Roksta sagataveja: Laura Spundere, Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

24. septembrī Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) nūtyka muokslineicys Gertrūdis Zeilis dorbu izstuodis “Deja. Savā zemē” i ari biografiskuo muokslys albuma “Ģertrūde Zeile. Piederība” atkluošona. Izstuodē apsaveramys gleznys nu Gertrūdis Zeilis personeiguos kolekcejis, kas topušys pādejā laikā, taipoš ari pīcys gleznys nu LKM kruojuma. Kūpumā izstuodē da 25. oktobra apsaveramys 22 muokslineicys gleznys.

2024. godā muokslineica svieteja sovu 80. dzeivis jubileju, gastejūt LKM izstuodē “Piederības formula”, kurā beja apsaverami juos dorbi nu muzeja kruojuma. Muokslineicys jubilejis godā LKM veice plotu G. Zeilis dailradis izpieti, ar mierki izdūt gleznuotuojis biografiskū muokslys albumu. Pārņ Vaļsts kulturkapitala fonda atbaļsteitā projektā tyka sagataveits muokslys albuma manuskripts, tuo autore ir muokslys viesturneica Baiba Magdalēna Eglīte. Manuskripts tyka redigāts, tulkuots angļu volūdā i gataveits drukai. Turpynojūt projekta realizaceju, itūgod muzejs ari izdeve muokslys albumu “Ģertrūde Zeile. Piederība”, kas atkluoj na tikai mozuok zynomus i nazynomus faktus nu muokslineicys dzeivis, tok ari popularizej LKM muokslys kolekceju. Izdavuma atkluošonys pasuokumā pīsadaleja kai izdavuma autore Baiba Magdalēna Eglīte, tai ari poša muokslineica Gertrūde Zeile.

Atkluošonā LKM Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure saceja, ka niu nūsaslādz diveju godu dorbs. “Muzeja draudzeiba ar muokslineicu Gertrūdi Zeili ir pat senejuoka, nakai varātu dūmuot, partū ka Gertrūde tepat muzeja viesturyskajā ākā dabuoja sovys pyrmuos muokslys zynuošonys Reigys Muokslys vydsškolys Rēzeknis filiālē, deļtam gleznuotuojis pyrmī sūli muokslā īt taišni te, nu Rēzeknis. Izstuodis nūsaukums ir “Deja. Savā zemē”, ari poša muokslineica soka, ka dzeive ir kai deja, kur suokumā mes, īspiejams, ļaunamēs kaidam šmukam Vīnis vaļšam, piečuok īkreitam tango burveibā i varbyut kaidā šaļtī arī izlācam latgalīšu polku,” tai Inese Dundure. Jei ari pastreipoj, ka ekspozicejā radzami vysi muokslineicys dzeivis pūsmi, suocūt jau nu pošys pyrmuos gleznys ellis tehnikā.  

Pīsavieršūt pošai gruomotai, Inese Dundure pastreipuoja, ka, apsaverūt izdavumu kūpumā, var konstatēt, ka Gertrūde Zeile jau nu muokslineicys gaitu suokuma ir bejuse moderna i aktuala i nikod nav īkuopuse socialistiskuo realisma voi kaidā cytā vierzīnī, kas tymā laikā beja obligats. “Muokslineica vysod ir palykuse ar sovu dūmu, redziejumu i sovus tālus iznasuse caur kruosu i formu, tai kai poša tū jiut. Gertrūde ir eistyn nūzeimeiga muokslineica vysai Latvejai, partū ka juos muoksla nazkod pacēle jaunūs, modernūs, tikū īguojušūs muokslinīku redziejumu cytā leiminī, kas atbylda ari pasauļa muokslys leimiņam, kurū mes tūlaik navariejom na redzēt, na sasnēgt.” Taipoš Inese Dundure papyldynuoja par gruomotys autoris Baibys Magdalēnys Eglītis padareitū: “Baiba ir pīrakstejuse cīši dzili izjustu tekstu par muokslineicu i juos gaitom. Jei ari bejuse namonami kluot muokslineicai jau nu 70. godu suokuma, kod piec akademejis absolviešonys ir guojušys sūpluok.”

Sovpus poša Baiba Magdalēna Eglīte atkluošonā pīzyna, ka itys ir juos pyrmais lelais dorbs. “Es vysu myužu asu bejuse školuotuoja, tik laiku pa laikam asu pīrakstejuse kaidus mozus raksteņus. Itymā dorbā maņ nasagribēja atkuortuot tū, kas jau nazkod publicāts škārsteiklā voi presē. Es raudzeju stuosteit par taidu Gertrūdi, kaidu jū pazeistu, i kaidu juos dzeivi radzu juos dorbūs. Deļtam izdavumā ari pīraksteits, ka “īīmūt” juos dorbūs, maņ roduos sajiuta, ka skaitu juos dīnysgruomotu, kurā ir īkodātys i suopis, i prīcys, i mīlesteiba, i zaudiejums. Tai kai asu školuotuoja, maņ vysod gribīs vysus pavuiceit, tok pavuiceit tū, kai īraudzeit. Deļtam muns pīraksteitais teksts nav eisti zynuotniski analitiskys, tok dreizuok aicynūšs ar dūmu aizinteresēt. Nasaverūt iz tū, ka Gertrūdi zynu jau ilgu laiku, es vysod juos gleznuos atrūnu nazkū jaunu i breinojūs, kai varieju tū naredzēt suokumā. Tys ir taipat kai ar cylvāku – dziļuok īpazeistūt, tu jū īraugi dziļuoku i plotuoku.”

Nu 1978. da 1986. goda muokslineica beja Jaņa Rozentāla Reigys Muokslys vydsškolys direktore, par juos vītneicu sovpus struoduoja Baiba Magdalēna Eglīte. “Gertrūde ar sovu īīšonu Latvejis muokslā vysod ir bejuse cytaižuoka, nakai puorejī. Es ari gruomotā par tū soku, ka Rozentāla školys pedagogu, eipaši muokslinīku, vydā beja zynoms aizsprīdums, ka tei vystik nav “rozentāliskuo” pīeja, dīzyn voi jei vyspuor muok zeimēt. Tok maņ niu, struodojūt pi ituo izdavuma, saguoja vairuokys reizis braukt iz Rēzekni, iz Naujini, da pošys Gertrūdis, i jei maņ izruodeja sovus tuo laika dorbus, i es saceišu, ka jei perfekti puorzyna ari akademiskū školu, tok jei tū ignorej, partū ka runoj tū patīseibu, kas īt nu juos attīceibom ar zemi, ar sovim tyvinīkim, nu juos attīceibom ar dabasim, deļtam jai tei pīdareiba ir daudzsluoņaina. Viņ juos pošportretūs var puorskaiteit vysu juos dzeivi,” tai Baiba Magdalēna Eglīte.

“Juosoka, ka asu pateiceiga par vysu maņ dūtū laiku, tik daudz kas ir pīradzāts i izdoncuots, ka pat ir sūrstiejuši papīži, bejs ari suopeigi, tok tys vyss pīdar maņ. Asu cīši pateiceiga šudiņ, ka asu dabuojuse taidu duovonu, itū biografiskū gruomotu, i tys ir, pasasokūt sovai zemei. Koč ari asu kleiduse i iz Ņujorku, i Pekinu i cytur, vysulobuok varu doncuot sovā zemē,” tai muokslineica Gertrūde Zeile.

Kai viestej Latgolys Kulturviesturis muzejs, Gertrūde Zeile ir vīna nu spūdruokūs Latvejis muokslys personeibu ar saknem Latgolā. Muokslineicys dorbim rakstureigs ekspresivs kruosu spāks, dziļš goreiguma i kulturys kods. Gertrūde Zeile dzymuse 1944. godā Naujinē, jau agrā bierneibā izjutuse saikni ar Latgolys dobu, cylvākim i tradicejom, kas piečuok palics par juos muokslinīcyskuos izasaceišonys pamatu.

Gleznuotuojis Gertrūdis Zeilis rodūšais montuojums ījam eipašu vītu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojumā. Godu gaitā piec muokslineicys personalizstuodem Rēzeknē LKM Muokslys kolekceja tyka papyldynuota ar vaira nakai 70 muokslineicys gleznom. Taipoš muzeja kruojumā atsarūn ari gleznuotuojis duovuotī foto materiali i cytys raksteituos līceibys par juos dzeivi i dailradi.

Foto galerejis autore Amanda Anusāne, portals lakuga.lv