Pūrs, Rāzna i narauduošona – latgaliskuos muzykys jaunumi

Pūrs, Rāzna i narauduošona – latgaliskuos muzykys jaunumi

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj viesteit par muzykys jaunumim latgalīšu volūdā. Itūreiz ar jaunom skaņom prīcynoj folkmetala grupa “Varang Nord”, dzīduotuoja Santa Savicka-Drozdova i Reigys projektu kors.

Folkmetala grupai “Varang Nord” dzīsme “Pūrs”

Daugovpiļs folkmetala grupa “Varang Nord” turpynoj izdūt dzīsmis latgaliski. Dzīsmis “Pūrs” muzyku i vuordus radejuši Maksims Popovs i Jelena Kalniša, apstruoduoja Gints Lundbergs. Dzīsmis vuordi viestej par moldugunim aba speigom, kas līdz atrast ceļu caur pūrim, tok pošam deļ seve ir juobyut gaismys nesiejam, kurs lauž važys.

Grupys “Marysana” liderei Santai Savickai-Drozdovai dzīsme “Rāznys azars”

Itei dzīsme vys nav jauna, Santa Savicka-Drozdova stuosta, ka tei izdūta jau pyrma vairuoku godu, vystik, īspiejams, daudzi jū nav dzierdiejuši. “Rāzna maņ ir eipaša jau nu pošys bierneibys. Dzeivuoju Kaunatā, i Rāzna beja vīta, kur pavadeit daudz sova laika. Kod pīaugu, suoču pi Rāznys braukt, lai pīpiļdeitu sevi ar energeju. Tys nav azars, kur tik mauduotīs i labi pavadeit laiku. Tei ir vysuma duovona maņ, kur ir aura, energetika, viļni, krosti. Rāzna uzklausa, pījam mani taidu, kaida es asmu. Jei ir dažaida, bet tyva munai dvēselei. Taida kai dzīsmē – kai bruoļs, kai muosa, kai draugs…. I nu kotra krosta ar jū var sasadūt rūkuos i parunuot,” tai dzīsmis autore Santa Savicka-Drozdova.

Reigys projektu kora pyrmajā albumā “Jau izplaukuši” (“Already Bloomed”) ari dzīsme latgaliski

“Reigys projektu kors” sovā pyrmajā albumā sasadorboj ar sešom latvīšu komponistem. Vīna nu jūs, Evija Skuke, ir pīrakstejuse ari dzīsmi latgaliski “Naraudavu”. Dzīsmi Evija veļtejuse sovam tāvam, kurs 2013. godā nūguojs cytā saulē. Tuos ideja ir par narauduošonu deļ myrušūs, partū ka acs ir vajadzeigys dzeivajim. Dzīsme ir kai “hibrids” – dzīduošonys tehnika īt nu Kūrzemis, sovpus vyss muzykalais materials ir Evijis autordorbs, bet tuos teksts ir divrindis latgalīšu volūdā.