Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Kaida ir myusu dīnu Latgolys amatnīceiba, voi tai ir sova struktura i kods? Ite i rokstu serejā iz prīšku raudzeisim dazynuot vairuoku Latgolys amatnīku redzīņus, vaicuosim jim voi myusu dīnu Latgolys amatnīceiba ir kvalitativa i konkurētspiejeiga. Rokstu serejā iz amatnīceibu pasavērsim plotai – nu mūdis i dizaineru perspektivys, rūkdorbu prašmu i omotu, kuri tradicionalā izpratnē ir Latgolys amatnīceibys pamats. Itūreiz rokstā dasagiusim pi nupat jau nūsauktuo Latgolys amatnīceibys pamata aba pūdnīceibys. Izvaicuosim treis Latgolys pūdnīkus, kab dazynuot jūs redzīni par tū, kai pūdnīka omots godu gaitā ir puorsamejs, kai jī struodoj niu i kaidys puormainis prognozej iz prīšku.

Latgolys amatnīceibā keramika aba pūdnīceiba zynoma jau nu laika gola. Viesturiski ar pūdnīceibu nūsadorbuoja ari Kūrzemē, vystik taišni Latgolys regionā pūdnīceiba kai omots ir nūsastyprynuojuse i palykuse par sova veida regiona zeimynu. Vairumā gadīņu pūdnīka omots teik montuots nu paaudzis paaudzē, taidys, par pīmāru, ir Ušpeļu, Vogulu, ari Pauliņu dzymtys i cytys. Vīna nu Latgolys keramikai rakstureigūs sovpateibu ir izgataveitūs lītu praktiskums. Keramikys kūpainā ir saleidzynūši moz teiri dizainisku prīškmatu aba dekorativuos īvierzis keramikys. Kai vīnus nu spūdruokūs i atpazeistamuokūs byutu juoizceļ Ontona Šmulāna veļneņus, par tim asam vaira stuostejuši rokstā ITE.

Koč ari keramika, taipoš kai sevkura nūzare puorsamej leidza laikam, interesanti, ka Latgolys keramikys i pūdnīceibys kūpaina caur godu godim saglobuojuse sovys pamata vierteibys, tymā skaitā ari praktiskumu. Myusu dīnu keramiku vydā radzamys jaunys tendencis i mekliejumi rast sovu stylu, tok taipoš ir keramiki, kuri sagloboj i atteista tradicionaluos izpausmis, tūs vydā ari glazātū keramiku Latgolai rakstureigajuos kruosuos – zyls, zaļš, voskons i tt. Taipoš ir ari reducātuos aba svāpātuos keramikys puorstuovi. Koč i svāpātuo keramika ir senejs trauku apdadzynuošonys veids, tys tik saleidzynūši naseņ ir “atdzims” i palics popularuoks.

Aizdevem vaicuojumus vairuokim praktizejūšim keramikim, kab saprast, kai jī organizej sovu dorbu, sasadorboj sovā storpā i kaidys tendencis voi puormainis saredz iz prīšku.

Raivo Andersons (“Polikarpa Čerņavska keramikas māja”)

Raivo Andersons saiminīkoj Preiļūs – turysma vītā, kas veļteita izcylam Latgolys keramikam Polikarpam Čerņavskim. Jis stuosta, ka, nasaverūt iz na cīši lobim laika apstuoklim, gostu itūgod pīteik, ir aizsuokta sadarbeiba ar turysma firmu, kas regulari vad gostu autobusus nu Amerikys, Australejis, Vuocejis i cytu vaļstu, jis ari pats voda ekskursejis.

Raivo ir ari vīns nu ratūs keramiku, kurs arviņ koč reizi godā rūk i puorstruodoj pats sovu muolu: “Rakt sovu muolu ir smogs dorbs tik tim, kam tys napateik. Maņ smogi byutu treis stuņdis gaideit, kod zivs nūsagivs, muolu izrakt saīt dreižuok.”

“Maņ ir ari muolam paradzātuo maļamuo mašyna, kas muolu izdzan caur sīteņu, padora par vīndabeigu masu i izspīž gaisu.” Raivo stuosta, ka ryupnīcyskai sagataveitajam muolam ir cyta kruosa: “Maņ pateik sova roktuo muola kruosa. Kod taisu traukus, īškpusi apkluoju ar glazuru, uorspusi atstuoju tymsi sorkonu voi tymsi bryunu.” Prūtams, myusu dīnuos iztikt tik ar pošu roktū muolu byutu pagryuši, deļtam ari Raivo pasyuta i izmontoj ryupnīcyskai sagataveitū muolu, vystik kruosuos i formuos pamatā pīsatur pi tai sauktuos tradicionaluos Latgolys keramikys. “Es radzu, ka tradicionalajai keramikai ir sovs pīprasejums, prūtams, goduos, ka saveidoju ari kaidys modernuokys formys. Maņ ir elektriskī cepli, ari tymūs var izgataveit malnū keramiku, tok tei byus cytaižuoka nakai tradicionalā molkys ceplī, deļtam es ar malnū keramiku nastruodoju.” Raivo izsoka redzīni, ka tī amatnīki, kas struodoj godu desmitim, pīsatur pi sova styla, sovpus tī, kas īīt nu jauna, meklej sovu ceļu, sovus izteiksmis veidus.

Kristīne Nicmane (“Jašas podi”)

Kristīne Nicmane ir amatneica nu Preiļu nūvoda i zeimyna “Jašas podi” saimineica. Varātu saceit, ka Kristīne kai amatneica ir sova ceļa maklātuoja. Nu suoku jei struoduoja ar muolu, piečuok puorguoja iz akmiņa masu, tok niu struodoj tik ar porcelanu.

Kristīne stuosta, ka pastuov greizs prīškstots, partū ka porcelans ir vystrausluokais materials. Patīseibā porcelans cīteibys skolā ir stypruoks kai par akmiņa masu, tai par muolu.

Taišni deļ materiala cīteibys ir vareiba veiduot pluonus, sarežgeituokys formys porcelana prīškmatus, kurūs cena vysubīžuok ir gona augsta, sovpus ļaudim baile tūs najauši samaituot, deļtam i, īspiejams, radīs uzskots, ka porcelans kai materials ir trausls. Tok, ka raudzeitu nu muola sataiseit tikpat pluonu kruškeņu kai nu porcelana, tei par reizi sapleistu, partū ka muols nav tik cīts materials.

“Puorīt nu muola iz akmiņa masu i tod iz porcelanu beja izaicynuojums pošai sev. Tī vysi ir cytaižuoki materiali, atsaškir veids, kai ar tim struoduot, gola apstruodis veids, izstruoduojumu dekoriešona i tamleidzeigai. Niu porcelans ir taids pasauļa trends, kam ari es pasekuoju leidza. Cylvākim pateik, kai izaver, pateik, ka materials sagloboj gaišū kruosu, ka tū vīgli mozguot i teireit. Vystik ari akmiņa masa ir gona ilgmyužeigs materials, tok zynu, ka porcelanam byus nūīts, tū mudri izpierks.” Kab sataiseit porcelana izstruoduojumus, var izmontuot vysaidys tehnikys – porcelanu var līt, var veiduot gipša formuos, var izrullēt. Porcelanu var apstruoduot augstuokuos temperaturuos nakai muolu, ari deļtam gotovam produktam ir augstuoka cīteiba i iztureiba. Poša Kristīne kasdīnā struodoj ar četru veidu porcelanu – ar vīnu veidu teik radeiti auskari, ar cytu – kruškenis i trauki i tt. Porcelana masa teik īpierkta nu Eiropys – Spānejis, Vuocejis, Anglejis i tt. “Struoduot ar dažaidu keramiku ir stypri gryušuok nakai suokumā redzīs, tī ir daudz nianšu, kas juoīvāroj. Nu suoku, kod vēļ vysu vuicīs, gondreiž kotrys izstruoduojums ir juotestej, juosaprūt voi saguojs lobs,” tai Kristīne Nicmane.

Evija Maļkeviča-Grundele

Vīna nu godūs jaunuokūs keramiku, kura ari saleidzynūši naseņ ir atsagrīzuse iz dzeivi Dagdys pusē, ir Evija Maļkeviča-Grundele. Jei doluos sovā prīcā, ka ir labi byut daļai nu keramiku kūpīnys. “Paguojušā godā, pasasokūt Andrim Ušpeļam, beja īspieja pīsadaleit fotosesejā, kur tyka fotografāti vysi Latgolys pūdnīki. Itam pasuokumam tyka izveiduota ari atseviška WhatsApp grupeņa, kas deve taidu īspaidu, ka asam lela saime – kotrys dora sovu, bet myus vysus vīnoj keramika. Tai kai keramikys veiduošona ir sova veida individuals i rodūšs process, kas parosti nūteik kotram sovā darbneicā, ir pateikami breiži, kod apleicīnis keramiki sasazvona i kūpeigi kur cepļus. Navaru napīminēt ari Latgolys pūdnīku dīnys, kas ir vīns nu svareiguokūs i radzamuokūs pasuokumu, kas styprynoj pīdareibys sajiutu pūdnīku kūpīnai, paruoda, ka esi daļa nu koč kuo leluoka,” doluos Evija. “Tys styprynoj pīdareibys sajiutu omota bruolim i muosom i naļaun atsluobt, nasaverūt is cīši daudzom cytom kulturys aktivitatem i nūdarbem, kas ir naatjamama sastuovdaļa nu munys rodūšuos dzeivis.”

Evija ir malnuos aba reducātuos keramikys puorstuove, jei pastreipoj, ka malnuo keramika ir veids, kai styprynuot sovu iztieli, i ka forma i roksti malnajā kruosā vysod izaver eleganti sevkurā interjerā. Malnajam nav vajadzeiga saskaņa ar cytom kruosom.

“Malnuo keramika ir ari sova veida alkimeja, sadarbeiba ar guni, zynuošonys, kai bez glazuru i pigmentu dabuot malnūs traukus,” tai Evija.

“Maņ redzīs, ka niu rūku dorbs palīk arviņ vaira nūvārtāts, rūku dorbs kai vierteiba i rodūša izpausme. Varbyut ir pagaisuse vajadzeiba piec teiri funkcionalu, klasisku i prostu trauku, vaira teik gūdā calts taišni sovpateigais i unikalais pūdnīka i guņs kūpdorbs,” sovuos puordūmuos doluos Evija.