Intervejis autore: Inta Marija Savicka, portals lakuga.lv

Marta Puzāka ir jaunuo žurnaliste, kura itamā jūmā dorbojās tik divejus godus, bet jau pīruodejuse sevi ar drūsmeigim sižetim i patīsu sirds degsmi par sovu dorbu. Marta struodoj Latgolys regionalajā televizejā (LRT) i naseņ sajāmuse Latvejis Žurnalistu asociacejis Izcileibys bolvu regionalūs i diasporys medeju kategorejā, aplīcynojūt, ka jaunuo paaudze spiej īnest Latgolys medeju vidē kai svaigu skatejumu, tai patīsu atbiļdeibys sajiutu pret sovu dorbu i skateituoju.

Kai tu tyki leidz žurnalitiskys pasauļam? Voi tei beja apzynuota izviele?

Es saceitu, ka tei beja apzynuotai naapzynuota izviele, kam eistineibā vyss suocēs jau bierneibā, kod maņ cīši patyka gruomotys. Ari mama stuosteja, ka es bierneibā beju cīši mīreigs i paklauseigs bārns i maņ varēja īdūt gruomotu i pamest iz vairuokom stuņdem. Es tū gruomotu škūrsteju, vierūs, koč i naprotu skaiteit. Piečuok tei patyka, mīlesteiba puorauga žurnalūs. Kod beju pusaudze, beja aktuali žurnali “Sīrups” i “Avene”, es beju apsāsta i vysod vaicuoju vacuokim, lai jī maņ tūs pierk.

I tod vīnā breidī tūs žurnalus puorstuoja izdūt, i es puorguoju iz gruomotu laseišonu. Es ari beju cīteigs školāns i vosoruos vysod izlaseju vysu obligatū literaturu. Tai kai es cīši daudz laseju tymā laikā, maņ atsateisteja volūdys prasmis, školuotuojis mani syuteja iz olimpiadem, kur es ari dabuoju lobus rezultatus. Tai es ari školā saprotu, ka tuos ir munys stypruos pusis – volūda, raksteišona, saceriešona.

Kod pabeidžu vydsškolu, vyspuor nadūmuoju par profeseju. Asu tys cylvāks, kas dzeivoj tagad i ite, maņ vyspuor nabeja aktuali saprast, kur es grybu īt tuoļuok. Tamā vosorā, kod beja juoīsnādz dokumenti augstškoluos, maņ beja cīši sarežgeitai. I problema beja vēļ taida, ka maņ pasadeve vysi prīškmati. Snādzūt dokumentus, maņ beja dūmys, ka es grybu byut policiste, školuotuoja, politike, civiluos drūseibys specialists i tt. Tūs vydā beja ari žurnalista profeseja. I, stuojūtīs augstškolā, maņ golvonū lūmu nūspielēja tys, ka cīši gribieju tikt Reigys Stradiņa universitatē. Tod es ari saprotu, ka tī ir žurnalistikys programa, i maņ beja dūma golvā, ka “golvonais dabuot diplomu”, jo tei profeseja ir daudzpuseiga, tuos ir komunikacejis prasmis, volūdu zynuošonys, kas cīši nūdarātu ari cytuos profesejuos. Ka es pat nastruoduošu žurnalistikā, maņ tys diploms nūderēs. Tai maņ ir bakalaura grads, i jau vuicūtīs saprotu, ka maņ tys vyss pateik i dīzgon labi pasadūd.

Kaidys beja pyrmuos sajiutys, suocūt struoduot Latgolys regionalajā televizejā? Voi esi koč kur struoduojuse ari īprīšk, jamūt vārā, ka itamā jūmā esi naseņ?

Stuosts par Latgolys regionalū televizeju maņ suocēs jau studeju laikā, kod mums beja juoizīt divejis praksis dažaidūs medejūs. Vīna nu prakšu beja LRT. Tai kai īmu nu Rēzeknis nūvoda Viļānu, maņ tūlaik gribiejuos īt praksē tyvuok sovai dzymtajai pusei. Žurnaliste Ausma Sprukte-Kozule tūlaik maņ beja īdviesmis olūts, kam tūlaik jei beja regionaluo žurnaliste, kurū es daudz redzieju socialajūs medejūs, televizorā, jei maņ ruodejuos taids lobs pīmārs, nu kuo es varu vuiceitīs, īsadvasmuot, partū praksē gribieju īt taišni pi juos. Tod es iz mienesi tyku praksē LRT, dīzgon labi sevi tī paruodeju, i saprotu, ka itei ir vide, kur es grybātu redzēt sevi struodojam. Piec praksis beigu es pagaisu, koč i pīduovuojumi pastruoduot beja. Es vuicejūs i navarieju, paraleli tam maņ pasaruodeja ari cyti darbeni. Suoču interesētīs par regionalū žurnalistiku, kas Latgolā daīmama, jo manī pasaruodeja koč kaids patriotismys par Latgolu i par Latgolu medejūs.

Saguoja sasadorbuot ari ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv. Tamā šaļtī jī meklēja uorštata autorus, i maņ ruodejuos, ka es taida varu byut i ik pa laikam pīraksteit latgaliski. Suokumā beju kai uorštata autore, tod maņ jau pīduovuoja īsasaisteit projektā par karam Ukrainā veļteitim rokstim. Tī vajadzēja rodūšu pīeju, kai apvīnuot kulturu ar geopolitiskū situaceju. Tuos maņ beja kai guņs krystobys, kam tu suoc dorbuotīs medejūs i tev jau ir taida tema, kas cīši skaudra, smoga. I jau tūreiz ituo projekta rokstu sereja par pīrūbeža cīmim tyka nomināta Izcileibys bolvai.

Piec studeju es ari suoču dorbuotīs portālā LSM.lv kai Latgolys korespondente. Tī es nūstruoduoju eisu breidi, rokstūt par tū, kas nūteik Latgolā. Tūreiz es nabeju vysā tymā vydā, kam nabeja e-posta, kur ītu informaceja, preses relizis. Es beju ari vīna poša, i dorbs beja nu sātys. Saprotu, ka tys nav deļ mane. Beja atsabreivuojušys vakancis LRT i Latvejis Radejis Latgolys studejā. Maņ beja gryuta izvieļe, kur grybu īt, jo tī ir dažaida formata medeji. Tod saprotu, ka Latgolā tryukst žurnalistu – tu esi tikū pabeidzs studejis i tev jau ir vairuoki dorba pīduovuojumi. Izsprīžu, ka vystik īšu pi puorbaudeitu vierteibu, LRT dalieji zynuoju dorba vidi i tū, kas mani sagaida.

Par pyrmajom sajiutom LRT – tys beja liecīņs cīši dinamiskā i pīsuotynuotā vidē. Ka es agruok beju pīroduse, ka dzeive ir saplānuota, tod ite tu īlēc dinamikā, kur tev ir namiteiga plānuošona, izaicynuojumi, komunikaceja ar jaunim cylvākim. Tys eistyn beja liecīņs taidā dreizajā viļcīnī, beja juopīrūn, bet maņ tys cīši patyka, jo maņ pateik izaicynuojumi.

Kaidi ir leluokī izaicynuojumi, ar kurim sasadur sovā dorbā?

Leluokais izaicynuojums ir tys, kū jau saceju – spieja pīsalāguot. Cytreiz ir tai, ka navari koč kū saplānuot, jo tovs dorbs ir atkareigs nu laikapstuokļu, nu cylvāku plānu, nu kolegu plānu, jo tys ir ari dorbs komandā, ir daudzi faktori, kas tū ītekmej. Bīži viņ daudz kas mainuos, i tev ir juospiej tū pījimt, pīsalāguot. Laika plānuošona laikam tod ir sarežgeituokais, jo tys ir dorbs, kū cylvāki nu molys naredz. Cylvāki redz gola rezultatu, gotovu sižetu, kū var nūsavērt, bet aiz tuo vysa globojās cīši lels dorbs taišni saisteibā ar plānuošonu.

I vēļ tei ir īspieja pīsalāguot – sižetus saīt fiļmēt vysaiduos vītuos, ar vysaidim cylvākim, i tev ir juobyut taidam universalam, kurs spiej izturēt korstumu, borgu soltumu, kai ari komunicēt ar cylvākim jūs prīcuos i bāduos. Juobyut taidam kai atbolsta placam sev, sovim intervejamajim, sovim kolegim.

Voi ir bejs kaids stuosts, kas tevi emocionalai eipaši aizgivs voi palics atmiņā? Varbyut kaids kuriozs?

Tūs stuostu patīseibā ir cīši daudz, navar pat vysus iz sitīņa atguoduot. Naseņuokais, kas maņ īt pruotā, ir fiļmiešona par upis tolku. Beja tai, ka tuolcuoni bryda pa tū upi, grīze i guoze kūkus, i es nabeju cīši labi sasagatavejuse tai fiļmiešonai. Maņ leidza beja gumejnīki, bet nabeju riekinuojusēs, ka iudiņa leimiņs byus tik augsts i pošai byus juobrīn leidza. Nabeja cyta varianta, kai tikt pi tūs interveju, tik īt leidza. Tolcuonim beja gumejnīki leidz padusem, bet maņ taidu nabeja. Maņ beja juobrīn jim leidza cauri krostim, kūku krytalom, caur akminim i kraujom. Es pa krostu skrieju jim pakaļ, kam ar eisajim gumejnīkim navarieju īt pa upi. Tys beja izaicinūši i smīkleigi pošai par sevi, kai es nu molys izavieru, skrīnūt ar mikrofonu rūkuos. Operatoram vys beja garī gumejnīki. Īmūt atpakaļ pa vysim tim brikšnim, es pakrytu i īsaguožu ar vysu mikrofonu upē, tuoļuok īmūt pa pūrainū upis krostu, maņ suoce grimt gumejnīki dubļūs, suocē panika, ka es tī nūgrimšu i nu zemis tik mikrofona galeņš speideis. Nabeja ari zonys, kab sasazynuotu ar kaidu i tyktu atpakaļ iz mašynu. I tod es nūdūmuoju, ka itys byus stuosts, kū stuosteit školānim – ka es nazkod gondreiž atdevu golus sovys profesejis deļ. Skateituojs varbyut, verūtīs sižetu, naaizadūmoj, cik žurnalists zīdoj sovu nervu, lai dabuotu lobu materialu.

Kai regionaluo žurnalistika atsaškir nu nacionalūs, sabīdryskuo medeja?

Atsaškir ar tū, ka tu esi daudz tyvuok sovai auditorejai. Tei tevi vaira pazeist kai žurnalistu, kai personeibu. Mums regionā tūs žurnalistu nav tik daudz – cylvāki myus bīži sateik i īpazeist, i mes īpazeistam jūs. Tod saīt, ka tei saikne ir cīšuoka – nu vīnys pusis, tys ir labi, kam auditoreja tevi vaira redz, vaira redz tovus materialus, rūnās leluoka uzaticiešona. I tod tu ari izjiuti leluoku atbiļdeibu pret sovu auditoreju. Vēļ ir tys, ka tev tei vide ir mozuoka, vaira pa regionu, tod tu vaira vari izprast konkretū vidi, procesus, bet nu taipat ari vīnam žurnalistam Latgolys mārūgs ir dīzgon daudz, kam cyti žurnalisti struodoj tik, pīmāram, vīnā piļsātā. Es pa itim divejim godim asu izbraukuojuse leluokū daļu regiona i vaira nazynu, voi ir taida vīta, kur nabyutu bejuse.

Vēļ ir tai, ka tev kai regionalajam žurnalistam ir juobyut daudz universaluokam, jo tev ir juoapgiun daudz i dažaidys temys. Tu navari byut kai nacionaluo mārūga žurnālisti, kuri specializejās politikā, kultūrā, ite tu esi taids universalais kareivs – tev ir juotaisa materiali par vysvysaidom temom. Tai kai mums regionā žurnalistu datryukst, bet nūtikšonu ir daudz, tev ir juospiej pīsalāguot vysaidom situacejom.

Kai tu viertej ituos šaļts Latgolys medeju vidi?

Pa munam, itūšaļt pīteik izaicynuojumu. Dorba mums ir gona, bet problema vaira ir cylvākresursūs, kam eistyn tryukst kompetentu darbinīku. I vēļ, runojūt par izaicynuojumim, mums kai pīrūbeža regionam cīši aktuala ir pīrūbeža problema, aizsardzeiba. Latgolys medejim ir izlykta vēļ leluoka atbiļdeiba. Mes asam pīrūbežā, mums ir juoviestej, juostuosta par vysu, kas ite nūteik. Cylvākim bīži ruodīs, ka pīrūbežs ir nazkaids atseviškys, naizzynuots pasauļs. I mums ir tei atbiļdeiba stuosteit par vysu, kas te ir i nav. Medeji sovu dorbu veic atbiļdeigai, nav taidu temu, par kurom mes napastuosteitu. Kotrā pusē ir sovs atbiļdeigais medejs, kas informej par tū, kas tī nūteik.

Prūtams, medejim itūšaļt ir dīzgon gryuši finansiali, maņ ruodīs, ka vysuos nūzarēs ir jiutams finansiejuma tryukums, bet mes navarim žāluotīs, kam atbolsts ir. Mums kai regionalajam medejam leluokais atbolsts ir Sabīdreibys integracejis fonda medeju atbolsta programa, kas dūd īspieju eistynuot sovys idejis. Tod mes varim pīsavērst raidejumim, varim taiseit garuoku 23 minutu raidejumu cyklu par kaidu konkretu temu. Ari itūgod mes asam startiejuši vysaidūs projektūs, pīmāram, saisteibā ar Aizsardzeibys ministreju. Prīca par tū, ka i ministrejis, i dažaidi fondi pīduovoj atbolstu.

Par sabīdreibu dūmys doluos. Sabīdreibai ir vajadzeigi medeji, eipaši Latgolys regionā. Cylvākim ir juosajam objektiva informaceja, kam itūšaļt ir tik daudz dezinformacejis olūtu. I mums Latgolā ir tei problema, ka ļauds, kas ir tyvuok pīrūbežam, vys vēļ klausuos i patierej sābru vaļstu medejus. Tūs cylvākus ir juoturpynoj izgleituot. Eipaši itymā laikā sabīdreibai juosaprūt, ka medeji ir vajadzeigi i tūs ir juoatbolsta.

Cik svareigi ir saglobuot Latgolys identitati medeju saturā?

Tys ir svareigi, kam es kai žurnalists jiutu, ka sabīdreiba nūviertej, ka Latgolys identitate teik uzturāta i cylvākim ir īspieja runuot latgaliski, ka latgalīšu volūda izskaņ medejūs. Pīsavērst latgaliskom temom, pīmāram, kulturys pasuokumu atspīgeļuošonai latgaliski. I tī sižeti ari myusu auditorejā ir dīzgon skateiti. Komentarūs cylvāki nareši roksta, ka tys atsauc bierneibys nostalgeju, kai parosti soka, ka sevkuram cylvākam ir koč kaidi seņči Latgolā. Ari Latvejis kontekstā kūpumā par Latgolu ziņu ir dīzgon daudz, i tys ir pīpraseits saturs. Na veļti Latgolā ir Latvejis Radejis Latgolys studeja i sova korespondente Latvejis Televizejai.

Kaidys temys tu sovā dorbā vaira grybātu atteisteit iz prīšku?

Es grybātu atteisteit pietnīcyskū žurnalistiku, veiduot pietnīcyskū saturu par vysaidom temom, kam taišni taida satura par Latgolu ir cīši moz. Saprūtu, ka tam ir vajadzeigs laiks i resursi, kam pietnīceiba ir taids process, kas nav izdoroms nūteiktūs termiņūs. Es arī saprūtu, ka tys mani saista. Pīmāram, kaidu temu apsavērt maksimali daudz, nu vysaidu pušu. Saprūtu, ka ari cylvāki tuo vaira datryukst. Varbyut atteisteit taidu sovu mozū “Re:Balticu” Latgolā, bet pīsavērt na vaira politiskom temom, bet taišni sabīdryskajim procesim i kaidu konkretu nūzaru atteisteibai Latgolā.

Pavysam naseņ sajiemi augstuokū apbolvuojumu žurnalistikā – Latvejis Žurnalistu asociacejis Izcileibys bolvu regionalūs i diasporys medeju kategorejā. Kaida ir sajiuta, sajamūt tik nūzeimeigu apbolvuojumu, jamūt vārā, ka jūmā dorbojīs naseņ?

Par bolvys sajimšonu – sajiutys ir divejaidys. Ir tai, ka puorsvorā tuos ir pozitivys emocejis i puorsteigums, ka muns darbs ir nūvārtāts. Tys, ka kolegi manī saredz itū lelū potencialu i dorbs nav bejs veļteigs, jo mes kai komanda eistyn īguļdejom lelu dorbu, lai radeitu itū raidejumu cyklu. Deļ mane tuos beja nagulātys nakts, kod es vysu dīnu raksteju sižetu i piec pušnakts brauču iz studeju, lai īlaseitu vysu, kab montažys specialists nu reita varātu sēstīs i samontēt vysu materialu. Nūvierteju, ka munu dorbu pamona i nūviertej tik augstā leiminī.

Ūtra sajiuta ir tei, ka iz mane teik lykta lela atbiļdeiba i kolegi daudz ari sagaida. Muns profesionalais ceļš ir tikū suocīs, ir tik diveji godi, kai pylnā slūdzē struodoju medejūs. Pa munam, tei ir dīzgon moza pīredze, bet daudz davuse muna izgleiteiba, gribiešona i ceņteiba struoduot itamā nūzarē. Tod, kod apsazynoj, ka tev tys pateik, iz reizis ir leluoka gribiešona struoduot. Tagad saprūtu – ka jau niule muns dorbs ir nūvārtāts tik augstu, zeimojās, ka tys pastota dīzgon augstu lateņu, kura maņ ir juonūtur. Nadreikstu atsluobt. Ka jau esi sasnēdzs viersyuni, tod atpakaļceļa vaira nav i tev tymā kolna golā ir juopalīk. Tys līk turpynuot struoduot ar taidu pošu naatlaideibu, ceņteibu, atbiļdeibu i spieju runuot par nūpītnim stuostim i problemom, kam taidu stuostu, kas mums ir juoizstuosta, ir daudz.