuņdis, kur vyss beja styngri piec shemu – vīns kristeņš pa kairai rūkai, ūtrs pa lobai. Pīļuovi klaidu? Suoc nu jauna. Tūlaik tys ruodejuos mūkūši,” tai Samanta. “Tok muna nuokušuo dūma beja – kai byutu, ka es vīnkuorši pajimtu odotu i dīgu, šyutu na piec kaidim nūsacejumu, tok piec sajiutu! Pīmiņu, ka tūvokor beja jau vāls, atrodu sātā odotu, dažus dīgus i burtiski parostu lupotys gobolu, suoču šyut. Tamā naktī topa muna pyrmuo izšyutuo lopsa, kurū pabeidžu ap divejim nu reita. Nu reita pasamūdu ar cīši skaidru sajiutu – es grybu izšyut iz apgierbim!”

Samanta ari doluos, ka, suocūt nūsadorbuot ar izšyuošonu, nav zynuojuse, ka cytur pasaulī ir taida freestyle aba breivuo styla izšyušonys pīeja. “Maņ grybātūs saceit, ka izšyušona ir munys kasdīnys primarais fokuss, es tū nauztveru kai dorbu. Tei ir muna sirdslīta, kurū kotru dīnu turpynoju izkūpt, raugūt padareit drupeit vaira, nakai vakar. Tok paraleli ari struodoju cytus dorbus, kuri mani nūdrūsynoj finansiali i ļaun augt i atteisteit ari izšyušonu.” Samanta ari papyldynoj, ka juos leluokuo prīca byutu izšyušona kai pylnys slūdzis dorbs, partū ka tei ir aktivitate, kas jū īdvasmoj i īprīcynoj.

Vaicuota par sova dorba procesu, Samanta stuosta, ka cytreiz vīna dorba izstruode aizjam pat 100 stuņžu. Jei ari ar humoru darunoj, ka tyvynīki, radzūt juos stuņdem ilgū dorbu, nabeidz apbreinuot mārgys pacīteibu. “Tys ir smolks i laikītiļpeigs dorbs, vys tys mani patīsi pīpylda,” tai Samanta.

Jei ari skaidroj, ka ar kotru dorbu izaveidoj cīši stypra sasaiste. “Pīmāram, izšyunūt kaida dzeivinīka portretu, es iz tū verūs symtim, ka na tyukstūšom reižu. Cytu reizi redzīs, ka pamonu tik daudz mozu nianšu, kurom varbyut pat dzeivinīka saiminīks nav davierss viereibys,” stuosta Samanta. “Juopīzeist, ka muna “profesionaluo deformaceja” cytreiz līk aizadūmuot – interesanti, kai itū lītu varātu izšyut? Tai maņ plaukteņā stuov vairuokys idejis nuokūtnis realizacejom.” Samanta stuosta, ka vyspīpraseituokī ir sātys dzeivinīku portreti, kuri puorsvorā davušīs iz Reigu, tok ir atseviški dorbi, kas aizceļuojuši ari iz Islandi, Spāneju i Angleju.

Samanta stuosta, ka, lai ari jai stypri pateik dorbuotīs taišni Latgolā, tepat vasarneicā tūp ari juos darbneicys telpys, juos dorbs nav pīsīts vīnai konkretai vītai, dorba materiali ir pajamami leidza, i struoduot var sevkurā vītā. Samanta ari pastreipoj, ka jai ir svareigi pasavērt, kas nūteik uorpus Latvejis, redzēt plotuoku kontekstu i pasekuot pasauļa tendencem.

Zeimyna “Maarga” leidzautore Zaiga Lāce stuosta, ka piec vaira nakai desmit godu dzeivis lelpiļsātā atsagrīžūt laukūs, jai ar bierneibys draudzini Sanitu Vjaksi roduos dabiska gribiešona apsavīnuot i radeit nazkū kūpeigu. “Mums beja kūpeiga interese par tekstilu, kai vīnu nu izteiksmeiguokajim vierzīnim izalasejom ekoprintu – tehniku, kas Latgolā vēļ tik atsateista. Vyss ir baļsteits senejuos omotu prasmēs, kurys mes raugom īdzeivynuot myusdīneigā interpretacejā,” stuosta Zaiga, pīzeistūt, ka niu ekoprinta darbneica ir juos sirdslīta i rodūšuo pošizpausme, kas apsavīnoj ar cytim dorbim.

Kab ekoprinta tehnikā toptu kaids apgierbs, procesam juosasuoc dobā – ar augu, zīdu i lopu vuokšonu atbylstūšā sezonā. Piečuok tūp īcere par dizainu i tuo pīlītuojumu, teik izalaseits atbylstūšs audums – zeids, kūkvylna voi lyns. “Procesā audums teik ryupeigai izmozguots i kūdynuots, kab tys lobuok uzjimtu augu pamastūs nūspīdumus. Iz auduma teik salykti augi, tū cīši satyn i līk tvaiciešonys kotlā, kur dobys kruosys i roksti puorsanas iz auduma,” ekoprinta procesu stuosta Zaiga. “Nūslāgumā ir piecapstruode – mozguošona i kaļtiešona, kas gola materialam dūt nūtureibu i pabeigteibu.” Zaiga pastreipoj, ka ekoprinta klienti ir ļauds, kas nūviertej ilgtspiejeigu dizainu i grib sovā eipašumā dabuot nazkū eistyn unikalu. “Mes raugom radeit izstruoduojumus, kas organiskai īsakļaun sevkurā stylā i interjerā kai elegants papyldynuojums voi akcents.”

“Mums tūp zeida motu gumejis, spylvynu kulis, kūkvylnys golda celeni, t–krakli, vysaiduokys tašenis, dryču sānolu spylvyni, kosmetikys maceni i cyti produkti. Ar laiku ir izaveiduojs pastuoveigūs klientu lūks, kuri atsagrīž piec jaunu lītu,” tai Zaiga. Jei ari stuosta, ka produkti napalīk tik Latvejā, tok ceļoj ari iz uorzemem, kur bīži teik duovuoti latvīšim diasporā kai sirsneigs Latgolys i Latvejis viestness. Itūgod ekoprinta dorbi ceļuojuši ari iz Austreju, Azerbaidžanu, Kīnu, Vjetnamu, Spāneju, Angleju, ASV i cytom vītom. Vaicuota par Latgolys amatnīceibys vidi, Zaiga soka tai: “Latgolā amatnīceiba ir dzeiva i boguota, te ir sasaglobuojušys senejis tradicejis, tok tamā pošā šaļtī ir radzama atvierteiba jaunom tehnikom i idejom. Ir sajiuta, ka amatnīki cyts cytu atbolsta, doluos pīredzē, bīži teik organizāti godatiergi, izstuodis i meistarklasis.” Zaiga ari pastreipoj, ka regionā ir daudz īspieju sasadorbuot ar pošvaļdeibom, kulturys, izgleiteibys i turysma īstuodem, kas ļaun amatnīkim byut radzamim i atrast sovus klientus. Piec Zaigys dūmu, amatnīceiba Latgolā ir cīši saisteita ar identitati i kūpīnys goru.

Portala lakuga.lv socialūs teiklu sekuotuoju auditoreja drupeit atsaškir. Par pīmāru portala Facebook sekuotuoju vairuma videjais vacums ir 35–54 godi, sovpus Instagram – 25–45 godi. Vystik tuos ir ari globaluos tendencis, ka Instagram platformu vaira īcīnejuši godūs jaunuoki cylvāki. Sovim sekuotuojim obejuos platformuos aizdevem divejus vaicuojumus – “Voi tu muoki kaidus rūkdorbus/amatnīceibu (adeit, izšyut, dorbuotīs ar muolu itt.)” i “Voi tu grybātu īsavuiceit kaidus rūkdorbus/amatnīceibys prasmis?”

Kai izaruoda, portala socialūs teiklu sekuotuojim ir gona daudz prašmu. Iz vaicuojumu, kaidus tod omotus ļauds jau prūt, sajēmem atbiļdis, ka muok aust, adeit, tamburēt, zeimēt, šyut, kaids lītuotuojs pat kasdīnā muok taiseit kūklis. Sovpus, vaicojūt par tū, kaidus omotus vēļ grybātu īsavuiceit, lītuotuoji atbiļdēja, ka grybātu īsavuiceit peit kludzenis, taiseit solmu puzurus, apgiut keramikys prasmis i īsavuiceit knipeliešonu.