Kam eisti jī kolpoj? Vardarbeibys dimensejis

Fotografejis autore: Amanda Anusāne

Temys: kars, Ligija Purinaša, SIF_MAF2025, Stambulys konvenceja, vardarbeiba, vardarbeiba latgalīšu literaturā, vardarbeiba Latgolā

Roksta autore: Ligija Purinaša

“Donats beja dunkuojs, gryustejs, klapiejs i Annu aiz motim pa pogolma vydu volkuojs. (..) Na lomuošona, na caurejis zuolis kū leidzēja. Ar varu jis beja tuos liejs Annai koklā. Pate ar’ – navar pasacīst i mīreigi muti paturēt vaļā. Symt godu jai tuo bārna navajag. (..) Nā, obligati vajag spyrynuotīs preteimā, aizkaitynuot, cikom jam jei juotur tik cīši, leidz itai otkon zylumi. Piec tam staigoj ar apzīgelātu cītiejis geimi garum i gaida, lai jis prosa pīdūšonys. Figu!”– tai roksta Sarmīte Trūpa sovā itymā godā izguojušajā garajā stuostā “Melnais stārķis” [1] (puorcālums – L.P.). 2025. gods 25. septembrī 9.09 stuņdēs frakceju “Latvija Pirmajā vietā”, “Apvienotais saraksts”, “Stabilitātei!”, “Nacionālā apvienība” i “Zaļo un zemnieku savienība” Saeimys deputati ar 55 bolsim nūbolsuoja par Stambulys konvencejis (SK) deratificiešonu [2], kas faktiski nūzeimoj apturēt mierktīceigu i sistematisku dorbu pi vardarbeibys pret sīvītem apkaruošonys. Kaids vardarbeibai sakars ar kara situaceju, volūdu, kulturu, tū raudzeišu skaidruot itymā rokstā.

Vardarbeibys statistika kai malnais caurums

“Es tevi varātu nūgryust te zemie, tu saprūti, es varātu jiusus abejus divejus nūgryust te, zemie iz slīdiem, tu tū saprūti! Tu saprūti, dura? (..) Da, tu man jov eši nūzarībuse! Da, kod tu paliksi normala! Dzerevņa, paraugi man toik viel i gostūs izaguozt! Pazaver iz seve, piec kuo tu izaver! Kod tu paliksi normala! Apklusynoj seikū! Beidz čeikstēt! Tiuleit, točna, nūgryuzšu zemie! Tu tū saprūti! Saprūti? Vot, toik, paraugi kuodam kū ni pasceit,” taids fragments ir Annelis Slišānis stuostā “ai tuoraga tortu gostūs”[3].

Par dzymumā baļsteitu vardarbeibu aba vardarbeibu pret sīvītem tik daudz runoj deļtam, ka tys ir vysubīžuokais vardarbeibys veids [4] pasaulī. Ari paleidzeibys dorbs vardarbeibā cītušajim ir ar sovim drūseibys riskim – situacejā, kod tu raugi paleidzēt kaidam tikt uorā nu vardarbeigu attīceibu, byus kaids cyts, kas gribēs, lai tys cylvāks tamuos attīceibuos vystik palīk. Vardarbeiba vysod ir par varu i kontroli, dominanci.

“Centrs MARTA” sevi pozicionej kai vīneigū organizaceju, kas 25 godus dorbojās sīvīšu tīseibu aizstuoveibā, tymā skaitā – ari snādzūt atbolstu vardarbeibys uperim. Piec goda puorskotu [5] radzams, ka “Centrs MARTA” Latgolys filialē laika periodā nu tuos dybynuošonys 2020. godā leidz 2024. godam paleidzeibu ir sajāmuši 252 cylvāki (2020. g. – 5, 2021. g. – 40, 2022. g. – 57, 2023. g. –71, 2024. g. – 79). Oficiala statistika par vardarbeibu saimē myusu vaļstī nav publiski daīmama, zynoms tik tys, ka 2023. godā Lobkluojeibys ministreja pasyuteja pietejumu par vardarbeibys saimē i vardarbeibys pret bārnim monitoringa izveidi [6]. Tys, cyta storpā, ir vīns nu aizdavumu, kas Latvejai beja juouzajam Stambulys konvencejis sakarā – saprast, cik lela ir vardarbeibys izplateiba i kai tū rysynuot.

Lobkluojeibys ministrejis sātyslopā var skaiteit [7], ka 30 % nu vysu sīvīšu, kas bejušys attīceibuos, ir pīdzeivuojušys vardarbeibu nu sova partnera pusis; kotra 9. sīvīte ir pīdzeivuojuse uzamuokšonu sovā dorba vītā; Latvejai ir vīns nu augstuokūs ruodeituoju Eiropā piec tuo, ka sīvītis teiši ir nūgalynuojs partners voi radinīks. Vaļsts policejis sātyslopā var atrast informaceju [8], ka 2023. godā nu 8243 registrātajim saimis konfliktim vysuvaira beja Reigā, bet Latgola beja ūtrajā vītā ar 1788 gadīnim. Vaira izpratnis par vardarbeibys problemu mums dūd atseviški žurnalistu pietejumi: Pētera Puostaža gadīņs (2025) [9], nūtykušais Latvejis Muzykys akademejā (2025) [10], neirologa Viškera gadīņs (2025) [11], “Līdera apskuovīņs” par mozgadeigūs īvylynuošonys gadīnim (2023) [12], Leona Rusiņa izdareituo slapkaveiba (2023)[13], slapkaveiba Latgolys mozpiļsātā (2020) [14] i tt. Tok itī pietejumi ir skrupulozi i saisteiti ar lela apjūma informacejis apstruodi, argumentu puorbaudi i cītušūs uzaticiešonu – tys ir miļzeigs žurnalistu dorbs, kas ir padareits, lai izgaismuotu lītys, kas sabīdreibai na vysod ir ārtys. Byutu logiski, ka ar datu apkūpuošonu nūsadorbuotu vaļsts īstuodis, bet…

2024. godā skaļuokais gadīņs sīvīšu tīseibu aizstuoveibā beja Fraņcejā Žizelis Peliko puorcīstuo vardarbeiba [15], kod jū deveņu godu garumā pošys veirs apzuoļuoja i ļuove seksuali izmontuot desmitim napazeistamu veirīšu. Juos veirs sajēme 20 godus cītumā, bet 50 cyti veirīši, kas jū seksuali izmontuoja, tyka struopeiti nu 3 da 15 godu apcītynuojumā. Fraņcejā Stambulys konvenceja tyka ratificāta 2014. godā. Tys zeimoj, ka jī vaira nakai 10 godu struodoj pi tuo, kab uzlobuotu vardarbeibys prevenceju, īdrūsynuotu cītušūs vērstīs piec paleidzeibys i izskaustu dzymumā baļsteitu vardarbeibu. Ka vaļstiskā leiminī vardarbeiba teik skaiteita par problemu, na nomalu lītu kuorteibu, tod politiskuo gryba ir acimradzama. Cyta storpā, 2024. gods decembrī Ministru kabinets apstyprynuoja dokumentu ar nūsaukumu “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam” [16]. Cik daudzi nu Saeimys deputatu ir īpasazynušs ar itū dokumentu – tys ir lobs vaicuojums. Daži Latgolys deputati, kas bolsuoja par SK deratificiešonu, iz itū vaicuojumu socialajā teiklā X maņ tai ari naatbiļdēja.

Geopolitiskais kara konteksts

“(..) Muote vēļ dzeiva. Iz matrača / Rūta, varbyut pat vods te puori guojs –/ Meita-meitine pagolam. / Ak, itī vīnkuoršī vuordi: / Meitini – par sīvīti, / Sīvīti – par nabašneicu,” itaidu dzejūli par sorkonuos armejis īīšonu Prūsejā citej Anne Aplbauma pietejumā “Dzelzs priekškars. Austrumeiropas pakļaušana: 1944–1956”[17] (2016).

Latgolā kai regionā ar sarežgeitu viesturi i identitati vardarbeibys pīredze vysubīžuok teik saisteita ar vaidim kai leluokū, dziļuokū krizis situaceju. Interesanti, ka es nazynu nivīna latgalīšu romana voi kulturys teksta, kas byutu tik par nūtykumim Pyrmajā voi Ūtrajā pasauļa karā. Varbyut latgalīšim kai katuoļticeigim ļaudim taidys šausmys ir naīspiejami poetizēt. Varbyut tam nav bejs laika. Tok vysi zynim, ka maksimaluo vardarbeibys pīredze ir kars. Ka divejūs pasauļa karūs beja pusleidz saprūtams, kas ir kas, tod niu, krīvejis suoktajā karā pret Ukrainu, paraleli tīšajai karadarbeibai, nūteik ari vysaidys hibridoperacejis i manipulacejis ar informativū telpu.

Rakstneica Sofi Oksanena (Sofi Oksanen) gruomotys “Otkon tamā pošā upē: Putina kars pret sīvītem” (Same River Twice: Putin’s War on Women) (2025) īvodā roksta: “Kai krīveja vaira navar eksportēt komunisma ideologeju, tei izmontoj mizogineju (naidu pret sīvītem – L.P.), kas nūglobuota aiz “tradicionalūs vierteibu”, kab atrostu sev leidzeigi dūmojūšūs i veiduotu taidys kūpīnys rītumu sabīdreibuos, kur leidztīseibai ir bejuse centraluo lūma. (..) Mizogineja ir retoriska strategeja, kab pavuojinuotu demokratejis i styprynuotu autoritarūs režimus.” Taitod – nūlīdzūt sīvīšu tīseibys, tuos īrūbežojūt, atbolstūt taidu retoriku, kas vārsta pret sīvītem, pret sistemisku paleidzeibys sajimšonu vardarbeibys gadīņūs, mes atbolstom agresora vierteibys, kam īsastuot par sīvītem nūzeimoj īsastuot par saimi, kurā ari mama, muosa, baba, taņte, muosineica, probaba ir sīvīte. Kuram normalam veirīšam patyktu, ka juo muosu voi mamu syt, dora puori? Kurs grybātu, lai tai nūteik?

Bet taišni tys ir vierzīns, kurā myusu lāmumu pījāmuoji ir suokuši īt – hibridkara apstuokļūs izalikt, ka vardarbeiba pret sīvītem nav problema. Ka ir atļauts sist, mūcēt i izvaruot. Cyta storpā, kara apstuokļūs ari seksualuo vardarbeiba, izvaruošona [18] teik praktizāta kai vīns nu kara instrumentu [19]. Tū spylgtai aplīcynoj ari viesturyskuo pīredze – 1945. g. suokumā Vuocejā i eipaši Berlinē [20], īejūt krīvu “atpesteituoju” karaspākam, miļjonim sīvīšu cīte nu grupveida izvaruošonys, fiziskys vardarbeibys i pīspīdu gryutnīceibys. Myusu dīnuos seksualuo vardarbeiba kara situacejā teik skaiteita par kara nūzīgumu [21].

Stambulys konvenceja paredz, ka Latvejis vaļstei byutu juoapsajam izveiduot seksualuos vardarbeibys uperu atbolsta centrus leluokajuos slimneicyuos, kas faktiski nūzeimātu, ka sīvītem, kas ir cītušs nu izvaruošonys, operativi tyktu snāgts atbolsts, kai ari savuokti pīruodejumi, kas vāluok paleidzātu jom īsastuot par taisneigumu. Sevkura seksualuo vardarbeiba ir augsta riska apdraudiejums, kam cylvāka seksualitate ir tys, kamā mes asam cīši īvainuojami. Faktiski īsasaisteit sevkuruos intimuos attīceibuos sīvītem nūzeimoj uzticēt sovu kermini ūtram cylvākam – veirīšam, kas ir fiziski stypruoks. Tys ir īvainuojameibys aspekts. Deļtam daudzūs gadīņūs par seksualuos vardarbeibys veiciejim palīk na tik svešinīki nu molys, bet kaids nu paziņu, kolegu vyda, kam konkretys sīvītis uztycameibu dabuot ir vīgluok. Na vysys sīvītis, kas pīdzeivuojušys seksualus uzbrukumus, par tū ziņoj. Tys saisteits ar kauna i vainis apziņu, stigmatizaceju, nūsūdejumu pret cītušū. Deļtam vardarbeibai pateik klusums i naziņa, jo, kai mes jau zynim, tymsūnis, kas ir īvuiceiti klusēt, ir vīgļuok dasist[22].

Latgolys sīvīšu bolsi: kultura i literatura

“Stašam vydā vyss grīzēs i vūrce, kulaki žņaudzēs (..) Kū jis itamā šaļtī padareitu ar Burobolu – izmeiceitu kai meikli, na tai, ka pateik, a knaibeitu tai, ka suop, ka zyli malns mīsā palīk, ar peicku īmauktu, ka sorkonys streipis palīk,” roksta Sandra Ūdre gruomotā “Tīsys syla bolsi”[23].

Pādejūs godūs, par speiti īrostajai katuoļticeibā praktizātajai cīsšonu ideologejai, vardarbeibys normaliziešonai (“ka syt, tod meiļoj”, “veiram vysod taisneiba” i tt.), sabīdreibys veidūkļa monopolam (“kū par mani padūmuos cyti”) aizviņ skaļuok īsaskaņ Latgolys sīvīšu bolsi, eipaši literaturā: Sandrys Ūdris gruomota “Tīsys syla bolsi” (2021), Annelis Slišānis “Tuoraga stuosti” (2021), Sarmītis Trūpys “Melnais stārķis” (2025). Vysuos trejuos gruomotuos pasaruoda vardarbeibā izdzeivuojušūs sīvīšu stuosti. Atseviški latgalīšu autoru teksti publicāti ari gruomotā “Neviens tev neticēs” (2023)[24] i dokumentalūs stuostu serejā #EsArī[25].

Daudz teik runuots ari par veirīšu lūmu vardarbeibys normaliziešonā – ka vysa pamatā ir patriarhalais pasauļa redziejums, kas paceļ veirīti puori sīvītei, i tys roda pamatu naleidzvierteibai, kas puorsavierš vardarbeibā pret sīvīti. Voi tys tai ir Latgolā – i jā, i nā. Jaunuokajai paaudzei tys nav tik rakstureigi, bet asu dzierdiejuse daudzi stuostu par babys paaudzi – kai sīvys bāga nu sovu veiru, kas dzārumā dzynuos pakaļ ar ciervi, vāluok globuojuos ar bārnim pyunē, cikom veirs “atlyuza”. Munys probabys muosa, navarādama izturēt vardarbeigu veiru i byudama nazkurā gryutnīceibys mienesī, aiz izmysuma izdzēre dzeivsudobru, bierneņš pīdzyma, bet pate nūmyra. Pīmāram, Čenču Jezupa romanā “Pīters Vylāns” kaids veirs atstuosta sovys sīvys jam saceitū: “Jo pateik, sit mani! – un munu uz tova placa atspīstū rūku sovejā sajāmuse, tū pacieli un nūlaidi, pacieli un nūlaidi, — es pacīsšu vysu nu tevis: i dusmis i sitīņus.”[26] I vāluok tymā pat gruomotys fragmentā sīva soka sovam veiram: “Voi tu, Jur, vari sprīst, ka maņ vīgli guoja kaut tamā reizē, kod tu klīdzi, lomuoji un krateji mani?”. Tys taids jūceigs mīlesteibys veids – raudzeit cytu, cytaidū padareit par taidu, kas der pošam, par nazkū ārtu i paklauseigu. Cyta storpā, Oksana Zabužko sovā eseju gruomotā “Planēta Vērmele” tū sauc par vampirisku mīlesteibu: “Tuos golvonuo pazeime ir organiska naīīntereseiteiba sova objekta “cytaideibā”, napīradynoma i progareiga gribiešona tū dabuot sev, apveit, paralizēt, padareit par daļu nu seve, taitod galiejeibā – apreit i sagramuot. ”[27] Atlaidit, bet kai eisti taida “mīlesteiba” atsaškir nu krīvejis “mīlesteibys” pret Ukrainu?

Tok vardarbeibys pīredze Latgolys kontekstā, pa munam, vys vēļ ir taidūs kai drūsuos telpys mekliejumūs, na realūs puormeju faktūs i kotra individa atbiļdeibā baļsteitā reiceibā. Tū demonstrej i mozuos Justīnis [28], i mozuo Andreja [29] stuosti, kur bārni, maigi sokūt, palyka par pīaugušūs disfunkcionaluos uzvedeibys uperim. Prūtams, dalieji izpratne par vardarbeibu i pīļaunamū/napīļaunamū attīceibā pret cytu cylvāku ir saisteita ar Latgolys nahomogenū sabīdreibu, kur dzeivoj vysaidys etniskuos grupys i kulturys, kur kotrai ir sova viesturyskuo pīredze, socialuos normys i vierteibu sistemys. Ari vyspuorejuo sociali ekonomiskuo situaceja regionā ītekmej toleranci pret vardarbeibys gadīnim, respektivi, kū nalobuoks ir dzeivis leimiņs (bezdorbs, zamys olgys, nabadzeiba), tū leluoka vareiba, ka vardarbeiba var tikt normalizāta, padareita par pošsaprūtamu lītu. Ari vysaidi individuali psihologiski faktori [30] ītekmej vardarbeibys uztveri: vardarbeibys pīredze bierneibā kai traumatiska nūtikšona (tys nu serejis “dzeds syta babu, tāvs syta muoti, a kas tī taids?”) , psihologiskys traumys, atkareibys (alkoholismys, azartspēlis i tt.), pieškys dzeivis krizis i tt. Tys vyss roda augsni na tik vardarbeibai, bet ari nūpītnuokim cylvāktīseibu puorkuopumim. Storptautyskā pietejumā atkluots [31], ka Latvejā kai īvainojami i cylvāktierdznīceibys riskam (pīspīdu dorbs, fiktivys lauleibys, seksualuo ekspluataceja) pakļauti ir cylvāki, kas atsarūn finansiali nastabilā situacejā; ir ar goreiga rakstura saslimšonom; auguši uorpus saimis apryupē; bejuši disfunkcionalā saimē (atkareibys, vardarbeiba); meklej dorbu uorzemēs, bet nasariekinoj ar riskim (loba olga, bet nav skaidri dorba nūsacejumi i tt.).

Ka vardarbeibys pret sīvītem problemu sistemiski, vaļstiski narysynoj, tod var tikt taidā situacejā kai krīvejā, kur volda augsta īcīteiba pret vardarbeibys veiciejim, atbiļdeiba par nūzīgumim pret sīvītem ir tik administrativa i volda vyspuorejais sauklis “ka syt, tod meiļoj”, sovutīs militarajā jūmā poši krīvi izmontoj sovys sīvīšu kolegis kai kara lauka sīvys [32], piļneibā legitimizejūt kai seksualū vardarbeibu i uzamuokšonu dorba vītā, tai seksualū ekspluataceju i varys pozicejis. Tys vyss ir preteji rītumu vierteibom, kur vysa pamatā ir breiveiba, leidzvierteiba, tīsyskums, demokratiskums, sadarbeiba i vuojuokuo (cītušuo) aizstuoviešona. Dasaceišu, ka Ukrainā Stambulys konvenceja ir ratificāta 2022. gods 18. julī, sovutīs, kab izavaireitu nu seksualuos uzamuokšonys gadīnim Ukrainys bruņuotajūs spākūs, tī ir pīsaisteita padūmneica dzymuma leidztīseibys vaicuojumūs [33]. Taitod sīvīšu tīseibu aizstuoveiba ir daļa nu vaļsts aizsardzeibys plana.

**
Vardarbeiba pret sīvītem ir problema, bet tei ir vēļ leluoka problema taišni hibridkara apstuokļūs, kod dezinformaceja i vysaidys radikaluos idejis, puorlīceibys teik par politiskys manipulacejis reiku cylvāku dūmuošonys ītekmiešonai, taidā veidā saosynojūt sabīdreibys nūskaņuojumu, radikalizejūt dažaidys interešu grupys i rodūt spīdīni iz demokratiskajim procesim ar mierki kuopynuot nūteiktu politiskū kapitalu. Daudz runojūt par demografiskū krizi, moz kas vaļstiskā leimenī teik dareits, lai sīvītis grybātu dzemdēt bārnus i byutu gotovys bārnus audzynuot ari vīnys dažaidūs, tymā skaitā, krizis apstuokļūs. Tī deputati, kas bolsuoja par Stambulys konvencejis deratificiešonu voi nu nasaprūt, kū dora, voi ari apzynuotai struodoj svešu puorlīceibu vuordā. Koč i jūs pīnuokums ir kolpuot Latvejis tautai i tom sīvītem i bārnim, kas cīš voi ir cītušs nu vardarbeibys saimē, partnertattīceibuos. Ka jī nakolpoj sovys tautys sorguošonai, tod kam eisti jī kolpoj?

[1] 129.pl.

[2] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=209675cd-ad54-4645-afa7-f0a2f01e670e

[3] 68.pl.

[4] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/violence-against-women

[5] https://www.marta.lv/par-martu/strategija-2024-2026-1-1

[6] https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2024/04/Petijums-par-vardarbibas-gimene-un-vardarbibas-pret-bernu-datu-monitoringa-sistemas-izveidi.pdf

[7] https://www.lm.gov.lv/lv/media/24249/download?attachment

[8] https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-gada-parskats-2023-vardarbiba-gimene

[9] Dragiļeva, O. https://rebaltica.lv/2025/09/tu-man-tikai-tur-paaiztiec/

[10] Ozola-Balode, Zanda. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2025-muzikas-akademijas-pasniedzeju-ludz-apsudzet-par-izvarosanu-un-seksualo-vardarbibu.a585623/

[11] Dragiļeva, O. https://rebaltica.lv/2025/01/iztelojies-orgasmu-un-sarkanus-cimdinus-ka-neirologs-viskers-arsteja-pacientes/

[12] Dragiļeva, O., Gaidule, S., Rutka, A., Krejere, D., Linka, A. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dokumentarijs/lidera-apskaviens–1–vermuts.a184979/