Rokstu sagataveja: Anželika Litvinoviča/portals lakuga.lv

Kultura var vīnuot, veiduot pīdareibys sajiutu i styprynuot, tok var ari tikt ļaunpruoteigai izmontuota, kab škaltu sabīdreibu. Īnaidnīkam myusu kulturys konteksts ir augsne, kur audzēt manipulacejis i ītekmi. Par tū, kai kultura palīk par propagandys īrūci, raidejuma “Kai sorguot?” 4. epizodē diskutēja propagandys i Krīvejis ītekmis Latvejā pietnīks Mārtiņš Hiršs, Reigys Tehniskuos universitatis Rēzeknis akademejis vodūšuo pietneica Sandra Sprudzāne i žurnaliste, Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa. Sarunā tyka apsprīsts, kai Krīvejis propagandys mehanismi īsajauc cylvāku kasdīnā – caur simbolim, medejim, svātkim i pat, kai redzīs, navaineigom kulturalom izklaidem.

Propaganda īsagiun cylvāku sirdīs i pruotūs

Pietnīks Mārtiņš Hiršs pastreipoj, ka propaganda nav primitiva: “Nav tai, ka tuos manipulacejis ir vīnkuoršys. Tys, kū mes parosti redzim faktu puorbaudēs, ir vysspūdruokī i vīnkuoršuokī gadīni. Kūpumā propaganda ir spieceiga, kam tei īsagiun cylvāku sirdīs i pruotūs. Tymā, kam cylvāki jau dzili tyc.”

Jis skaidroj, ka propagandys spāks ir na malūs, bet spiejā dasadūrt cylvāku pīredzei i suopem, eipaši tim, kas izjiut socialu voi ekonomisku nataisneibu. Jis papyldynoj: “Tī stuosti, ka Latvija ir naizadavuse vaļsts, ka ekonomikā vyss ir nalabi. Tys rezonej ar cylvākim, kurim ekonomiski īt nalabi, kurim nav dorba, kuri jiut, ka cyti sajam vaira.”

Kultura ir plots jiedzīņs, deļtuo ari iz vaicuojumu par kulturys manipuliešonu propagandā Hiršs atsoka: “Tys ir tys vaicuojums – kas tod ir kultura? Ka mes runojam par koč kaidim karūgim, nui, tod [Krīvejis propaganda] aizajēme 2016. godā tū Latgolys karūgu, kab runuotu par “Latgolys tautys republiku”, tok kūpumā kultura vaira ir tei mērce, kurā apvalk tū vysu pīdareibu Krīvejai i tus viestejumus. Kam latvīšim sova kultura, krīvim – cyta kultura. (..) Reizē, nui, Kremlis var reizem izmontuot koč kaidus kulturys elementus voi ari vysu tū pīdareibu Krīvejai, kab sovys idejis tuoļuok popularizātu ari Latvejā.”

Medejs ir kulturys i ari propagandys vydutuojs

Medeju pietneica Sandra Sprudzāne stuosta par medeju patiereņa Latgolē, kulturys i propagandys mejīdarbeibu: “Nui, eistyn navar izdaleit kaidu vīnu atsevišku elementu propagandys procesā. Medeji nūteikti ir vīns nu leidzekļu, ar kurūs paleidzeibu tys [propagandiešona] teik dareits. Jamūt vārā, ka tys ir taids masu informacejis leidzeklis, ar kura paleidzeibu mes veidojam prīškstotu par pasauli, par sabīdreibu sev apleik, ari principā par sevi. Tok, runojūt par medeju patiereņu Latgolā – kotru godu ir veikti pietejumi. Es nasaceitu, ka ituos aptaujis paruoda pavysam atškireigys tendencis, saleidzynojūt ar vysu Latveju. Tok, prūtams, niansis ir. Es grybātu atsasaukt iz sova pietejuma fokusgrupys diskusejom, kurys pavasarī veiču vairuokuos Latgolys piļsātuos projekta laikā. Taišni vīns nu vaicuojumu maņ beja – kuri ir tī masu medeji, kurūs lītojat. Lelai daļai respondentu izskanēja taidi medeji kai “Tvnet”, “Delfi”, “Apollo”, ari sabīdryskais medejs pasaruodeja. Tok pasaruodeja atbiļdis, ka skaita viests socialajūs medejūs. Sabīdreiba ir īcīnejuse ziņu portalus. Atškireiba ir tymā, kurūs taišni i kurā volūdā.”

Medeju pietneica Sandra Sprudzāne pastreipoj, ka kulturys i medeju rūbeži nav precizi nūškirami: “Maņ laikam suokumā grybātūs saprast, kas tod ir kultura itamā sarunā. Tys ir cīši plots jiedzīņs, kam es ari masu medejus skaitu par daļu nu kulturys. Tī paruoda myusu etniskū daudzveideibu, lingvistiskū daudzveideibu.”

Jei skaidroj, ka vītejī medeji Latgolā ir nūzeimeigs olūts, kam uzatyc dzeivuotuoji. Tok tymā pošā laikā šaļtim radzams ari informacejis tryukums par pošu regionu: “Vīns respondents nu Daugovpiļs saceja, ka šaļtim vīns vītejais portals roksta par vysu, kas nūteik uorpus Latvejis, bet na par mums pošim. Tys nūzeimoj, ka, īspiejams, tryukst akcenta iz vītejom nūtikšonom.”

Kasdīnys izklaidis izalaseišonys ir saisteitys ar politiku

Žurnaliste Renāte Lazdiņa pīzeist, ka kasdīnys kulturys parodumi bīži nūsoka ari cylvāku politiskū nūstuoju: “Maņ redzīs, ka kasdīnys izalaseišonys vysā, kū mes saucam par kulturu, ir cīši spieceigi saisteitys ar politiku. Koč i cylvāki cīši bīži soka, ka tei jau ir tik izklaide i “es tik īmu iz koncertu voi pasuokumu”. Tok – bolsā saukts voi nanūsaukts vuordā, tys vysleidza ir koč kaidā ziņā politizāts pasuokums.”

Jei nūruoda, ka Latgolā piļsātu svātki i kulturys pasuokumi palīk par sova veida popularuos politikys spīgeli: “Kotram pasuokumam ir sova pozicejis politika. Pīmāram, Rēzekne voi Daugovpiļs – ari tī pasuokumi, kas saistuos ar piļsātys svātkim, ir spieceigi politiski luodāti.”

Lazdiņa skaita, ka tai rūnās daleituos kulturtelpys, kur cylvāki izalosa pasuokumus atbylstūši sovai identitatei, volūdai i pīdareibai nūteiktai vierteibu telpai.

Mārtiņš Hiršs breidynoj, ka Krīvejis propaganda myusu dīnuos bīži teik pasnāgta izklaidis formā: “Tys ir tys, kai propaganda struodoj – caur jūkim, emocejom, caur nazkaidim viesturyskim stuostim, nazkaidom kūpeigajom lītom, kas cylvākus vīnoj.”

Jis ari dagrīž viereibu papyldu faktoram, kas veicynoj propagandys izplateibu: “Daļa krīvvolūdeigūs vīnkuorši naīsakļaun tamā plotuokā sabīdreibā, puorsvorā dzeivoj vīni poši sātā, ar sovim draugim šaļtim tusej, ar sovu saimi, bet sabīdreibā eisti naīsasaista. I tei, prūtams, ir problema.”

Ar aizlīgumim viņ napīteik

Mārtiņš Hiršs soka, ka aizlīgumi viņ napuormej medeju patieriešonys parodumus: “Nivīna nu uzvedeibys mainis teoreju nasoka – ka tu kaidam nazkū aizlīgsi, pasaceisi, ka jis ir idiots, ka jis runoj napareizi, dūmoj napareizi, ka jis tev tod pīkriss i maineis sovu uzvedeibu. Latveja izmontuoja tū peickys metodi – aizlīgt, aizslēgt –, tok nikaidu rūku preteimā napadeve tai krīvvolūdeigūs kūpīnai.”

Jis pastreipoj, ka ari “kritiskuos dūmuošonys” i medejprateibys jiedzīņs teik izmontuots deļ propagandys. Pietnīks stuosta, cik manipulativi var tikt izmontuoti mums īrostī jiedzīni: “Vīns nu Kremļa propagandys kanala “Russia Today” saukļu ir “dūmoj kritiskuok”. Edz, kur Rītumi tev pīduovoj tik vīnu stuostu, mes pīduovuosim tev septenis versejis. Ari aiz tuos medejprateibys, kritiskuos dūmuošonys globojās propaganda.”

Hiršs pastreipoj: “Prūtams, tei nav patīsa kritiskuo dūmuošona, kū Kremlis rauga cylvākim vuiceit – jis rauga taidu cinismu īdūt. Tok ari rauga nūzagt itūs te pozitivūs, lobūs terminus, īlikt tymā koč kū piļneigi cytu, kab diskreditātu Rītumu medejprateibys, faktu puorbaužu i kritiskuos dūmuošonys mieginuojumus.”

Kritiskuo dūmuošona kai drūseibys leidzeklis

Diskusejis dalinīki atguodynoj, ka propaganda nasarūn tukšumā – tei ir spiejeiga “īaugt” tī, kur sabīdreiba ir pavuorguse, saškalta i pagaisynuojuse uzaticiešonu. Propaganda bolstuos vītejuo konteksta izzynuošonā i vuojūs vītu mekliešonā. Kultura, volūda i medeji itamā ainā palīk par sabīdreibys spāku, tok ari izaicynuojuma elementu.

Kulturys pasuokumi i produkti var tikt izmontuoti kai Kremļa propagandys īrūcs. Pretpropagandys spāks globojās izgleiteibā, kritiskā dūmuošonā, kai ari uztycamu medeju patiereņā kasdīnā. Ir juoizagleitoj na tik par pajiemīnim, kai puorbaudeit faktus, bet ari par plotuokim tematim – politiku, kulturu i viesturi. Tai teik veiduota spieceiga, faktūs baļsteita izpratne par pasauli, kas ļaus atpazeit ari sarežgeitys i apslāptys manipulacejis. Pietnīki vys pastreipoj, ka vuiceišonuos nūteik vysu laiku i navajadzātu skaiteit, ka kaids ir piļneibā pasorguots nu propagandys ītekmis.

Raidīroksta “Kai sorguot?” mierkis ir aktualizēt i styprynuot vysapgiunūšys vaļsts aizsardzeibys izpratni, radeit platformu diskusejom par akutom temom, kas īprīšk nav pīteikūši apsprīstys. Sarunuos pīsadola eksperti, kulturys darbinīki, muokslinīki, žurnalisti, aktivisti nu Latgolys i cyti. Raidejuma golvonuos temys ir saisteitys ar cīšū kulturys i aizsardzeibys nūzaris saikni, ceiņu pret dezinformaceju, kai ari iztureibu i gataveibu krizem. Raidejums daīmams taiduos straumiešonys platformuos kai Youtube, Spotify i Apple Podcasts.

Raidīroksts taiseits ar Latvejis Republikys Aizsardzeibys ministrejis finansialū atbolstu. Projektu realizej latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, raidīroksta informativais atbaļsteituojs – Latvejis Sabīdryskuo medeja portals lsm.lv.