Rokstu sagataveja: Agnese Skangale

Kod duorzūs jau uobeli suoc krist, bet cyti suoc cept peirāgus voi šnicelis voi nu uobeļu spīst sulys, Upītē cylvāki sasateik, lai svieteitu dzeju, muzyku i rudini. Ituo gods 20. septembrī jau 24. reizi nūtyka vacuokais meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes uobeļduorzs”, kura aizsuociejs ir dzejnīks Ontons Slišāns.

“Lela prīca, ka jau 24. reizi nūteik “Upītes uobeļduorzs”, i mes jau vakar, aizvakar suocem runuot, kai mes varātu svinēt 25. reizi. Ka mes šudiņ cīši labi nūsvinēsim, tod tik byus kai atsapyust i suokt svinēt 25. reizi,” festivala atkluošonā saceja Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns. “Tei ir tradiceja, kas nūteik gondreiž vysu 21. g. s., suokusēs 2002. godā, i sajiuta taida – ka juo (“Upītes uobeļduorza” – A. S.) nabyutu, tod Upītē koč kuo pītryuktu. Tei ir sajiuta rudiņa gaiduos iz zīmu.”

Kotru godu “Upītes uobeļduorzā” ir cyts pasuokuma vadeituojs, ituo gods vadeituojs beja školuotuojs i akters nu Dīnavydlatgolys Māris Susejs, kurš ailinīkim duovynuoja dīnavydu uobeļus – apeļsinus. 

Ituo gods festivalā gasteja ailinīki nu pošys Upītis, i ari nu tyvuoku i tuoļuoku Latgolys vītu. Sovu dzeju skaiteja Mārīte Slišāne, Rasma Svikle-Popova, Annele Slišāne, Inga Kaļva-Minina, Ilze Sperga, Dagneja, Ineta Atpile-Jugane, Evika Muizniece, Gunta Ločmele, Silvestrs Solovjevs i Valdis Vucāns. 

Školuotuoja i ailineica nu Leivuona nūvoda Rasma Svikle-Popova “Upītes uobeļduorzā” uzastuoj jau trešū reizi: “Sajiutys ir breineigys, es asmu jau trešū godu, jiutūs jau drūsuok. Kod pyrmajā godā atbrauču, beja baist, jo cylvāku Upītē vysod ir daudz i uzmaneiba, kū tu sajem, ir dīzgon lela. Pyrmajā reizē es uzastuoju pušnaktī. Bet šudiņ ari ir cīši loba atmosfera i es jiutūs cīši labi, ir breineigi kai vysod Upītē.” Rasma viestej, ka pyrmajā godā beja speciali sarakstejuse dzejūli deļ “Uobeļduorza”, bet itūgod tai eisti nabeja: “Es asmu saprotuse, ka cylvākim pateik pasasmīt. Leidz ar tū, kod es braucu iz Upīti, jau sovlaiceigai plānoju tū, i vosorā, kod jau izīt tys rikteigais nūskaņuojums, pīsaroksta tī humoreigī dzejūli, kū šūvokor varēja dzierdēt.”

Ar sovim muzykalajim prīšknasumim iz “Upītes uobeļduorza” skotivis kuope etnografiskais ansablis “Rikava”, Vinsents Kūkuojs i muzykaluo apvīneiba “Kūzuls”, muzykaluo apvīneiba nu Upītis “Kei – Rei”, Daugovpiļs tymsi zylais kors, folklorys kūpa “Upīte”, “Marysana Band”, “Latgales Klezmeri”, “Dabasu Durovys”, “Reibums” i “Jezups i Muosys”. Kai eipašī gosti ar sovu byušonu kluotyn pagūdynuoja duets “Čipsis un Dullais” i etnoprīcys grupa “Ogas”, bet puorsteigumu vydā beja muzykaluo apvīneiba “Yellow Apple” (“Dzaltonais uobeļs”), kuri izpiļdeja dzīsmi “Rowan vine”(“Cārmyukšu veins”), i pyrmū reizi festivala viesturē izskanēja dzīsmis spāņu volūdā, kū pīduovuoja brazilīts Arthus Fochi. 

Upīte ir vīta pasauļa vydā i Eiropys suokys, i festivals “Upītes uobeļduorzs” kotru godu puļcej gostus nu vysys Latgolys, Latvejis i ari nu uorzemu. “Itūgod pi myusu ir atbraucs vīns spāniski runojūšs gosts nu Brazilejis. Ik pa šaļtei “Uobeļduorzā” īsamolda kaids uorzemnīks. Pādejūs godūs, kai es nūvāroju, vaira ir cytu nūvodu cylvāku, nikai Bolvu nūvoda cylvāku, kas apmeklej “Uobeļduorzu”. Daudzi brauc nu Rēzeknis nūvoda, radzu, ka ari nu Daugovpiļs pusis atbrauc,” viestej festivala organizators Andris Slišāns. 

Arthus Fochi ir jauns i talanteigs muziks nu Brazilejis, kurs festivalā kuope iz skotivis i kai solists, i kūpā ar folklorys kūpu “Upīte”. “Itei ir muna pyrmuo reize Latgolā, i es asmu cīši laimeigs. Eistineibā vēļ īpasazeistu ar Latgolu, kam tik paguojušajā naktī atbrauču iz itīni. Prūtams, maņ ir koč kaida saisteiba ar Upīti caur Kati Slišāni i juos saimi, i tys ir breineigi, kam itei ir fantastiska, eipaša vīta,” sovūs īspaidūs doluos Arthus. “Itys festivals maņ ir cīši emocionals, kam radzu, ka pastuov atškireiba storp sabīdreibu i kūpīnu. Radzu, kai sabīdreiba īt iz festivalu. Itei ir vīta, kur cylvāki īt izaklaideit, pavadeit laiku ar saimi, i eistineibā pat rauduoju. Redzieju, kai cylvāki īt, kai bārni spielejās, tys beja emocionali.” 

“Maņ jau vysod gribiejīs, lai [apmaklātuoji] pajam taidu muojeigumu i sirsneibu. Lai sajiut sirdī syltumu i, aizbraucūt iz sātu, tu jiutīs, kai vysu laiku bejs sātā,” soka Andris Slišāns. Varu tik pīkrist Andrim – klausūtīs ailinīku dzeju, siežūt iz spiļvinteņa, doncojūt ar vysu sovu sirdi, laksteidams pi muzykys grupys, i ādūt uobeļus, tu atsatūp, ka jiutīs kai sātā, ka i tev apleik ir sveši cylvāki. 

Jau viestejom, ka meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes uobeļduorzs” teik organizāts 24. reizi. “Mes eistyn asam suokuši dūmuot par 25. jubileju. Napagaisynojūt vysu lobū, kas jau ir, gribīs koč kū transformēt, tik vēļ nazynu, kai. Lai izadūd izdūmuot jaunu ideju, pīeju, lai jis paliktu ar vysu lobū, bet koč kas vēļ cytaižuoks,” soka Namaterialuo kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns.

Sasateikam 2026. gods trešajā septembra sastdīnē, kab svieteitu “Upītes uobeļduorza” 25. jubileju! 

Galerejā kartenis nu festivala “Upītes uobeļduorzs 2025”. Foto: Agnese Skangale/portals lakuga.lv