Rokstu sagataveja: Anželika Litvinoviča/portals lakuga.lv

Muoksla ir sabīdreibys brunis ari mīra laikā. Tei paleidz apsazynuot stypruos i vuojuos vītys, aizdūt naārtus vaicuojumus, dūmuot kritiski i styprynuot ījiuteibu. Taišni itei spieja just i dūmuot leidza ir vīns nu vaļsts nūtureibys pamatu. Raidejuma “Kai sorguot?” trešajā epizodē Latgolys rodūši i piļsūniski aktivi cylvāki – dzejneica Ligija Purinaša, Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina i storpdisciplinars muokslinīks Kristaps Ancāns – diskutej par itim vaicuojumim. Jūs pīredze atkluoj – kultura na tik spiej atspīgeļuot realitati, tok ari tū puormeit – padorūt sabīdreibu stypruoku i atbiļdeiguoku.

Muoksla kai “trauksmis cāluoja”

Ligija Purinaša skaita, ka muoksla na tik dokumentej, tok pat analizej sabīdreibu – atkluoj īvainuojameibu i konfliktus tuos vydā. Muokslinīki tū pamona, par tū dūmoj, roksta, dzīd voi aktualizej kaidā cytā veidā. Muoksla kolpoj kai mediatore i dialoga veicynuotuoja. Dzejneica pastreipoj: “Muoksla signalizej par problemom, kuruos juorysynoj. Mums, [muokslinīkim], nav juorysynoj problemys, mums ir par tom juopastuosta.”

Kristaps Ancāns pasadola ar kolega nu Ukrainys redziejumu: “19. junī kūpā ar bīdreibu “MUD LAB” Leivuonā taisejom pasuokumu. Tuo laikā mes skaitejom viestuli nu rakstnīka i kuratora – agruok bejs Pinčuka Muokslys centrā, bet itūšaļt ir aktivajā dīnastā Ukrainys rūbežsardzē. I tei viestule īzeimēja svareigu lītu. Prūtams, tamā viestulē beja daudz cylvāka puordzeivuojumu, kas īt nu vaļsts, kurū plūsej kars. Tī beja vīna byutyska fraze – [Krīveja] myus grib padareit par bezsejainim, myus grib padareit par buferzonu, myus grib padareit par taidim, kurim nav sejis. (..) I maņ redzīs, ka taišni muoksla i kultura ir tys, kas paruoda, kaida mums ir seja i kas mes asam. Na tik vīns pret ūtru, bet ari koč kaidā plotuokā mārūgā. Deļtuo turēt sovu seju i ruodeit, ka tei mums ir, es dūmoju, ka tei ir cīši lela nūzeime.”

Aizsardzeiba i muoksla ir komandys dorbs

Aktrise Kristīne Veinšteina pastreipoj, pa jai, muokslinīku eipaši nūzeimeigū lūmu sabīdreibā: “Maņ redzīs, ka muokslinīks, leidzeigai kai prīsters, ir dvēseļu uorsts. Jis paleidz cylvākim vaira nakai, īspiejams, medicina. Partū, ka mes muokam runuot, mes muokam raksteit, spēlēt, zeimēt. Mes varim skubynuot cylvāku atsakluot, leidz ar tū – nest lobuoku lobumu ari kaujis laukā i vysur cytur. I es prīcojūs, ka muokslinīki vys bīžuok breivpruoteigai īt armejā. Es ari poša apdūmoju tū vareibu izmontuot, tok dīvamžāļ dorba laiks naļaun.”

Dzejneica Ligija Purinaša pastreipoj, ka, pīmāram, ukraiņu literatura i muoksla kūpumā paleidz analizēt ari myusu paguotni, tymā skaitā okupaceju i Krīvejis kolonialismu: “Tulkuotuoja Māra Poļakova tū ir atkluotai pasacejuse, ka mes, skaitūt ukraiņu literatūru, varim lobuok saprast ari sevi. Deļtuo, ka cīši labi paruoda tū kolonizaceju, tū imperialismu, kas īt nu Krīvejis godu symtim ilgi.”

Jei ari aicynoj nanūdaleit muokslu nu vaļsts aizsardzeibys: “Kultura i muoksla dūd dzeivis jāgu tod, kod cylvākim vaira nav spāka ceineitīs. Vīna līta ir medicina, bet ūtra – goreigais uzmundrynuojums, jāga turpynuot dzeivuot i ceineitīs. Par tū es ari cīši bīži dūmoju, ka aizsardzeiba i muoksla – tys nav “vīns pret ūtru”. Tys ir komandys dorbs i varbyut navajag nūdaleit armeju i muokslinīkus. Mes vīnkuorši kotrys asam sovā vītā, mes dorom kotrys sovu dorbu i dorom tū, kū mes muokam vysulobuok.”

Muokslinīku vydā diskusejis turpynojās

Ligija Purinaša soka, ka jai byutyska ir regionaluo pīdareiba: “Es dūmoju, ka zeme suocās tī, kur suocās volūda. Zeimojās – Latveja suocās Latgolā tī, kur skaņ latgalīšu volūda. Latgalīši ir Latgolys latvīši i ir cīši svareigi, kab mes, naatkareigi nu tuo, voi atsarūnam Līpuojā, Valmīrā voi Reigā, nivīnā šaļtī naaizmierstu, ka Latgola ir Latveja. Es tū raugu aktualizēt i raugu par tū runuot, dūmojūt ari par Ukrainu.”

Kristaps Ancāns ībylst: “Es atsaļaušu drupeit napīkrist. Taišni par tū, ka vaļsts suocās tik ar volūdu. Maņ redzīs, ka tys, kuo Latgolai pītryukst, ir cylvāki, kas sevi ite var atrast, nu Kūrzemis, nu Leitovys, Igaunejis, nu Eiropys Savīneibys i uorpus.”

Jis skaita, ka Latgola varātu byut atvārtuoka, taidā veidā – ari spieceiguoka: “Vyss latgaliskais ir svareigs, i vysys imperejis, kas ite ir skriejušys mums puori, nav spiejušys iznycynuot myus. Tok maņ redzīs, ka mes cīši moz dagrīžam viereibu, ka patīseibā mums byutu juopalīk vys atkluotuokim. Mes šudiņ ar vēļ divejim muokslinīkim izbraukuojom pīrūbežu – es tū doru itūgod jau pīktū reizi. Tei sajiuta, braucūt pa pīrūbežu, ir taida, ka tī ir koč kuo beigys – vysaiduos nūzeimēs. Deļtuo maņ redzīs, ka ir svareigi nasabeit atsavērt.”

Ligija izsoka atškireigu redzīni: “Edz, tuos attīceibys latgalīšu i cytu nūvodu vydā ir dīzgon problematiskys. Latgalīši ir saleidzynūši gona komunikabli, sirsneigi, jim pateik uzjimt gostus. Mes asam kai taidi Latvejis dīnavydnīki. Mes asam dīzgon atvārti.”

Kristīne Veinšteina pībolsoj: “Es pīkreitu Ligijai, ka zeme suocās nu volūdys. Parkū? Nui, angli atbrauks, tok jī ir vysur pasaulī. Tok, ka angli sabrauks ite lelā daudzumā i pasaceis, ka runuos sovā volūdā, nacīneis vītejū volūdu – tod mes nūteikti izmiersim”.

Latgolā asam nūteicieji, tok vajag paleidzeibu

Purinaša pastreipoj, ka aizsprīdumi pret Latgolu vys vēļ ir jiutami: “Kod naesi padzeivuojs Daugovpilī voi Rēzeknē – kaidus godus pīcus voi sešus, i kod naesi ari padzeivuojs pīrūbežā, tod tu navari zynuot, kū nūzeimoj izdzeivuot, kod tev nav tīseibu izasaceit. I tys maņ cīši pateik, kod reidzinīki soka – kū tod tu, sovā Latgolā dzeivojūt, esi padarejuse? Tod maņ ari ir vaicuojums – bet kū jius, dzeivojūt Reigys centrā, asat izdarejuši, lai maņ byutu vīgļuok?”

Jei skaidroj: “Voi jius, [reidzinīki], bejot kluot, kod beja protests pret Krīvejis i Boltkrīvejis preču laisšonu puori Latvejis rūbežam? Voi jius asat nu sova Reigys centra izkuopuši i stuoviejuši sūpluok Latgolys cylvākim ar plakatu? Latgolā nūteicieji asam mes poši, nui, bet ir lītys, kurys mes navarim izdareit bez cytu puornūvadnīku paleidzeibys. Tod, lyudzu, ka mes prosom jiusu paleidzeibu – atbraucit, na vysu laiku nūsadorbojit ar nazkaidu kritiziešonu.”

Veinšteina papyldynoj: “Maņ šaļtim reidzinīki vaicoj – ka suoktūs ībrukums, jius laikam [Daugovpilī] tankus bučuotu i ar neļkem skrītu preteimā? Nā! Es struodoju divejuos školuos. Tī ir tik patriotiski jaunīši. Lela daļa ir īsastuojuši Zemissardzē. Kam jī zyna, ka jī byus tamā pyrmajā ryndā, ka koč kas nūteik. Jī ir gotovi aizsarguot vaļsti.”

Daudzsluoņaina pīeja ari vaļsts aizsardzeibai

Muokslinīku diskusejā skaidri īsazeimej vysapgiunūšys vaļsts aizsardzeibys ideja – drūseiba suocās ar sabīdreibys salīdieteibu i atbiļdeibu. Muokslinīki Latvejā vys kai aktivuok pīsavīnoj bruņuotajim spākim, tai styprynoj vaļsts aizsardzeibu cytūs veidūs – ar rodūšumu i dziļu izpratni, īsasaistūt nūtikšonu i paruodeibu interpretiešonā. Jī pastreipoj, ka muokslys spāks globojās spiejā vīnuot, radeit dialogu i veicynuot uzaticiešonu.

Ka sabīdreiba ir salīdāta i jiutās īsaisteita – ari vaļsts ir drūsuoka. Diskusejā izskaņ ari politiskūs lāmumu i ekonomiskūs apstuokļu tīšuo ītekme iz vaļsts aizsardzeibu. Piec muokslinīku dūmu politiskuos nūtikšonys i ekonomiskuo stabilitate nav atrauta nu kulturys procesu – tī voi nu styprynoj cylvāku ticeibu vaļstei, voi ari graun tū. Sarunys laikā apsprīstī temati beja plaši – par karu, identitati, volūdu, bruņuotajim spākim, politiskajim lāmumim, Latgolys ekonomiskū stuovūkli, muokslys nūzeimi sabīdreibys salīdiešonā i konfliktu rysynuošonā. Vysupyrma, tys pīruoda, ka muokslinīki ir tī, kas aktivai sekoj leidza i reflektej par nūteikūšū pasaulī. Pa ūtram, sarunu plašums i daudzsluoņaineiba atguodynoj par tū, cik cīši ir saisteiti vysi pīmynātī jiedzīni i paruodeibys – ari vaļsts aizsardzeiba i vyss puorejais, ar kū sasaduram i par kū dūmojam kasdīnā.

Raidīroksta “Kai sorguot?” mierkis ir aktualizēt i styprynuot vysapgiunūšys vaļsts aizsardzeibys izpratni, radeit platformu diskusejom par akutom temom, kas īprīšk nav pīteikūši apsprīstys. Sarunuos pīsadola eksperti, kulturys darbinīki, muokslinīki, žurnalisti, aktivisti nu Latgolys i cyti. Raidejuma golvonuos temys ir saisteitys ar cīšū kulturys i aizsardzeibys nūzaris saikni, ceiņu pret dezinformaceju, kai ari iztureibu i gataveibu krizem. Raidejums daīmams taiduos straumiešonys platformuos kai Youtube, Spotify i Apple Podcasts.

Raidīroksts taiseits ar Latvejis Republikys Aizsardzeibys ministrejis finansialū atbolstu. Projektu realizej latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, raidīroksta informativais atbaļsteituojs – Latvejis Sabīdryskuo medeja portals lsm.lv.